jarā adv
(a) ära ▫ projām, nost, no- ≈ järā; = järāndiz- jarā andõ ära anda ▫ dot projām; jarā arrõ ära arvata ▫ uzminēt; jarā eitõ hüljata ▫ atmest; jarā īndatõ hinnata, väärtust määrata ▫ novērtēt; jarā ka’ddõ ära kaduda ▫ pazust; jarā likkõ hälbida ▫ apmaldīties, nomaldīties; jarā nä’gțõ tõestada ▫ pierādīt; jarā nustõ ära tõsta ▫ nocelt nost; jarā tulkõ ära tõlkida ▫ pārtulkot; jarā tundõ ära tunda ▫ atpazīt IK5
- Tsälmõts tulāb mǭ kamār vä’ggi kievāmstiz jarā. Tsälmõtis tuleb maakamar kergesti ära. ▫ Celmupē velēna viegli nāk nost. Jālga u’m jarā pūdõn, ä’b või tä’mkõks je’llõ. Jalg on tuimaks jäänud, ei või sellega toime tulla. ▫ Kāja ir notirpusi, nevar ar to tikt galā. J14; KK78
(b) ära, läbi ▫ cauri, garām - Pūol kakš u’m jarā. Pool kaks on läbi. ▫ Ir pāri pusdiviem [~ pusdivi ir cauri]. KK77a
|
| alā|u’n|jarā ˟ s meelespea, lõosilm ▫ neaizmirstule (Myosotis) |
| jarā|āndaji *186 s äraandja ▫ nodevējs Lk22.21 |
jarā|jengõ ¤37 vi lahtuda ▫ novadēties - Vȯ’l u’m jarājengõn. Õlu on lahtunud. ▫ Alus ir novadējies.
|
| jarā|kītõ ¤53 vi loobuda, ära öelda ▫ atteikties |
| jarā|kū’oḑštimi *202 s hukkamõist, hukkamõistmine ▫ nosodījums, nosodīšana 5Ro18 |
| jarā|lē’ji *188 s äramineja ▫ projām ejošais |
| jarā|lieptimi *200 s lepitus ▫ samierināšana |
| jarā|lieptõ ¤18 vt lepitada ▫ samierināt |
| jarā|likkõm *159 s hälve ▫ novirze |
| jarā|närbõ ¤37 vi jõuetuks muutuda, vaibuda, närtsida ▫ kļūt bezspēcīgam, noplakt, novīst |
| jarā|nustõ ¤18 vt kõrvale jätta, hüljata ▫ atlikt malā, atmest |
| jarā|tuņšlõ ¤58 vt tuvastada ▫ apliecināt |
jarā|võidõ ¤27 vt ära määrida ▫ notraipīties - Ta u’m ēņtšta jarāvõidõn. Ta on ennast määrinud. ▫ Viņš ir notraipījies.
|
