vil -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

vi’l 1 *76 s

(a) jahedus ▫ vēsums
  • Ma ä’b kāndat vi’llõ. Ma ei kannata jahedust. ▫ Es nepanesu vēsumu.
(b) vari ▫ ēna
  • vi’llõ andõ varju anda, varjuga katta ▫ apēnot Hb9.5
  • Ta kārtab eņtš vi’lstõ. Ta kardab oma varju. ▫ Viņš baidās no savas ēnas. Pū ētab vi’llõ. Puu heidab varju. ▫ Koks met ēnu. Eņtš vi’llõn i’ļļõ ä’b pä’z. Oma varjust üle ei pääse. ▫ Savai ēnai pāri netiek. Kūn set u’m vi’l, ku kū u’m vizāsõ, mingi pīla tulāb pǟlõ. Kuul on vaid [siis] vari, kui kuu on kinni, mingi pilv tuleb peale. ▫ Mēnesim ir ēna tikai [tad], ja mēness ir ciet, kāds mākonis uznāk virsū. KK78b51
vi’l 2 *76 adj vilu, jahe ▫ vēss, dzestrs
  • vi’l āiga jahe ilm ▫ vēss laiks; vi’l tūļ jahe tuul ▫ dzestrs vējš
  • Vi’l tūļ pūgõb jegā pǟva. Jahe tuul puhub iga päev. ▫ Dzestrs vējš pūš katru dienu. Vi’l tūlkõks ä’b või kuoŗŗõ na’ggiŗi. Jaheda tuulega ei või kartuleid korjata. ▫ Dzestrā vējā nevar lasīt kartupeļus.
vi’l|va’idimi *202 s varjutus ▫ aptumsums

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra