kastõ ¤18 vt
(a) kasta ▫ laistīt, liet - Ta kastāb puțkidi. Ta kastab lilli. ▫ Viņš lej puķes. Ma kastāb puțkidi vie’dkõks. Ma kastan lilli veega. ▫ Es laistu puķes ar ūdeni. Leibõ u’m kastāmõst, ku panāb kukkiļi ǭ’jõ: si’z naizpūoļi tī’eb kädūd kažīzõks un tī’eb tazīzõks se kukīļ. Leiba peab kastma, kui pannakse pätse ahju: siis naisterahvas teeb käed märjaks ja teeb tasaseks selle pätsi. ▫ Maize ir jālaista, kad kukuļus liek krāsnī: tad sieviete saslapina rokas un nolīdzina to kukuli. Agā leibõ kastāb si’z tegīž kä’dkõks, ku ulzõ võtāb: panāb benk pǟlõ, si’z kastāb ja ǭ’rõn la’gtõb pǟlõ, si’z kūor u’m pī’emdi. Aga leiba kastetakse siis jälle käega, kui välja võetakse: pannakse pingile, siis kastetakse ja laotatakse riie peale, siis kooruke on pehme. ▫ Bet maizi laista tad atkal ar rokām, kad ņem ārā: uzliek uz sola, tad aplaista un uzklāj virsū drānu, tad garoza ir mīksta. PK88.12; KK78a54
(b) kasta, teha märjaks ▫ mērcēt, slapināt - Ta kastīz jālgad kažīzõks. Ta kastis jalad märjaks. ▫ Viņš samērcēja kājas. Alā kast eņtš ǭ’rõnd. Ära tee oma riideid märjaks. ▫ Nesaslapini savas drēbes. Ma kastāb lēbarazā si’zzõl. Ma kastan leiva rasva sisse. ▫ Es mērcēju maizi taukos.
|
