maksõ ¤25 vt
(a) maksta, tasuda ▫ maksāt, norēķināties - tā’giž maksõ tagasi maksta ▫ atmaksāt
- Ma maksāb tä’mmõn rǭ’kõks. Ma maksan talle rahas [~ rahaga]. ▫ Es maksāju viņam naudā [~ ar naudu]. Perīmīez maksīz mi’nnõn ikš rubīļ. Peremees maksis mulle ühe rubla. ▫ Saimnieks samaksāja man vienu rubli. Ta maksīz kalād je’dstõ ri’ggõdõks. Ta maksis kalade eest rukistega. ▫ Viņš maksāja par zivīm ar rudziem. Ta u’m ī’ž eņtš kabātstõ maksõn ja jūotõn või kui. Ta on ise oma taskust maksnud ja jootnud või kuidas. ▫ Viņš ir pats no savas kabatas maksājis un dzirdījis vai kā. KK78.3; KK78b1; 86a47
(b) maksta, olla väärt ▫ maksāt, būt vērtam - Se ažā maksāb pǟgiņ rǭ’dõ. See asi maksab palju raha. ▫ Šī lieta maksā daudz naudas. Lēba maksīz mi’nnõn ikš rubīļ. Leib maksis mulle ühe rubla. ▫ Maize maksāja man vienu rubli. Ma tǭ’b sǭdõ, la’z maksāg mis maksõs. Ma tahan saada, maksku mis maksab. ▫ Es gribu dabūt, lai maksā, ko maksādams. KK77 a; KK78
(c) maksta, kehtida ▫ būt spēkā - Paldītõn maksāb krī’evõ rǭ’. Praegu maksab vene raha. ▫ Patlaban ir spēkā krievu nauda.
|
