kūoltõ ¤53 vt
(a) surmata ▫ nonāvēt, nokaut - Kūoltõ tūoizta ä’b või. Teist surmata ei või. ▫ Otru nokaut nevar. Jarā kūoltõ võib lūomõzt; tapāb lūomõzt. Ära surmata võib looma, tapab looma. ▫ Nokaut var dzīvnieku; nogalina dzīvnieku. KK78a63
(b) suretada, surma saata ▫ mērdēt, mirdināt - Kūoltõb rištīngtõ, ku rištīng u’m kūolimiz pǟl ja ro’vzt sǟlõz at immõr, ja si’z kūoltõbõd tǟnda. Suretatakse inimest, kui inimene on suremas ja inimesed on ümber, ja siis suretavad teda. ▫ Mirdina cilvēku, kad cilvēks ir uz miršanu un cilvēki tur ir apkārt, un tad mirdina viņu. 86b29
(c) tuimastada ▫ mērdēt, anestezēt - Kūoltõ võib ī’dtõ kūožõ eņtš lejās või tuoiz lejās, algõ se pȯ’ddõg sīes kūožõs. Tuimastada võib üht kohta oma ihus või teise ihus, et see ei valutaks ses kohas. ▫ Mērdēt var kādu vietu savā ķermenī vai cita ķermenī, lai tā nesāpētu. Kūoltõb mingiz āinaks. Tuimastatakse mingi ravimiga. ▫ Mērdē ar kādām zālēm. 86b29
(d) suretada, maha suruda, lõppu teha ▫ darīt galu - lejā tī’emizt jarā kūoltõ ihu teod suretada ▫ darīt galu miesas dzīvei 8Ro13
|
