vizā *25 adj
(a) kõva ▫ ciets - vizā pē’gõz kõva pähkel ▫ ciets rieksts; vizā kui ki’v kõva kui kivi ▫ ciets kā akmens; vizāks lǟ’dõ paaduda ▫ sacietēt 2Kr3
- Jǭsõ pa’ņ eņtš vizād sǭradõks tä’mmõn i’ļ pǟ. Oinas pani talle oma kõvade sarvedega vastu pead. ▫ Auns lika ar saviem cietajiem ragiem viņam pa galvu. Vālda lēba u’m vizā ne’iku tēgal. Sai on kõva nagu telliskivi. ▫ Baltmaize ir cieta kā ķieģelis. J17; KK77 a
(b) kare ▫ ciets, kaļķains - vizā ve’ž kare vesi ▫ ciets ūdens
(c) kõva, raske ▫ ciets, ciešs - vizā u’ņ kõva uni ▫ ciets miegs D18
(d) kindel ▫ drošs - vizāks tī’edõ kindlaks teha ▫ noskaidrot, noteikt
|
| vizā||kuodā *39 s vangla ▫ cietums Mt5.25 |
| vizā|kūoŗ *221 s viljakoore väliskest, epikarp ▫ epikarps, ārējais augļapvalks (bot.) EIIIg |
| vizā|ma’g *74 s kõhukinnisus ▫ vēdera aizcietējums (med.) EIIIc |
vizā|mǭ *12 s
(a) maismaa ▫ sauszeme
(b) mander ▫ cietzeme = kūja|mǭ |
