kālma *46 s
(a) haud ▫ kaps, kapa bedre - ku’bbi kālma ühine haud ▫ kopīgs kaps; kalmõ lǟ’dõ hauda minna ▫ aiziet kapā; kālmaks irmtõ hauaga hirmutada ▫ baidīt ar kapu; kālmast urgõ kalmust põgeneda ▫ bēgt no kapa
- Tǟnda set kālma opātõb. Teda õpetab ainult haud. ▫ Viņu tikai kaps izmācīs. Ta u’m ī’d jālgaks kālmas jõvā. Ta on ühe jalaga hauas juba. ▫ Viņš ar vienu kāju jau ir kapā. Ta u’m jo kālma aigās, ta ä’b ūo rištīng kȭrdas. Ta on ju haua äärel, ta ei ole inimese seisundis. ▫ Viņš jau ir kapa malā, viņš nav cilvēka stāvoklī. Tuoizõn kōvab kalmõ, ī’ž sadāb sī’ezõ. Teisele kaevab hauda, ise sellesse kukub. ▫ Citam kapu rok, pats tajā iekrīt. Ku sa slikțõ jelād mi’nkõks, sa vīd mīnda kalmõ. Kui sa halvasti elad minuga, sa viid mind hauda. ▫ Ja tu slikti dzīvo ar mani, tu iedzen mani kapā. KK77a; KK77b
(b) kalm, hauaküngas ▫ kapavieta, kapa kopiņa - knaš kālma ilus hauaküngas ▫ skaista kapavieta; kālmidi tī’edõ kalme teha ▫ taisīt kapu kopiņas
|
