pe’rri 2 *193 adj
(a) viimane, päramine, viimne ▫ pēdējais - pe’rri pǟva viimne päev ▫ pastardiena, pe’rri stuņd viimne tund ▫ pēdējā stundiņa
- Sa eid perīzõks. Sa jäid viimaseks. ▫ Tu paliki pēdējais. Ku tīe loptāb, si’z kītõb: „Ma perīz pǟva jelāb”. Kui töö lõpetatakse, siis öeldakse: „Ma viimast päeva töötan”. ▫ Kad darbu beidz, saka: „Es pēdējo dienu strādāju”. Pe’rri riek u’m, ku perīzt kõrdõ lǟ’b, amā pe’rri riek lǟ’b kālmata’rrõ. Viimne tee on, kui viimast korda minnakse, kõige viimsem tee läheb surnuaeda. ▫ Pēdējais ceļš ir tad, kad pēdējo reizi iet, pats pēdējais ceļš iet uz kapiem. Ku pe’rri stuņd u’m jūsõ, si’z u’m kūolõmõst, pe’rri pǟva u’m je’dmõl siedā. Kui viimne tund on käes, siis peab surema, viimne päev on enne seda. ▫ Kad pēdējā stundiņa ir klāt, tad jāmirst, pēdējā diena ir pirms tam. Ta eņtš perīz kopīk juoi jarā. Ta jõi maha oma viimase kopika. ▫ Viņš nodzēra savu pēdējo kapeiku. Mūnda sīemiz pierāst perīz serk āndab jarā. Mõni annab söögi eest viimase särgi ära. ▫ Dažs par ēdienu atdod pēdējo kreklu. Perīzt si’nnõn võtāb ulzõ: si’z sa ūod tijā ne’iku pūšõl. Sinust võetakse viimast välja: siis sa oled tühi kui põis. ▫ No tevis izspiež [~ izņem] pēdējo – tad tu esi tukšs kā pūslis. KK77 a; KK77b
(b) pärastine ▫ vēlākais |
