ertļõ ¤58 vt
(a) ärritada, õrritada ▫ kaitināt - Se nai tǟnda ertļõb kõzīzõks. See naine ärritab teda vihaseks. ▫ Šī sieviete sakaitina viņu dusmīgu. Ta mīnda ertļõb eņtš rõkkõks. Ta ärritab mind oma jutuga. ▫ Viņš kaitina mani ar savu runu. Ta ertļõb tūoizta. Ta õrritab teist. ▫ Viņš kaitina otru. KK77a; KK78a36
(b) näägutada ▫ ķircināt - Ne mīnda ertļõbõd. Nad näägutavad mind. ▫ Viņi mani ķircina.
(c) ähvardada ▫ draudēt Ap4.21 |
