ulātõ -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

ulātõ 1 ¤53 vt ulatada, küünitada ▫ sniegt
  • kätā ulātõ kätt ulatada ▫ sniegt roku
  • Ma ulātõb tǟnda, või ma sǭb kä’ddõ. Ma küünitan seda, kas ma saan kätte. ▫ Es [cenšos] aizsniegt to, vai es dabūšu rokā. Ulātõ tǭ’ks pūladīdi. Küünitada tahaks puulatvu. ▫ Vēlētos aizsniegt koka galotnes. KK78b48; J11
ulātõ 2 ¤53 vi küündida, ulatuda ▫ sniegties
  • Polākõz ulātõb jõba lōda a’igõ sǭņõ. Poiss ulatub juba laua servani. ▫ Zēns jau sniedzas līdz galda malai. Ma ulātiz umārzpū’zõ. Ma küündisin õunapuusse. ▫ Es sniedzos ābelē. KK78b48

 

 

• Esilehele • Uz galveno lapu •


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 

Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra