āina -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

āina *36 s

(a) hein ▫ siens
  • ainõ a’jjõ heina ajada [küüni] ▫ dzīt sienu [šķūnī]; ainõ andõ heina hanguda ▫ dakšot sienu; ainõ je’llõ heina teha ▫ vākt sienu; ainõ nītõ heina niita ▫ pļaut sienu; ainõ vie’ddõ heina vedada ▫ vest sienu; nīt āina niiduhein ▫ pļavas siens; tarā āina põlluhein ▫ lauka siens; sūo āina soohein ▫ purva siens
(b) rohi ▫ zāle
  • Āina kazāb ku silmõz nǟ’dsõ, kui tǟnda võib valdõ. Rohi kasvab kui silmnähtavalt, kuidas seda võib vaos hoida. ▫ Zāle aug acīm redzami, kā to var novaldīt. Āina u’m jõvīst ka’zzõn. Rohi on hästi kasvanud. ▫ Zāle ir labi saaugusi. KK77a
(c) rohi, ravim ▫ zāles > āinad
  • jõvā āina hea ravim ▫ labas zāles
(d) mürk ▫ inde
  • svȯ’rk|āina ~ svȯ’rkõ|āina rotimürk ▫ žurku inde
āina|āiga *33 s heinaaeg ▫ siena laiks ≈ āinad|āiga
  • Ne’i tulāb āinaāiga ja ta nä’gțõb eņtš knaššõmtõ. Nii tuleb heinaaeg ja ta näitab oma ilu. ▫ Nu nāk siena laiks, un tas rāda savu skaistumu. KK77b
āina|jelāmi *200 s heinatöö ▫ siena pļauja
āina|kerk *94 s rohutirts ▫ sienāzis (Chorthippus biguttulus)
  • Āinakerk lōlab. Rohutirts siristab [~ laulab]. ▫ Sienāzis sisina [~ dzied].
āina|kū *12 s heinakuu ▫ siena mēnesis
āina|kušt *62 s heinatukk, rohutuust ▫ siena kušķis, zāles kušķis 79.8 = āina|lipskõz, āina|tus
āina|lē’ḑ *147 s rohuleht ▫ zāles lapa
  • Āinalī’ed pǟl võib kastūgt vȱlda. Rohulehe peal võib kastet olla. ▫ Uz zāles lapas var būt rasa. 86.52
āina|lipskõz *179 s heinatukk, rohutuust ▫ siena kušķis, zāles kušķis = āina|kušt, āina|tus
āina|lipūk *157 s rohulible ▫ zāles lapiņa 79.11
āina|lõ’v *122 s sületäis heina ▫ siena klēpis
āina|mǭ *12 s heinamaa ▫ pļava
āina|nītiji *187 s heinaniitja ▫ siena pļāvējs
āina|ro’vzt *212 s pl heinalised ▫ siena vācēji
āina|tupūks *205 s heinasaad ▫ siena guba
  • āinatupūkst kandõ heinasaadu kanda ▫ nest siena gubu
āina|tus *79 s heinatukk, rohutuust ▫ siena kušķis, zāles kušķis = āina|kušt, āina|lipskõz
āina|vǭl *125 s heinakaar ▫ siena vāls (etn.)
  • āinavǭlõ artõ heinakaart lahutada ▫ ārdīt siena vālu
āngastõm|āina *36 s angervaks ▫ vīgrieze (Filipendula ulmaria)
  • Āngastõmāina tē u’m jõvā āina. Angervaksatee on hea rohi. ▫ Vīgriežu tēja ir labas zāles. 84.7
apā|āina *36 s rabarber ▫ rabarbers (Rheum rhaponticum, Rheum rhabarbarum)
  • apāāina lī’edõd rabarbrilehed ▫ rabarbera lapas
app|āina *36 s hapu oblikas ▫ pļavas skābene (Rumex acetosa L)
jemā|āina *36 s

(a) nõmmnelk ▫ smiltāja neļķe (Dianthus arenarius)

(b) nurmnelk ▫ dzirkstelīte (Dianthus deltoides)
jǭņ|āina 1 *36 s rohi, mida kogutakse jaaniõhtul ▫ jāņuzāles
  • jǭņainõ nītõ jaaniheina niita ▫ pļaut jāņuzāles
  • Jemā sīetõb nī’emidi jǭņāinaks (~ nī’emõdõn jǭņainõ). Ema söödab lehmi jaaniheinaga (~ lehmadele jaaniheina). ▫ Māte baro govis ar jāņuzālēm (~ govīm jāņuzāles).
jǭņ|āina 2 *36 s

(a) jaanihein, valge madar ▫ baltā madara (Galium album)

(b) hobumadar ▫ īstā madara (Galium verum) 85.5

(c) harilik härghein ▫ birztalu nārbulis ( Melampyrum nemorosum)
  • Rānda kilīš kazāb pǟgiņ jǭņainõ. Ranna külades kasvab palju jaaniheina. ▫ Jūrmalas ciemos aug daudz jāņuzāļu.
kastūg|āina *36 s

(a) kastehein ▫ smilga (Agrostis)

(b) kortsleht ▫ parastais rasaskrēsliņš (Alchemilla vulgaris)
kašk|āina *36 s kibetulikas ▫ kodīgā gundega (Ranunculus acris) = kramā|puțkõz
kierā|āina *36 s kerahein ▫ kamolzāle (Dactylis glomerata)
kouvdõb|āina *36 s kuutõverohi ▫ ārstniecības mugurene (Polygonatum odoratum Mill)
kõps|ap|āina *36 s jänesekapsas ▫ zaķskābene, zaķkāposti (Oxalis acetosella) = kõps|nǭțõd
kuoi|āina *36 s

(a) koirohi ▫ vērmele (Artemisia absinthium) 85.6

(b) puju ▫ parastā vībotne (Artemisia vulgaris)
kušt|āina *36 s tarn ▫ grīslis (Carex) = vigā|āina, viksā
  • Kõ’ŗ vīți āina, kuštāinaks tǟnda nutāb. Osjasugune rohi, teda nimetatakse tarnaks. ▫ Kosas veida zāle, to sauc par grīsli.
maits|āina *36 s maitseaine ▫ garšviela
mārdig|āina *36 s roomav madar ▫ ķeraiņu madara (Galium aparine)
mie’r|āina *36 s merihein ▫ jūraszāle
mǭ|vigā|āina *36 s mõru vahulill ▫ parastā ziepenīte (Polygala vulgaris)
nä’r|āina *46 s kivi-imar, sõnajalgtaim ▫ parastā saldsaknīte (Polypodium vulgare)
pāistig|āina *36 s

(a) takjas ▫ dadzis, diždadzis (Arctium)
  • Pāistigāina – ēdrõmõd visk tuoizõn jū’rõ, akūb ǭ’rõn jūr vi’zzõ nemē pūmpar. Takjas – õied viska teisele külge, hakkab riide külge kinni nagu nööp. ▫ Dadzis – ziedus met otram, pieķeras pie drēbēm kā poga. 85/6
(b) paiseleht ▫ māllēpe (Tussilago farfara)
pāistig|āina|lē’ḑ *147 s kobruleht ▫ dadža lapa
pūšõl|āina *36 s harilik põisrohi ▫ parastā plaukšķene (Silene vulgaris)
riek|āina|lē’ḑ *147 s teeleht ▫ ceļmalīte (Plantago major, Plantago media)
rōda|āina *36 s jusshein ▫ stāvā vilkakūla (Nardus stricta)
rūogūlda|āina *36 s kolmisruse ▫ trejdaivu sunītis (Bidens tripartita)
sīezõr|āina *36 s kahar kirburohi ▫ skābeņlapu sūrene (Polygonum lapathifolium)
sigād|āina *36 s pruun ristik ▫ brūnais āboliņš (Trifolium spadiceum)
sǭņ|āina *36 s luga ▫ donis (Juncus)
sovā¦boļ|āina *36 s huulhein ▫ rasene (Drosera)
sõ’ggõl|āina *36 s vereurmarohi ▫ lielā strutene (Chelidonium majus)
svȯ’rk|āina *36 s rotimürk ▫ žurku inde ~ svȯrkõ|āina
tē|āina *36 s naistepuna ▫ asinszāle (Hypericum) = brāndiļ|puțkõz, vie’r|āina
ti’g|āina *36 s raihein ▫ airene (Lolium) Mt 13,25
vie’r|āina *36 s naistepuna ▫ asinzāle (Hypericum) FŽ88.25 = brāndiļ|puțkõz, tē|āina
vigā|āina *36 s tarn ▫ grīslis (Carex) = kušt|āina, viksā
vȭrõz|jemā|āina *36 s käoorvik, aaskannike ▫ trejkrāsu vijolīte (Viola tricolor)
zäp|āina *36 s sealõuarohi, sapirohi ▫ gumainā cūknātre (Scrophularia nodosa)

 

 

• Esilehele • Uz galveno lapu •


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 

Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra