lem|ǟma *43 s soojaema ▫ Siltuma māte (folkl.) - Lǟ’mõst peislõm lemǟma jū’rõ – se vȯ’ļ, istīz mǭ’zõ sīe āina sizālõ, ku ni ǟma mēḑi pēstab. Peab minema soojendama soojaema juurde – see oli, istuti maha selle rohu sisse, et nüüd ema meid soojendab. ▫ Jāiet sildīties pie siltuma mātes – tas bija [tā], [ka] nosēdās zemē tajā zālē, ka nu māte mūs sildīs. KK34II11
|
