Mi’nnõn u’m nǭ’võ sīlmad je’dsõ (~ sū jūs). Mul on surm silmade ees (~ suu juures). ▫ Man ir nāve acu priekšā (~ pie mutes). Ta sai eņtš nǭ’võ sǟ’l. Ta leidis [~ sai] oma surma seal. ▫ Viņš atrada [~ dabūja] tur savu nāvi. Ma vaņtliz nǭ’võn siļmiz. Ma vaatasin surmale silmi. ▫ Es skatījos nāvei acīs. Ma u’m nǭ’võ sūsõ. Ma olen surmasuus. ▫ Es esmu nāvei nagos [~ mutē]. Ma sai ulzõ nǭ’võ sūstõ . Ma pääsesin [~ sain välja] surmasuust. ▫ Es izglābos no nāves nagiem [~ mutes]. KK77b
nǭ’võ 2 ¤51vt surmata, hauda ajada ▫ nonāvēt, iedzīt kapā
Tuoi sīnda nǭ’võb, tī’eb si’nnõn lǟlamtõ, la’z vȯlkõ tutkām. Teine ajab sind hauda, teeb sulle vaeva, et tulgu ots. ▫ Otrs dzen tevi nāvē, rada tev grūtības, lai būtu gals klāt. KK78b7
