ädā *39 s häda, õnnetus ▫ nelaime, posts, liksta - Rištīng u’m ädās, ku u’m irm. Inimene on hädas, kui on hirm. ▫ Cilvēks ir nelaimē, ja ir bail. Ni set u’m ädā. Nüüd alles on häda. ▫ Nu tik ir posts. Ma ni u’m ädās. Ma nüüd olen hädas. ▫ Es nu esmu nelaimē. Ta päzīz sūrstõ ädāst. Ta pääses suurest hädast. ▫ Viņš izkļuva no lielas likstas. Ädā ä’b tu’l ouŗõs. Õnnetus ei hüüa tulles. ▫ Nelaime nenāk brēkdama. Mie’r pǟl sugīz ädā. Merel juhtus õnnetus. ▫ Uz jūras notika nelaime. J17; KK78
|
ädā|läbāds adv hädavaevalt ▫ tik tikko = ädā|läbāndõks- Ädāläbāds sai sīedõ. Hädavaevalt sai süüa. ▫ Tik tikko dabūja paēst.
|
ädā|läbāndõks *207 adv hädavaevalt ▫ tik tikko = ädā|läbāds- Ädāläbāndõksõks ma sai vi’zzõ ē’ḑõm, ku vȯ’ļ lē’mõst bǭn pǟl. Hädavaevalt ma sain riidesse panna, kui tuli minna rongile. ▫ Tik tikko es paspēju apģērbties, kad vajadzēja iet uz vilcienu. 79.
|
| mie’r|ädā *39 s merehäda ▫ negadījums uz jūras |
| suodā|ädā *39 s sõjaoht ▫ kara draudi |
