mǟ’dlõ ¤60 vt
(a) mäletada ▫ atcerēties - Jemāi’zzõ ma mǟ’dlõb ne’i nemē le’b u’n. Emapoolset vanaisa ma mäletan nii nagu läbi une. ▫ Mātes tēvu es atceros kā pa miegam.
(b) meenutada, meelde tuletada ▫ pieminēt, atgādināt - Ta mǟ’dlõb tǟnda jõvīstõ, jõvād sõnādõks. Ta meenutab teda hästi, heade sõnadega ▫ Viņš piemin viņu labi, ar labiem vārdiem. KK78b4
(c) mainida ▫ pieminēt, minēt |
