joud *98 s
(a) jõud, jaks, ramm ▫ spēks, spars - joudõ kǭ’ļõ jõudu katsuda ▫ spēkoties ~ mēroties spēkiem; joudõ ku’bbõ jõudu koguda ▫ krāt spēkus; joudsõ vȱlda kehtida ▫ būt spēkā; ilmõ joudtõ īedõ jõuetuks jääda ▫ palikt bezpēcīgam 2L13
- Mi’n joud ä’b tu’l vastõ. Mu jõud ei käi vastu. ▫ Man pietrūkst spēka [~ mans spēks nenāk pretī]. Se lǟ’b i’ļ mi’n joud. See käib mul üle jõu. ▫ Tas ir pāri maniem spēkiem. Ta võtīz amā joud ku’bbõ, lekš tī’emõ amāl joudõl. Ta võttis kogu jõu kokku, läks tegema kõigest jõust. ▫ Viņš saņēma kopā visus spēkus, gāja darīt visiem spēkiem. Pūtiz jarā joudõ. Jõust tuli puudu. ▫ Pietrūka spēka. Se āndab joudõ jū’rõ. See annab jõudu juurde. ▫ Tas dod spēku klāt. Sīe tubā ta te’i eņtš joudkõks. Selle maja tegi ta omal jõul. ▫ Šo māju viņš uzcēla saviem spēkiem. KK77a
(b) vägi, võim ▫ spēks, vara - jumāl joud jumala vägi ▫ dieva vara; tu’lbizt jōdõd tulevased võimud ▫ nākamās varas Ro8.38; KK78b61
|
