õigiz *203 s
(a) õiglus ▫ taisnīgums
(b) õigus ▫ tiesība - Di’drõk mīnd eņtš rentnikā õigizt sadā rubīļ je’dst Sūr Pētõrõn. Didrõk müünud oma rentnikuõigused saja rubla eest Suur-Pētõrile. ▫ Didriķis par simts rubļiem pārdevis savas nomnieka tiesības Dižpēterim. Mv
|
