kievām *157 adj kerge ▫ viegls - kievām ke’ž – seļļi, kis tuoizõn ä’b ra’b kerge käsi – selline, mis teist ei löö ▫ viegla roka – tāda, kas citam nesit; kievām mēļ – kis ä’b ūo riktig kovāl, rõk lǟ’b ä’briktig kerge meel – mis ei ole õieti tark, jutt ei lähe korralikult ▫ viegls prāts – kas nav īsti gudrs, runa iet neriktīgi; kievām, sieldõ pǟ – kīen aššõ īeb pǟ’zõ kerge pea – kellel ruttu jääb pähe ▫ viegla, ātra galva – kam ātri paliek galvā; kievām, ī’dkõrdi tīe kerge, lihtne töö ▫ viegls, vienkāršs darbs; ne’i kievām ne’i ku tijā pǟki nii kerge nagu tühi viljapea ▫ tik viegls kā tukša vārpa KK78a21
|
