kittõ -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

kittõ 1 ¤19 vt

(a) kütta ▫ kurināt
  • ǭ’jõ kittõ ahju kütta ▫ kurināt krāsni
  • Ma si’nnõn kitāb! Ma sul kütan [naha kuumaks]! ▫ Es tev sakurināšu [pirti]!
(b) põletada ▫ dedzināt
  • jarā kittõ maha põletada ▫ nodedzināt; rǭ’gidi kittõ hagu põletada ▫ dedzināt žagarus; tēgaļi kittõ telliseid põletada ▫ dedzināt ķiegeļus; tõrrõ kittõ tõrva põletada ▫ dedzināt darvu
  • Ta kitāb sōna jarā. Ta põletab sauna maha. ▫ Viņš nodedzina pirti. KK77a
(c) kuumutada ▫ karsēt
  • Roudõ sa panād tu’llõ ja kitād punīzõks. Rauda paned sa tulle ja kuumutad punaseks. ▫ Dzelzi tu liec ugunī un uzkarsē sarkanu. Kittõd jarā, si’z ta ȭgõb. Ära kuumutatud, siis ta hõõgub. ▫ Uzkarsēts, tad tas kvēlo. KK78b39; KK78
(d) kõrvetada ▫ svilināt
  • Pǟva kitāb, u’m lǟ’mõst vǭŗõ! Päike kõrvetab, peab minema varju! ▫ Saule svilina, jāiet ēnā. KK78a58
kittõ 2 ¤32 vt kittida ▫ ķitēt
  • Ta kitūb lä’b rūtõd vi’zzõ. Ta kitib aknaruudud kinni. ▫ Viņš aizķitē loga rūtis. KK78a58

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra