i’llõ adv
(a) üleval ▫ augšā - Kūorad at pist i’llõ. Kõrvad on püsti üleval. ▫ Ausis ir stāvus gaisā [~ augšā]. Kūora ä’b pīl i’llõ, bet mǭ’zõ lūotšõb. Kõrv ei seisa üleval, vaid paindub maha. ▫ Auss nestāv augšā, bet liecas uz leju. KK78; KK77
(b) üleval, kõrgel ▫ augstu - Ve’l pǟva u’m i’llõ,ȭ’dõg ve’l kougõn. Veel on päike kõrgel, õhtu veel kaugel. ▫ Saule vēl ir augstu, vakars vēl tālu. KK78
(c) üleval, ärkvel ▫ augšā, nomodā - Sa ūod jo i’llõ. Sa oled juba üleval. ▫ Tu jau esi augšā. KK78a37
(d) ülal ▫ uz- - i’llõ pi’ddõ ülal pidada, elatada ▫ uzturēt
- Mū mǭīlmaks ku’bbõ pūtimizt võiž amā jõvīst i’llõ pi’ddõ set pi’ds mīerda. Muu maailmaga suhtlemist võis kõige paremini ülal hoida ainult meritsi. ▫ Saziņu ar pārējo pasauli varēja vislabāk uzturēt tikai pa jūru.
|