lejā *19 s
(a) liha, ihu ▫ miesa - vȭrõz|lejā liigliha ▫ liekā gaļa KK77 a
- le’jjõ eitõ ihusse lüüa ▫ iemesties miesā
- Ta u’m lejā mi’n lejāst. Ta on ihu minu ihust. ▫ Viņš ir miesa no manas miesas. Vaim kil u’m vaļmõz, bet lejā u’m nõ’ddõr. Vaim on küll valmis, aga liha on nõder. ▫ Gars gan ir gatavs, bet miesa ir vāja. U’m vȯ’dlõmõst, ku ta kazātõb lejā eņtš lūd pǟlõ, si’z u’m rištīng nägū. Peab ootama, kui ta kasvatab liha oma luudele, siis on inimese nägu. ▫ Jāgaida, kad viņš uzaudzēs miesu uz saviem kauliem, tad būs cilvēka skatā. Lūd, lejā luštõ täuž. Luud, liha lusti täis. ▫ Kauli, miesa jautrības pilni. Lejā vȯ’ļ tūorõz. Ihu oli marraskil. ▫ Miesa bija noberzta. Rujā ētiz le’jjõ. Haigus lõi ihusse. ▫ Slimība iemetās miesā. KK77 a;
(b) olend ▫ būtne - Ja a’ž Izānd ä’b lītõltõks nēḑi päuvḑi, ä’b sǭks mitikš lejā pästõd. Ja kui Issand ei kahandaks neid päevi, ei saaks ükski olend päästetud. ▫ Un ja Kungs neīsinātu tās dienas, neviena būtne netiktu izglābta. Mk13.20
|
