paistõ 1 ¤20 vi
(a) paista, särada ▫ spīdēt, mirdzēt - Pǟva (~ pǟvaļikki) pāistab. Päike paistab. ▫ Saule spīd. Sīlmad tä’m immõrgouțļimis palgsõ pāistizt vȯndzistiz. Silmad tema ümmarguses näos särasid õnnelikult. ▫ Acis viņa apaļajā sejā laimīgi mirdzēja. JL90
(b) paista, näha olla ▫ būt redzamam - Kougõnd pāistabõd puŗŗõd. Kaugelt paistavad purjed. ▫ Tālumā redzamas buras.
|
