sūr *222 adj
(a) suur ▫ liels - sūr rištīng suur inimene ▫ liels cilvēks; sūŗim jagū suuremalt jaolt ▫ pa lielākai daļai
- Sūr tienāndõks! Suur tänu! ▫ Liels paldies!
(b) avar ▫ plašs - Hidroplānõd tū’oḑizt lindõ set pi’ds seļļiži kūožidi, kus attõ sūrd viedūd. Vesilennukid tohtisid lennata vaid mööda selliseid kohti, kus on suur vesi. ▫ Hidroplāni drīkstēja lidot tikai pa tādām vietām, kur ir plaši ūdeņi. E IE
(c) kõrk, ülbe ▫ iedomīgs - ēņtšta sūrõks tī’edõ kõrgiks muutuda ▫ kļūt iedomīgam 2Kr12.7
|
| sūr|a’ddõrz *229 s raudader ▫ dižarkls (etn.) 79/7 |
| sūr|ēviļ *240 s härghöövel ▫ garēvele (etn.) = ǟrga|ēviļ |
| sūr|izānd *157 s mõisahärra ▫ muižkungs KK78a19 |
| sūr|jelāj *225 s veis ▫ liellops |
| sūr|jelāj|vȯzā *25 s loomaliha, veiseliha ▫ liellopu gaļa = jelāj|vȯzā |
sūr|kabāl *233 s suurtükk, kahur ▫ lielgabals - sūrkabālõks laskõ suurtükiga lasta ▫ šaut ar lielgabalu; sūrkabālt lǭțõ suurtükki laadida ▫ lādēt lielgabalu
|
| sūr|kabāl|lǭja *23 s suurtükipaat ▫ liegaballaiva E IE |
| sūr|kabālnikā *41 s suurtükiväelane ▫ artilērists |
| sūr|kabāl|vä’g *76 s suurtükivägi ▫ artilērija |
| sūr|kak *79 s kartulipudru-, porgandi- ja munakattega rukkijahukorp ▫ sklandrausis |
| sūr|ka’zli *201 adj suurekasvuline ▫ liela auguma- |
| sūr|kōp|īnda *46 s hulgihind ▫ vairumtirdzniecības cena |
| sūr|kovāl *233 s tarkpea ▫ gudrinieks |
| sūr|krīzdag *159 s suurrätt ▫ lielais lakats (etn.) |
| sūr|krūonõ *118 s pulmakroon ▫ līgavas kronis (etn.) |
sūr|lǭja *23 s halupaat ▫ dižlaiva, malkas laiva (mar.) = pūd|lǭja- Ta vȯstīz tallõ mõtsāst pūḑi ja sõ’vvõ vīž nänt eņtš sūrlǭjaks mū’zõ pūolõ jarā mīmõ. Ta ostis talvel metsast puid ja suvel viis need oma halulaevaga mujale müügiks [~ müüa]. ▫ Viņš ziemā pirka no meža malku un vasarā ar dižlaivu veda to uz citurieni pārdot. JL88
|
| sūr|nodāl *233 s kõrvenõges ▫ lielā nātre (Urtica dioica) |
sūr|nõ’ggõl *236 s sukanõel ▫ lāpāmadata - Sūrnõ’ggõlõks nõ’gļiz sukți. Sukanõelaga nõeluti sukki. ▫ Ar lāpāmadatu lāpīja zeķes. 151.1/20
|
sūr|pǟ *14 s
(a) isekas, jonnakas, kangekaelne ▫ stūrgalvis - Sūrpǟ ä’b kūl, mis tä’mmõn kītõb, ku tuoi ä’b või midāgõst kītõ. Jonnakas ei kuule, mis talle öeldakse, sest teine ei või midagi öelda. ▫ Stūrgalvis neklausās, ko viņam saka, jo otrs nedrīkst neko teikt. KK77b
(b) ülbitseja ▫ augstprātis 2Tm3.2 |
| sūr|pūŗaz *174 s suurpuri, groot ▫ lielā bura, grotbura (mar.) TL78b65 |
| sūr|riek *79 s maantee ▫ lielceļš |
| sūr|sēji *186 s söömar, õgard ▫ rīma |
| sūr|su’gli *201 adj suursugune ▫ dižciltīgs |
| sūr|sušā *50 s tädi ▫ tante |
| sūr|te’b *59 s pidalitõbi ▫ lepra, spitālība (med.) |
| sūr|te’bli *201 s pidalitõbine ▫ spitālīgs |
| sūr|tubā *19 s suurtuba ▫ lielā istaba |
sūr|vadā *39 s suurnoot ▫ dižvads (mar.) - sūrvadā kuoț suurnooda pära ▫ dižvada maiss 86b12
- Vanāst vȯļļid set sīļkidi ve’jjõnd sūrvadāks. Vanasti olevat vaid räimi püütud suurnoodaga. ▫ Agrāk esot tikai siļķes zvejojuši ar dižvadu. Si’z vȯļļi vȯnd ne’i je’nnõ nēḑi aņgõŗi, ku vȯ’ļ kīskõn sūrvadā kuoț kațki ja aņgõrd tikkiž lekštõ. Siis oli olnud niipalju neid angerjaid, et oli kiskunud suurnooda pära katki ja angerjad läksid. ▫ Tad esot bijis tik daudz to zušu, ka pārplēsa [~ bija pārplēsis] dižvada maisu, un visi zuši aizgāja. D22; 86b12
|
| sūr|ve’ļki *201 s onu ▫ onkulis |
| sūr|ve’ž *88 s suurvesi ▫ pali |
| Sūr me’r *222 *83 Kura kurk ▫ Irbes šaurums (loc.) |
| Sūr|mõtsād jo’ug *75 Sūrmõtsādi jõgi ▫ Dižmeža strauts (loc.) |
| Sūr|sūo *222 *12 Sūrsūo soo ▫ Dižpurvs (loc.) |
