lubā *39 s luba ▫ atļauja - lubbõ andõ luba anda ▫ atļaut; lu’bbõ ki’zzõ luba küsida ▫ prasīt atļauju
- Ma sai lubā Randõ lǟ’dõ. Ma sain loa Randa minna. ▫ Es dabūju atļauju doties uz Krastu. Mitī’dõn mūn i’z ūo lubā sīedõ. Ühelgi teisel ei olnud luba süüa. ▫ Nevienam citam nebija atļaujas ēst. Lk6.4
|
