izānd *157 s
(a) isand ▫ kungs - kǟ’b nemē izānd käib nagu härra ▫ staigā kā kungs
- Ni võižmõ kǟ’dõ i’ļ jo’ug ne’iku izāndõd. Nüüd võisime käia üle jõe nagu härrad. ▫ Tagad varējām staigāt pāri upei kā kungi. Ma ä’b ūo nǟnd Dūoņig izāndtõ. Ma ei ole näinud Dundaga isandat. ▫ Es neesmu redzējis Dundagas kungu. J14
(b) härra, peremees ▫ saimnieks - Sa ūod ī’ž izānd. Sa oled ise peremees. ▫ Tu pats esi saimnieks. Ta u’m eņtš sõnā izānd, mis ta kītõb, ne’i u’m. Ta on oma sõna peremees, mis ta ütleb, nii on. ▫ Viņš tur doto vārdu [~ ir sava vārda saimnieks], ko viņš saka, tā arī ir. KK77a
|
