istõ ¤18 vi istuda ▫ sēdēt - istāb kädūd ripsõ – si’z ta ä’b tī’e tīedõ, u’m ne’iku pū kabāl istub käed rüpes – siis ta tööd ei tee, on nagu puutükk ▫ sēž rokas klēpī [salicis] – tad viņš nedara darbu, ir kā koka gabals; istāb ne’iku ki’v pǟl – ku ä’b lik istub nagu kivi peal – kui ei liigu ▫ sēž kā uz akmens – kad nekustās; istāb ne’iku nõ’ggõld pǟl – ī’dst ī’d u’m īekõmõst istub nagu nõeltel – alatasa peab hüppama ▫ sēž kā uz adatām – arvien jālēkā; istāb ne’iku pū kand – kis kūožõst ä’b lik istub kui puukänd – kes paigalt ei liigu ▫ sēž kā koka celms – kas nekustās no vietas; istāb ne’iku sidūd pǟl – ī’dst ī’d likūb istub kui süte peal – alatasa liigub ▫ sēž kā uz oglēm – aizvien kustās KK77a
- Läpš istāb mi’n si’llõ. Laps istub minu sülle. ▫ Bērns iesēžas man klēpī. Läpš istāb mi’n si’lsõ. Laps istub minu süles. ▫ Bērns sēž man klēpī. Jemā panāb lapstā istām. Ema paneb last istuma. ▫ Māte nosēdina bērnu. Ta sai pandõd istām. Ta pandi istuma [vangi]. ▫ Viņš tika iesēdināts [cietumā].
|
