kõ’zzi *193 adj
(a) kuri, vihane ▫ dusmīgs - kõ’zzi rištīng kuri inimene ▫ dusmīgs cilvēks; kõ’zzi ne’i, ku la’z jumāl vȱidag kuri, nii et jumal hoidku ▫ tik dusmīgs, ka lai dievs pasargā; kõ’zzi ne’i ku su’ž kuri nagu hunt ▫ dusmīgs kā vilks KK78a20
- Kõ’zzi ke’ž, kis tuļīnõst panāb ne’i ku šläukt. Kuri käsi – kes kohe paneb nagu pläuh. ▫ Dusmīga roka – kas tūlīt liek, ka plaukš. Ta ne’i ku tūlda sīlgõb, ne’i kõ’zzi. Ta nagu sülitab tuld, nii kuri. ▫ Viņš tā kā uguni spļauj, tik dusmīgs. Rištīng u’m kõ’zzi ne’i ku su’ž. Inimene on kuri nagu hunt. ▫ Cilvēks ir dusmīgs kā vilks. Ta vaņtliz mi’n pǟlõ kõ’zzizt sīlmadõks. Ta vaatas minu peale kurjade silmadega. ▫ Viņš paraudzījās uz mani ar dusmīgām acīm. Ta sai krūz pǟlõ kõzīzõks. Ta sai kruusi peale vihaseks. ▫ Viņš sadusmojās uz krūzi. KK77 a; KK78.3; J13; KK77b
(b) tige ▫ nikns - kõ’zzi pi’ņ tige koer ▫ nikns suns; ne’i kõ’zzi ne’i ku pi’ņ nii tige kui koer ▫ tik nikns kā suns KK78a22
|
