| akadēmij *123 s akadeemia ▫ akadēmija |
akātsij *123 s akaatsia ▫ akācija (Acacia) - vālda akātsij valge akaatsia ▫ baltā akācija (Robinia pseudoacacia) EIIIf
|
| alumīnij *123 s alumiinium ▫ alumīnijs |
| analōgij *123 s analoogia ▫ analoģija |
andõ ¤27 vt
(a) anda ▫ dot - a’bbõ andõ abi anda ▫ palīdzēt; alā andõ allutada, alla määrata ~ alistuda ▫ nozīmēt pakļautībā ~ pakļauties; andõks andõ andeks anda ▫ piedot; i’lzõ andõ usaldada ▫ uzticēt ; īņõz andõ kaasa anda ▫ dot līdzi; jarā andõ ära anda, loovutada ~ ära anda, reeta ▫ atdot, atteikties ~ nodot; nõ’vvõ andõ nõu anda ▫ dot padomu; si’zzõl andõ sisse anda ▫ iesniegt; tagān andõ järele anda ▫ piekāpties; tā’giž andõ tagasi anda ▫ atdot atpakaļ; tīetõ andõ teada anda ▫ paziņot; ulzõ andõ välja anda ▫ izdot 8Ro21; 1Kr9.17; Ef1.16
- Mi’n pušnikā tǭ’ž andõ eņtš liestād zīḑõn. Mu paarimees tahtis anda oma lestad juudile. ▫ Mans pušelnieks gribēja dot savas butes ebrejam. Lapst āndabõd va’nbiztõn vanās igās leibõ. Lapsed annavad vanematele vanas eas leiba. ▫ Bērni vecākiem vecumdienās dod maizi. Mä’ddõn vȯ’ļ andtõd īņõz tsukkõrzt. Meile oli kaasa antud suhkurt. ▫ Mums bija iedots līdzi cukurs. Ma kǭjkõks āndiz näntõn si’zzõl tsukkõrzt. Ma andsin lusikaga neile suhkurt sisse. ▫ Es devu viņiem ar karoti cukuru. Ma āndab tä’mmõn tieudõ, la’z ta tīedag tī’edõ. Ma annan talle teada, et ta teaks teha. ▫ Es dodu viņam zināt, lai viņš zinātu darīt. KK78b44; 152.1/3
(b) anda, lüüa ▫ sadot - Lǟ’ks andõ si’nnõn i’ļ nik. Tuleks anda sulle üle kärsa. ▫ Būtu tev jāsadod pa šņukuru. Āndab nī’emõn joutõks pi’ds sälgõ. Antakse lehmale vitsaga mööda selga. ▫ Sadod govij ar vicu pa muguru. Ma tä’mmõn āndiz jõvā nanā. Ma andsin talle nina peale [~ andsin head nina]. ▫ Es viņam krietni sadevu pa degunu [~ sadevu labu degunu]. J15; KK78a27
(c) lubada ▫ ļaut - Ta mit ä’b ānda immõr vaņtlõ – ku si’nnõn ä’b ūo aigõ ne’ije’n, ku immõr vaņtlõ. Ta mitte ei luba ümber vaadata – kui sul ei ole aega niipalju, et ümber vaadata. ▫ Viņš nemaz neļauj apskatīties apkārt – ja tev nav laika tik daudz, lai apskatītos apkārt. KK77a
(d) määrata ▫ nodot, nolemt - ka’ddimiz alā andõ kadumisele määrata ▫ nolemt iznīcībai
|
armij *123 s armee ▫ armija - Mä’ddõn u’m ve’ggi armij. Meil on tugev armee. ▫ Mums ir stipra armija.
|
| arōnij *123 s aroonia ▫ aronija (Aronia melanocarpa) = mustā|pī’lgõzEIIIf |
| artērij *123 s tuiksoon, arter ▫ artērija E3A |
| baktērij *123 s bakter ▫ baktērija |
| bibliografij *123 s bibliograafia ▫ bibliogrāfija |
| demokrātij *123 s demokraatia ▫ demokrātija |
| disertātsij *123 s dissertatsioon ▫ disertācija |
| ekonomij *123 s ökonoomia ▫ ekonomija |
| ekskursij *123 s ekskursioon ▫ ekskursija |
ekspedītsij *123 s ekspeditsioon ▫ ekspedīcija - Ma vȯ’ļ īņõz seļļiz ekspedītsijõn. Ma olin kaasas sellisel ekspeditsioonil. ▫ Es biju līdzi tādai ekspedīcijai. 86a47
|
| eksplōzij *123 s plahvatus ▫ eksplozija |
| energij *123 s energia ▫ enerģija |
| entsiklopēdij *123 s entsüklopeedia ▫ enciklopēdija |
| etno¦grāfij *123 s etnograafia ▫ etnogrāfija |
| filologij *123 s filoloogia ▫ filoloģija |
| funktsij *123 s funktsioon ▫ funkcija |
| galerij *123 s galerii ▫ galerija |
gūogõz *180 s hani ▫ zoss (Anser) - nemē gūogõ sälgõ vietā nagu hane selga vett ▫ kā pīlei [~ zosij] ūdens; jämp nemē gūogõz loll nagu hani ▫ dumjš kā zoss; gūogõ tūrgõz hane sulg ▫ zoss spalva
- Gū’ogõ sǟlga pǟl ve’ž ä’b pīl. Hane seljas vesi ei seisa. ▫ Uz zoss muguras ūdens nestāv. Ta lekš Sǭrmǭlõ gūogõd tagān. Ta läks Saaremaale hanede järele. ▫ Viņš devās uz Sāmsalu pēc zosīm. KK77a
|
| ilustratsij *123 s illustratsioon ▫ ilustrācija K85 |
| intonatsij *123 s intonatsioon ▫ intonācija |
īņõz|ki’lliji *188 s kaashäälik ▫ līdzskanis (lingv.) - īņõzki’llijid palatalizatsij kaashäälikute palatalisatsioon ▫ līdzskaņu palatalizācija K86
|
| istōrij *123 s ajalugu ▫ vēsture |
je’llõ 3 ¤13 vi
(a) elada ▫ dzīvot - kuo’nnõ, rāndas je’llõ kodus, rannas elada ▫ dzīvot mājās, jūrmalā
- Kǭrli jelāb Sīkrõgõl. Kǭrli elab Sīkrõgis. ▫ Kārlis dzīvo Sīkragā. Ta tuļ Sīkrõgõl jelām. Ta tuli Sīkrõgi elama. ▫ Viņš atnāca dzīvot uz Sīkragu. Tuoi suodā, mis mä’d kazām sai le’bbõ jelām, tuoi līvliztõn jemīņ vaijõ. Teine sõda, mis meie põlvkond pidi läbi elama, tõi liivlastele rohkem vaeva. ▫ Otrais karš, kurš mūsu paaudzei bija jāpiedzīvo, atnesa lībiešiem vairāk posta. Jegāī’dõn u’m jelāmõst eņtš pie’rrõ. Igaüks peab elama enese järgi. ▫ Katram ir jādzīvo pa savam. Ma jelāb ne’i ku jemā ripsõ. Ma elan nagu ema süles. ▫ Es dzīvoju kā mātes klēpī. Ku rištīng jelāb ne’i ku kik nanā pǟl, si’z ta jegāl āigal võib li’bštõ. Kui inimene elab nagu kukenoka peal, siis ta võib igal ajal libastada. ▫ Ja cilvēks dzīvo kā uz gaiļa knābja, viņš var jebkurā laikā paslīdēt. Ma ne’i ku kǭ’d tu’l va’isõ jelāb, ī’dst irm un tuoist irm. Ma elan nagu kahe tule vahel, ühest hirm ja teisest hirm. ▫ Es dzīvoju kā starp diviem uguņiem, no viena bail un no otra bail. Jelāb ne’i ku kuoț sizāl. Elab nagu kotis. ▫ Dzīvo kā maisā. Ne’i ku tu’lka’jsõ jelāb, ä’b või mõitizõks tǟnda sǭdõ. Elab nagu tulekahjus, ei või teistsuguseks teda saada. ▫ Dzīvo kā ugunsgrēkā, nevar viņu padarīt citādu. Ta jelāb ne’i ku tijā tūļ (~ ne’i ku tūl pǟl). Ta elab nagu tühi tuul (~ nagu tuule peal). ▫ Viņš dzīvo kā tukšs vējš (~ kā uz vēja). Ma jelāb ne’i ku u’ņštä’bbiz. Ma elan nagu unes. ▫ Es dzīvoju kā sapnī. Ne ne’i ku kaš pi’ņņõks jelābõd. Need elavad nagu kass koeraga. ▫ Viņi dzīvo kā kaķis ar suni. Ne jelābõd ne’i ku piņīd. Need elavad kui koerad. ▫ Viņi dzīvo kā suņi. KK77a; KK77b; KK78; VS36
(b) toime tulla ▫ tikt galā - Jālga u’m jarā pūdõn, ä’b või tä’mkõks je’llõ. Jalg on tuimaks jäänud, ei või sellega toime tulla. ▫ Kāja ir notirpusi, nevar ar to tikt galā. KK78
(c) asustada ▫ apdzīvot - līvližist i’ļļõ je’ltõd teritorij liivlaste poolt asustatud maa-ala ▫ lībiešu apdzīvotā teritorija
|
| jūlij *123 s juuli ▫ jūlijs |
| jūnij *123 s juuni ▫ jūnijs |
kāinal|täuž *112 s kaenlatäis ▫ paduse (daudzums), klēpis - Vī nī’emõn kāinaltäud ainõ! Vii lehmale kaenlatäis heina! ▫ Aiznes govij klēpi siena!
|
käbā 2 *39 s sõrg ▫ nags (pārnadžiem) - Nī’emõn at käbād. Lehmal on sõrad. ▫ Govij ir nagi. 79.8
|
kie’ddõrtõ ¤54 vt kedrata, keerutada ▫ vērpt, vīt - Kīeta kie’ddõrtõb – mits kȭrdali ta u’m, mits kõrdõ at ī’dsku’bsõ. Köit kedratakse – mitmekeermeline see on, mitu keeret on üheskoos. ▫ Virvi vij – cik vijumos tā ir, cik vijumu ir kopā.
|
kieuž *112 s köis ▫ virve - Kīeta kie’ddõrtõb – mits kȭrdali ta u’m, mits kõrdõ at ī’dsku’bsõ. Köit kedratakse – mitmekeermeline see on, mitu keeret on üheskoos. ▫ Virvi vij – cik vijumos tā ir, cik vijumu ir kopā.
|
klapārd *233 s pl krapp, lokk -u ▫ klabatas, koka zvans (etn.) = glagā- Klapārd pa’ņ nī’emõn ka’ggõlõ. Krapp pandi lehmale kaela ▫ Klabatas uzkāra [~ lika] govij kaklā.
|
| klasifikātsij *123 s klassifikatsioon ▫ klasifikācija |
| kolektsij *123 s kogu, kollektsioon ▫ kolekcija |
| komisij *123 s komisjon ▫ komisija |
| konservatorij *123 s konservatoorium ▫ konservatorija L |
kušt *62 s
(a) tutt ▫ cekuls = kǭra|tus
(b) tukk ▫ cers, kušķis - āina kušt rohutukk ▫ zāles cers 79.8
(c) nuustik ▫ vīkšķis = ȭŗdõb|kušt, nūšt- Kušt u’m se, mis tī’eb vȱlgist agā āinast; seļļi kõ’ŗsu’glimi āina, sīe vǟndab ī’dõku’bbõ, ja tī’eb seļļiz, missõks võib ȭŗõ pūst rīstidi; kažīz kušt kastāb jõugõ si’zzõl ja s’iz se ka ä’bțõb ȭŗõ. Nuustik on see, mis tehakse õlgedest või rohust; selline osjasugune rohi, see keeratakse kokku ja tehakse selline, millega võib nühkida puuriistu; märg nuustik kastetakse liiva sisse ja siis see ka aitab hõõruda. ▫ Vīkšķis ir tas, ko taisa no salmiem vai zāles; tāda kosveida zāle, to savij kopā un taisa tādu, ar ko var berzt koka traukus; slapju vīkšķi iemērc smiltīs, un tad tas arī palīdz berzt. 86.55
(d) pulst ▫ šķipsna - kǭrad|kušt karvapulst ▫ spalvu šķipsna, pinka 79.8
(e) vihk ▫ kūlītis - vīļa|kušt viljavihk ▫ labības kūlītis
(f) luud noodamärgi tipul ▫ slotiņa tīkla mērķa galā (mar.)
(g) hulk ▫ kušķis, čupa - jõvā kušt lešti hea hulk lesti ▫ labs kušķis bušu J22
|
laigāld adv
(a) laiali ▫ izklaidus - laigāld a’jjõ laiali ajada ▫ izklīdināt; laigāld eitõltõ laiali pilduda ▫ izmētāt; laigāld īedõ laiali jääda ▫ palikt izklaidus; laigāld jūokšõ laiali valguda ▫ izplūst; laigāld lä’dõ laiali minna ▫ izklīst; laigāld pillõ laiali pilduda ~ hajutada ▫ izmētāt ~ izklīdināt; vǭlidi laigāld tī’edõ kaarutada, heinakaari laiali lüüa ▫ ārdīt vālus EV8
- Lambõd lekšt pi’ds a’mmõ nītõ laigāld. Lambad läksid kogu niitu mööda laiali. ▫ Aitas aizgāja izklaidus pa visu pļavu. Lǟ’b vǭlidi laigāld tī’emõ, mõitiz ta ä’b kuij. Minnakse kaari laiali lööma, muidu see ei kuiva. ▫ Iet vālus ārdīt, citādi tas [siens] nežūst. KK77b
(b) laialt ▫ plati, plaši - laigāld pī’lõ seista jalad harkis ▫ stāvēt izplestām kājām; laigāld je’llõ laialt elada ▫ plaši, izšķērdīgi dzīvot
- Ne pidīzt kuoțīd laigāld pǟva kä’ds vāldiņ. Nad hoidsid kotte laialt päikse käes lahti. ▫ Viņi turēja maisus saulē plati vaļā. Se u’m va laigāld jelāji rištīng. See on va laialt elav inimene. ▫ Tas ir, vei, plaši dzīvojošs cilvēks. J22; KK77 a
(c) laokil ▫ visvisur - Amād rǭntõd at laigāld. Kõik raamatud on laokil. ▫ Visas grāmatas ir visvisur [izmētātas].
|
laigāli *200 adj laialdane ▫ plašs - laigāli bibliogrāfij laialdane bibliograafia ▫ plaša bibliogrāfija EA
|
lǟmatõ 2 ¤53 vi lämbuda ▫ smakt, slāpt - Kalād lǟmatõbõd tallõ. Kalad lämbuvad talvel. ▫ Zivis ziemā slāpst. Līvlizt lǟmatizt Livonij Ordõn i’ggõs. Liivlased lämbusid Liivi ordu ikke all. ▫ Lībieši smaka Livonijas Ordeņa jūgā. E I
|
lēgõr 1 *237 s laager ▫ nometne - kontsentrātsij lēgõr kontsentratsioonilaager ▫ koncentrācijas nometne
|
lektsij *123 s loeng ▫ lekcija - Pidīz mä’ddõn seļļiz lektsij je’dsõ. Peeti meile selline loeng. ▫ Noturēja mums tādu lekciju. 152.1/2
|
| lilij *123 s liilia ▫ lilija (Lilium) |
līnij *123 s liin ▫ līnija - līnidi vie’ddõ liine vedada ▫ vilkt līnijas
|
| magnēzij *123 s magneesium ▫ magnēzijs |
| manifestātsij *123 s manifestatsioon ▫ manifestācija |
minīstrij *123 s ministeerium ▫ ministrija - minīstrij inspektor ministeeriumi inspektor ▫ ministrijas inspektors 502.2
|
| mobilizātsij *123 s mobilisatsioon ▫ mobilizācija |
| mustā|pī’lgõz *183 s aroonia ▫ aronija (Aronia melanocarpa) = arōnij |
nielgõ ¤37 vt kugistada, puukida ▫ rīt, negausīgi ēst - sīebõd ja nielgõbõd söövad ja kugistavad ▫ ēd un rij
|
nīelõ ¤49 vt neelata ▫ rīt - mǭ’zõ nīelõ alla neelata ▫ norīt; jarā nīelõ alla neelata ▫ aprīt; nemē taibõ jarā nīelõ nagu teivast alla neelata ▫ kā mietu norīt
- Ta nīelõb mǭ’zõ vȯzā amād lūd ja nǭ’gõks. Ta neelab alla liha kõige luude ja nahaga. ▫ Viņš norij gaļu ar visiem kauliem un ādu.
|
nustõ ¤18 vt
(a) tõsta ▫ celt - ainõ nī’emõn angkõks je’ddõ nustõ heina lehmale hanguga ette tõsta ▫ ar dakšām celt sienu govij priekšā; īeldõ nustõ häält tõsta ▫ pacelt balsi; ki’v ki’v pǟlõ nustõ kivi kivi peale tõsta ▫ celt akmeni uz akmens; i’ļļõ nustõ tõlkida ▫ pārtulkot J7; L38.6
(b) kehitada ▫ raustīt - abīdi nustõ õlgu kehitada ▫ raustīt plecus
(c) heisata ▫ uzvilkt, pacelt - pla’ggõ nustõ lippu heisata ▫ uzvilkt karogu
|
onkolōgij *123 s onkoloogia ▫ onkoloģija (med.) - Ta vȯ’ļ sǭtõd Rīgõ sīe onkolōgij jū’rõ le’bbõ vaņtõltõb. Ta oli saadetud Riiga onkoloogiasse läbi vaadata. ▫ Viņš bija nosūtīts uz Rīgu uz to onkoloģiju uz apskati. 86.1.1
|
ortogrāfij *123 s
(a) kirjaviis, ortograafia ▫ rakstība, ortogrāfija (lingv.) - Siedā ortografijõ at jõvāks pi’ddõnd ka tieudmī’ed. Selle kirjaviisi on heaks kiitnud ka teadlased. ▫ Šo ortogrāfiju ir akceptējuši arī zinātnieki. J3
(b) õigekirjutus ▫ pareizrakstība (lingv.) = õigi|kēra |
| õigi|kēra *43 s õigekirjutus ▫ pareizrakstība (lingv.) = ortogrāfij (b) |
padā 1 *39 s pada, pott ▫ pods, katls - alumīnij padā alumiiniumpott ▫ alumīnija katls
- Padā u’m rōdast. Pada on rauast. ▫ Katls ir no dzelzs. Attõ a’mtizt: mustā padā ja emālīertõd padā. On igasugused: must pada ja emailitud pott. ▫ Ir visādi: melnais pods un emaljēts katls. Padān u’m kūok immõr; ūd padādõn at kä’dakātõbõd. Pajal on sang ümber; uutel pottidel on kõrvad (käepidemed). ▫ Podam ir osa apkārt; jaunajiem katliem ir rokturi. Alā liktā pa’ddõ! Ära liiguta potti! ▫ Nekustini katlu! Ta kāndiz padāks vietā. Ta kandis potiga vett. ▫ Viņš nesa ar podu ūdeni. 86.40
|
palatalizatsij *123 s palatalisatsioon ▫ palatalizācija, mīkstinājums (lingv.) = pīentimi- īņõzkillijid palatalizatsij kaashäälikute palatalisatsioon ▫ līdzskaņu mīkstinājums K86
- Sǟ’ld ī’ž u’m perīņ ka īņõzki’llijid palatalizatsij tǟ’timi . Sealtsamast on pärit ka kaashäälikute palatalisatsiooni märkimine. ▫ Turpat ir cēlusies arī līdzskaņu mīkstinājuma apzīmēšana. K86; LK86
|
| partij *123 s partei ▫ partija |
pǟrla *46 s pärl ▫ pērle ≈ pǟrlõz- Spī’ḑij pǟrla, a’mmõ krāsõ ta laistõ. Särav pärl, igat värvi ta kiirgab. ▫ Spīdīga pērle, visās krāsās tā laistās. KK77 a
|
peislõ ¤58 vi peesitada ▫ sildīties - Ma peislõb pǟva kä’dsõ (~ ǭ’j je’dsõ; ~ ǭ’j jūsõ; ~ ǭ’j kilgsõ). Ma peesitan päikse käes (~ ahju ees; ~ ahju juures; ~ ahju kõrval). ▫ Es sildos saulē (~ krāsns priekšā; ~ pie krāsns; ~ blakus krāsnij). KK78b12
|
pensij *123 s pension ▫ pensija - va’nnit pensij vanaduspension ▫ vecuma pensija; pensijõ lē’miz sǭņ pensionile minekuni ▫ līdz aiziešanai pensijā; pie’rrõ pensijõ lē’mõt pärast pensionile minekut ▫ pēc aiziešanas pensijā VS38
|
| pīentimi *200 s peenendus ▫ mīkstinājums = palatalizatsijK85 |
pī’nõ ¤51 vt punuda ▫ pīt, vīt > pȯimõ, paļštõ- Pī’nõb mingizt a’žžõ, krežīļtõ. Punutakse mingit asja, korvi. ▫ Pin kaut kādu lietu, grozu. Pī’nõb lāngast. Punutakse lõngast. ▫ Pin dziju. Lind pī’nõb pie’zzõ. Lind punub pesa. ▫ Putns vij ligzdu. Ta pī’nõb krežīļtõ strǭțõks le’bbõ. Ta punub korvi traadiga läbi. ▫ Viņš caurvij grozu ar stiepli. KK78b15
|
| politsij *123 s politsei ▫ policija |
| prēmij *123 s preemia ▫ prēmija VS37 |
| privāt|kolektsij *123 s erakogu ▫ privātkolekcija |
| profesij *123 s elukutse ▫ profesija EArr1 |
| proportsij *123 s proportsioon ▫ proporcija EArr1 |
pū|alg *94 s puuhalg ▫ pagale - Ǭ’j pierāst pūālgõd vȯ’ļtõ lītõd, plīț pierāst pitkād. Ahju jaoks olid puuhalud lühikesed, pliidi jaoks pikad. ▫ Krāsnij koka pagales bija īsas, plītij garas. 1986/16
|
pūold pop
(a) poolt, suunast ▫ no puses - jemā pūold su’g ema poolt sugulane ▫ radinieks no mātes puses
- Tūļ u’m pū’oj pūold Tuul on põhja poolt. ▫ Vējš ir no ziemeļu puses.
(b) poolt, eest ▫ par ~ pūoldõ- Kristus pūoldõ vȱlda Kristuse poolt olla ▫ turēties pie Kristus [~ būt Kristus pusē]; partij pūoldõ partei poolt ▫ par partiju 1Kr 1.12
|
pūol||īe *15 s kesköö, südaöö ▫ pusnakts - puolīe āigas kesköö ajal ▫ pusnakts laikā, ap pusnakti KK78a41
- Ne jelābõd i’llõ pūoldīed sǭņõ. Nad on [~ elavad] üleval keskööni. ▫ Viņi dzīvojas augšā līdz pusnaktij.
|
pūolst|īedõ adv keskööl ▫ pusnaktī Mt25.6- pūolstīedõ sǭņõ keskööni ▫ līdz pusnaktij Ap20.7
|
rațkīņțõ ¤53 vt köit keerata ▫ vīt virvi = rațkõ- Rațkīņțõb kīeta rațkõks. Köit keeratakse köiepööraga. ▫ Virvi vij ar auklas tītavām. KK78b23
|
rațkõ ¤34 vt köit keerata ▫ vīt virvi KK78b23 = rațkīņțõ- Rațkūb kīerõd ī’dõku’bbõ. Keeratakse keermed ühtekokku. ▫ Savij vijumus kopā.
|
| relīgij *123 s religioon ▫ reliģija EV13 |
ri’jjõ ¤29 vt õgida ▫ rīt - si’zzõl ri’jjõ kugistada, sisse ahmida ▫ ierīt
- Ta ne’i aššõ rijūb sīemnāiga eņtšõn si’zzõl. Ta nii ruttu õgib söögi enesele sisse. ▫ Viņš tik ātri ierij ēdienu. Ta ri’jjõks tikkiž jarā. Ta õgiks kõik ära. ▫ Viņš aprītu visu. KK78b25
|
se *4 pn see ▫ šis, tas - siedā-tuodā seda ja teist ▫ šo to; sīes-tūos selles ja teises ▫ šajā tajā; sīest-tūost sellest ja teisest ▫ no šī un tā E VII
- Mis se u’m? Mis see on? ▫ Kas tas ir? Sīe nī’emõn sīndiz se vā’ški. Sel lehmal sündis see vasikas. ▫ Tai govij piedzima tas teļš. KK78b29
|
sēmḑa *53 s piim ▫ piens - appõn|sēmḑa hapupiim ▫ rūgušpiens; kuppõn|sēmḑa ~ sangdi|sēmḑa kohupiim ▫ biezpiens
- kūjastõd sēmḑa kohupiim ▫ biezpiens; mašīnd sēmḑa lõss (läbi masina aetud piim) ▫ vājpiens (caur mašīnu izdzīts piens); ūž sēmḑa ternespiim ▫ pirmpiens; vǭjli sēmḑa lõss, lahja piim ▫ vājpiens; semḑi kīerõ: sēmḑa le’b mašīnõ laskõ piima keerata: piima läbi koorelahutaja lasta ▫ krejot pienu – laist pienu caur krejojamo mašīnu; semḑi rīžõ piima koorida ▫ krejot pienu KK77; KK78a14; 498.2
- Nī’em āndab semḑi. Lehm annab piima. ▫ Govs dod pienu. Mi’n nī’emõn īeb kǭraz sēmḑa, u’m laskõmõst nī’emõ vi’zzõ. Mu lehmal tuleb mõru piim, peab jätma [~ laskma] lehma kinni. ▫ Manai govij ir rūgts piens, jālaiž govs ciet. PK88.44
|
| sērij *123 s seeria ▫ sērija |
| sidām|artērij *123 s südamearter ▫ sirds artērija (anat.) E3A |
statsij *123 s jaam ▫ stacija - outobus statsij bussijaam ▫ autobusu stacija, autoosta; rōdariek statsij raudteejaam ▫ dzelzceļa stacija
- Istīzmõ statsijõs, vȯdlizmõ. Istusime jaamas, ootasime. ▫ Sēdējām stacijā, gaidījām.
|
| tele¦vīzij *123 s televisioon ▫ televīzija |
tieud *125 s teadus ▫ zinātne - tieud akadēmij teaduste akadeemia ▫ zinātņu akadēmija
|
| tradītsij *123 s traditsioon ▫ tradīcija > irdõks |
| tsidōnij *123 s küdoonia ▫ cidonija (Cydonia) EIIIf |
tuoiz|pūolõ prp teisele poole ▫ uz otru pusi, otrpus - Ta lǟ’b tuoizpūolõ Väntõ. Ta läheb teisele poole Ventspilsi. ▫ Viņš dodas otrpus Ventspilij. KK78a39
|
tuoiz|pūolsõ prp teisel pool ▫ otrā pusē, otrpus - tuoizpūolsõ Väntõ teisel pool Ventspilsi ▫ otrpus Ventspilij KK78a39
|
tuoiz|pūolstõ prp teiselt poolt ▫ no otras puses, no vietas otrpus - tuoizpūolstõ Väntõ teiselt poolt Ventspilsi ▫ no vietas otrpus Ventspilij KK78a39
|
ulzõ|āndaji *186 s väljaandja ▫ izdevējs - Āigalī’ed ulzõāndajizõks sai ni’mtõd Emilij Štāler. Ajalehe väljaandjaks nimetati Emilij Štāler. ▫ Par laikraksta izdevēju tika iecelta Emīlija Štālere.
|
| u’n|artērij *123 s unearter ▫ miega artērija (anat.) |
va’it 1 *142 s
(a) vahe ▫ starpa, atstarpe, sprauga - dūobõd va’it peenarde vahe ▫ dobju atstarpe; vagūd va’it vaovahe ▫ vagu atstarpe
- Mašīn kǟ’b Vǟnta ja Kūolka va’itõ. Masin käib Ventspilsi ja Kūolka vahet. ▫ Mašīna braukā starp Ventspili un Kolku. Paldiņ lekštõ lambõdõn jālgad va’itist le’bbõ. Praegu läksid lammastel jalad vahedest läbi. ▫ Tagad aitām kājas gāja cauri spraugām. KK78, K85
(b) erinevus ▫ atšķirība - Se nä’gțõb kvalitēt va’itõ. See näitab kvaliteedi erinevust. ▫ Tās parāda kvalitātes atšķirību. Ne ä’b tīetõ va’itõ jemīņ sīest. Need ei tee enam selle vahet. ▫ Viņi vairs neatšķir to. 152.2/16
(c) vahe ▫ starpība - Vīž mīnus kuolm va’it u’m kakš. Viis miinus kolme vahe on kaks. ▫ Pieci mīnus trīs starpība ir divi.
(d) vahe, ahtrus ▫ pārtraukums, ālavība - lī’ti va’it lühike ahtrus ▫ īsa ālavība; pitkā va’it pikk ahtrus ▫ gara ālavība
- Nī’emõn u’m pitkā va’it. Lehmal on pikk ahtrus. ▫ Govij ir gara ālavība.
|
valst *135 s riik ▫ valsts > vald- Ta rõkāndõb valstõn vastõ. Ta räägib riigi(le) vastu. ▫ Viņš runā valstij pretī. KK78.3
|
vā’ški *201 s vasikas ▫ teļš - Sīe nī’emõn sīndiz se vā’ški. Sellel lehmal sündis see vasikas. ▫ Tai govij piedzima tas teļš. KK78
|
vändõ ¤27 vt
(a) keerutada ▫ vīt - pastāl pa’ggiļi vändõ pastlapaelu keerutada ▫ vīt pastalu auklas; snūorõ vändõ nööri keerutada ▫ vīt auklu
- Vǟndab langõ, snūorõ, kīeta. Keerutatakse lõnga, nööri, köit. ▫ Vij auklu, šņori, virvi. Ta pietāb ne’iku sū vǟndab. Ta valetab nagu suu suitseb [~ kerib]. ▫ Viņš melo tā, ka mute pinas. KK78b16
(b) mähkida, keerata ▫ tīt - jū’rõ vändõ juurde mähkida ▫ pietīt; si’zzõl vändõ sisse mähkida ▫ ietīt; vāldiņ vändõ lahti mähkida ▫ attīt; vi’zzõ vändõ kinni mähkida ▫ ietīt
- Ta vǟndab immõr eņtš sūormõd mīnda. Ta keerab mind ümber oma sõrmede. ▫ Viņš tin mani ap pirkstiem. KK77b
(c) siduda ▫ siet - vi’zzõ vändõ kinni siduda ▫ aizsiet ~ sasiet Jh11.44
|
vi’jjõ 2 ¤29 vt
(a) keerutada ▫ vīt - Vijūb ī’dõku’bbõ, mits kīerdõ attõ ku’bsõ. Keerutab kokku, mitu keeret on koos. ▫ Vij kopā, vairāki vijumi ir kopā. KK78b62
(b) kerida ▫ tīt - Ta vijūb lānga kie’rrõ. Ta kerib lõnga kerasse. ▫ Viņš tin dziju kamolā. KK78b59
|
vǭl 1 *125 s kaar, vaal -u ▫ vāls - āina|vǭl heinakaar ▫ siena vāls; vīļa|vǭl viljakaar ▫ labības vāls
- Lǟ’b vǭlidi laigāld tī’emõ, mõitiz ta ä’b kuij. Minnakse kaari laiali lööma, muidu see ei kuiva. ▫ Iet ārdīt vālus, citādi tas neizžūs. Si’z ku vȯ’ļ suodā, si’z ro’vd sadīzt ne’iku āina vǭlõ. Siis kui oli sõda, siis inimesed langesid nagu hein loogu. ▫ Tad, kad bija karš, cilvēki krita kā siens vālā. KK77b; KKII7.1
|
| Arābij *123 Araabia ▫ Arābija (loc.) |
| Armēnij *123 Armeenia ▫ Armēnija (loc.) |
| Austrālij *123 Austraalia ▫ Austrālija (loc.) |
| Austrij *123 Austria ▫ Austrija (loc.) |
| Āzij *123 Aasia ▫ Āzija (loc.) |
| Belgij *123 Belgia ▫ Beļģija (loc.) |
| Bosnij *123 Bosnia ▫ Bosnija (loc.) |
| Bulgārij *123 Bulgaaria ▫ Bulgārija (loc.) |
| Frantsij *123 Prantsusmaa ▫ Francija (loc.) |
| Horvātij *123 Horvaatia ▫ Horvātija (loc.) |
| Indij *123 India ▫ Indija (loc.) |
| Indij okeān *123 India ookean ▫ Indijas okeāns (loc.) |
| Itālij *123 Itaalia ▫ Itālija (loc.) |
| Norvēgij *123 Norra ▫ Norvēģija (loc.) |
| Rumēnij *123 Rumeenia ▫ Rumānija (loc.) |
| Sibīrij *123 Siber ▫ Sibīrija (loc.) |
| Slovakij *123 Slovakkia ▫ Slovākija (loc.) |
| Slovēnij *123 Sloveenia ▫ Slovēnija (loc.) |
| Tšehij *123 Tšehhi ▫ Čehija (loc.) |
