āiga 1 *33 s
(a) aeg ▫ laiks (hronometriskais) - āina|āiga heinaaeg ▫ siena laiks; ēdrõm|āiga õitseaeg ▫ ziedu laiks; īe|āiga ööaeg ▫ nakts laiks; i’lzõ|nūzõmiz|āiga ülestõusmisaeg ▫ celšanās laiks; i’mtõm|āiga imetamisaeg ▫ zīdīšanas laiks; kikīd|āiga kukelaulu aeg ▫ gaiļu laiks, gaiļi; kīela | āiga kellaaeg ▫ pulksteņa laiks; kildõb|āiga külviaeg ▫ sējas laiks; kindtõb|āiga künniaeg ▫ aramais laiks; laps|kandtõb|āiga lapsekandmisaeg ▫ grūtniecības laiks; lȭinagst|āiga lõunaaeg ▫ pusdienlaiks; ma’ggõm|lǟ’dõb|āiga magamaminekuaeg ▫ gulētiešanas laiks; na’ggõrd|võttõb|āiga ~ na’ggõrd|võttõks|āiga kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks; ȭ’dõg|āiga õhtuaeg ▫ vakara laiks; pivād|āiga pühadeaeg ▫ svētku laiks; sigā|taptõb|āiga seatapuaeg ▫ cūku kaušanas laiks; si’gž|āiga sügisaeg ▫ rudens laiks; sitā|vie’dtõb|āiga sõnnikuveo aeg ▫ mēslu vešanas laiks; sõ’v|āiga suveaeg ▫ vasaras laiks; ūomõg|āiga hommikune aeg ▫ rīta laiks; ve’jmiz|āiga püügihooaeg ▫ zvejas laiks; vešpõr|āiga videvikuaeg ▫ mijkrēšļa laiks; vīļa|āiga lõikusaeg ▫ ražas laiks; vīļa|je’ltõb|āiga viljatöödeaeg ▫ ražas novākšanas laiks
- kievādi āiga kevadine aeg ▫ pavasara laiks; si’gži āiga sügisene aeg ▫ rudens laiks; sõ’vvi āiga suvine aeg ▫ vasaras laiks; talli āiga talvine aeg ▫ ziemas laiks; obāz āiga hiline aeg ▫ vēls laiks; parāz āiga paras aeg ▫ piemērots laiks; pe’rri āiga viimane aeg ▫ pēdējais laiks; vāldiž āiga vaba aeg ▫ brīvs laiks; varāz āiga varane aeg ▫ agrs laiks; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; je’dsõ aigõ enneaegu ▫ pirms laika; kōgiņ aigõ kaua aega ▫ ilgu laiku; strēk aigõ tükk aega ▫ kādu laiku; se võtāb aigõ see võtab aega ▫ tas prasa laiku; amūst āigast ammust ajast ▫ kopš seniem laikiem; siedaig sǭņõ seni, selle ajani ▫ līdz tam laikam; sīest āigast sellest ajast ▫ kopš tā laika; mingiz āigaks mõneks ajaks ▫ uz kādu laiku; jegāl āigal igal ajal ▫ katrā laikā; kievādiz āigal kevadisel ajal ▫ pavasara laikā; kōgiņ āigal pika aja jooksul ▫ ilgā laikā; õigiz āigal õigel ajal ▫ īstā laikā; perīz āigal viimasel ajal ▫ pēdējā laikā; sīel āigal sel ajal ▫ tolaik; sīel eņtš āigal samal ajal ▫ tanī pašā laikā; tīe āigal töö ajal ▫ darba laikā; päuvõ āigis päeva ajal ▫ dienas laikā; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; aigõ pi’ds aegamööda ▫ laika gaitā; aigõ vībtõ aega viita ▫ kavēt laiku; aigõ võttõ aega võtta ▫ paņemt laiku; pitkā āiga igavus ~ igav ▫ garlaicība ~ garlaicīgi 9Ro9; E IC; D22
- Ni u’m āiga. Nüüd on aeg. ▫ Nu ir laiks. Āiga ä’b vȯ’dlõ. Aeg ei oota. ▫ Laiks negaida. Āiga u’m jūsõ. Aeg on käes. ▫ Laiks ir klāt. Tä’m āiga u’m le’bbõ. Ta aeg on läbi. ▫ Viņa laiks ir cauri. Mi’n āiga u’m täuž. Mu aeg on täis. ▫ Mans laiks ir galā [~ pilns]. Jegāī’dõn eņtš āiga. Igaühel oma aeg. ▫ Katram savs laiks. Āiga lopūb. Aeg lõppeb. ▫ Laiks beidzas. Amā āiga ta u’m sīlmad allõ. Kogu aeg on ta silma all. ▫ Visu laiku viņš ir acu priekšā. Paldītõn u’m ro’vdõn rikāz āiga. Praegu on inimestel rikas aeg. ▫ Patlaban cilvēkiem ir bagāts laiks. Ta tu’ļ riktig āigas. Ta tuli õigel ajal. ▫ Viņš atnāca īstajā laikā. Siz tä’m āigis, ku ta u’m läpš vȯnd, siz ne at kǟ’nd lambiļ Tsä’lmõts. Siis tema aegadel, kui ta on laps olnud, siis nad on käinud Tsälmõtis lambakarjas. ▫ Tad viņa laikos, kad viņš ir bijis bērns, tad viņi ir gājuši uz Celmupi ganīt aitas. Seļļi kuoŗŗimi lǭtkubūd kouți võtāb aigõ. Selline korjamine koguduste kaudu võtab aega. ▫ Tāda vākšana pa draudzēm paņem laiku. Mi’nnõn u’m pitkā āiga Mul on igav. ▫ Man ir garlaicīgi. Mi’nnõn ä’b ūo aigõ mittõ jalgõ lǟ’dõ tubāst ulzõ. Mul ei ole aega mitte jalgagi toast välja astuda [~ minna]. ▫ Man nav laika pat ne pēdu iziet ārā no istabas. KK77a; KK78; 1986/17; 152.2/9
(b) ilm ▫ laiks, laika apstākļi - bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; ka’žži āiga märg ilm ▫ slapjš laiks; kīebi āiga palav ilm ▫ karsts laiks; kīlma āiga külm ilm ▫ auksts laiks; knaš āiga ilus ilm ▫ skaists laiks; lem āiga soe ilm ▫ silts laiks; ōḑig āiga palav, haudes ilm ▫ karsts, sutīgs laiks; sitā āiga halb [~ sitt] ilm ▫ slikts [~ sūdīgs] laiks; vī’mi āiga vihmane ilm ▫ lietains laiks
- Seļļi āiga ku mittõ pi’ņ ä’b või ulzõ lǟ’dõ. Selline ilm, et koergi ei või välja minna. ▫ Tāds laiks, ka pat suns nevar iziet ārā. Āiga kīerõb. Ilm pöörab. ▫ Laiks mainās. Tämpõ tȭitiz jõ’vvõ aigõ. Täna lubati head ilma. ▫ Šodien solīja labu laiku. Lem āigaks vȯzā rikābõb . Sooja ilmaga liha rikneb. ▫ Siltā laikā gaļa bojājas. 502.2; KK78b23
|
akkõ 2 ¤36 vi
(a) hakata ▫ ķerties, pielipt - jū’rõ akkõ kallale minna ~ külge hakata ▫ uzbrukt ~ pieķerties J16
- Akūb mi’nnõn ne’iku pīrgal silmõ. Hakkab mulle nagu pind silma. ▫ Ieķeras man kā skabarga acī. Akkõks immõr ka’ggõlõ. Hakkaks ümber kaela kinni. ▫ Apķertos ap kaklu. Rujā akūb ī’dtuoiz jū’rõ. Haigus hakkab üheteise külge. ▫ Slimība pielīp vienam otram. Rujā akīz mi’nnõn. Haigus hakkas mulle külge. ▫ Man pielipa slimība. Duņtš ä’b ak, u’m tȭlza. Puss ei hakka peale, on nüri. ▫ Duncis neķer, [tas] ir truls. KK78; KK77a
(b) haarata ▫ tvert, ķerties - vi’zzõ akkõ kinni haarata ▫ pieķerties
- Ma akūb pū’zõ vi’zzõ, ku ma ä’b sadā. Ma haaran puust kinni, et ma ei kuku. ▫ Es pieķeros pie koka, lai es nenokristu. ▫ Sa akūd sīe a’mmõn vi’zzõ. Sa haarad sellest särgist kinni. ▫ Tu satver to kreklu. KK77a; KK78
(c) näkata ▫ ķerties (par zivīm) - Sǟ’l amā jõvīst akūb. Seal näkkab kõige paremini. ▫ Tur ķeras vislabāk. PK86
(d) komistada ▫ aizķerties, paklupt - Sīen jālga ä’b ak. Sellel jalg ei komista ▫ Tam kāja neaizķeras.
|
aldõst pop alt ▫ no apakšas, pa apakšu - Ma ä’b pä’z riek aldõst le’bbõ. Ma ei pääse tee alt läbi. ▫ Es nevaru izkļūt pa ceļa apakšu. Ne’iku mǭ aldõst ulzõ vie’ddõd. Nagu maa alt välja veetud. ▫ Kā izvilkts no zemes apakšas. J6; KK77a
|
alg *94 s halg ▫ pagale - ālgidi sältõ halge laduda ▫ kraut pagales
- Ta rabīz algkõks. Ta lõi haluga. ▫ Viņš sita ar pagali. Ma pa’ņ ālgõd rīțõ. Ma panin halud riita. ▫ Es saliku pagales grēdā. Ikš alg ä’b palā. Üks halg ei põle. ▫ Viena pagale nedeg.
|
āmbaz *173 s hammas ▫ zobs - kovālõz|āmbaz tarkushammas ▫ gudrības zobs; pȯsk|āmbaz purihammas ▫ dzeroklis; sēmḑa|āmbaz piimahammas ▫ piena zobs; sīedõb|āmbaz purihammas ▫ dzeroklis; sīlma|āmbaz silmahammas ▫ acu zobs; tõ’v|āmbaz pärishammas ▫ pastāvīgais zobs; eḑḑi||āmbaz lõikehammas ▫ priekšzobs EA3
- zǭig ambõd saehambad ▫ zāģa zobi; ambõ pǟl võttõ pilgata ▫ vilkt uz zoba; ambõd irrõnõks a’jjõ hambaid irevile ajada ▫ atņirgt zobus; ambidi kīerõ hambaid kiristada ▫ griezt zobus; ambidi nä’gțõ hambaid näidata ▫ rādīt zobus; ambõd ne’iku su’ddõn hambad nagu hundil ▫ zobi kā vilkam KK78a22; Mt22.13
- Ambõd ä’b akkõt pǟlõ, ne’i vizā u’m. Hambad ei hakka peale, nii kõva on. ▫ Zobi netiek galā, tik ciets ir. Ambõd dõ’ržõbõd sūsõ, ku u’m kīlma; ku u’m irm, si’z ka. Hambad tärisevad suus, kui on külm; kui on hirm, siis kah. ▫ Zobi klab mutē, kad ir auksts; kad bail, tad arī. Ma i’z sǭ mittõ ambõd alā. Ma ei saanud [midagi] hamba alla. ▫ Es nedabūju ne[ko] uz zoba [liekamu]. Mi’n izā kūoliz jarā, ambõd sūsõ ne’iku kivīd. Mu isa suri ära, hambad suus kui kivid. ▫ Mans tēvs nomira, zobi mutē kā akmeņi. La’z ta karīņtõg ambõd va’igõ! Las ta riputab hambad varna! ▫ Lai viņš kar zobus vadzī! Ma u’m tuoizõn ambõd va’isõ, tuoi mīnda ī’dstī’d na’grõb. Ma olen teisel hammaste vahel, teine naerab mind alatasa. ▫ Otrs zobojas par mani [~ Es esmu otram starp zobiem], otrs mani arvien apsmej. Mis sa nä’gțõd eņtš ambidi! Mis sa näitad oma hambaid! ▫ Ko tu rādi savus zobus! Sä, kerk, si’nnõn luiniz ambõ, ānda mi’nnõn tīeroudiz ambõ! Säh, kilk, sulle luine hammas, anna mulle terashammas! ▫ Še, circeni, tev kaula zobs, dod man tērauda zobu! KK77a
|
a’mži adv kõikjale ▫ uz visurieni - Tǟnda sǭtizt a’mži. Teda saadeti kõikjale. ▫ Viņu sūtīja uz visurieni. Ä’b jōda a’mži lǟ’dõ. Ei jõua kõikjale minna. ▫ Nespēj visur aiziet.
|
āndaji *186 adj helde ▫ devīgs - Ta u’m āndaji, ä’b ūo seļļi nǟlga. Ta on helde, ei ole selline ihne. ▫ Viņš ir devīgs, nav tāds sīkstulis. KK77a
|
āndatõ ¤53 vt annetada ▫ ziedot, dāvināt - Mõitiz päp tä’mmõn ä’b vȯlks āndatõn 1858. āigast bībõl. Muidu kirikuõpetaja poleks talle annetanud 1858. aasta piiblit. ▫ Citādi mācītājs nebūtu viņam uzdāvinājis 1858. gada bībeli. Mv
|
andõ ¤27 vt
(a) anda ▫ dot - a’bbõ andõ abi anda ▫ palīdzēt; alā andõ allutada, alla määrata ~ alistuda ▫ nozīmēt pakļautībā ~ pakļauties; andõks andõ andeks anda ▫ piedot; i’lzõ andõ usaldada ▫ uzticēt ; īņõz andõ kaasa anda ▫ dot līdzi; jarā andõ ära anda, loovutada ~ ära anda, reeta ▫ atdot, atteikties ~ nodot; nõ’vvõ andõ nõu anda ▫ dot padomu; si’zzõl andõ sisse anda ▫ iesniegt; tagān andõ järele anda ▫ piekāpties; tā’giž andõ tagasi anda ▫ atdot atpakaļ; tīetõ andõ teada anda ▫ paziņot; ulzõ andõ välja anda ▫ izdot 8Ro21; 1Kr9.17; Ef1.16
- Mi’n pušnikā tǭ’ž andõ eņtš liestād zīḑõn. Mu paarimees tahtis anda oma lestad juudile. ▫ Mans pušelnieks gribēja dot savas butes ebrejam. Lapst āndabõd va’nbiztõn vanās igās leibõ. Lapsed annavad vanematele vanas eas leiba. ▫ Bērni vecākiem vecumdienās dod maizi. Mä’ddõn vȯ’ļ andtõd īņõz tsukkõrzt. Meile oli kaasa antud suhkurt. ▫ Mums bija iedots līdzi cukurs. Ma kǭjkõks āndiz näntõn si’zzõl tsukkõrzt. Ma andsin lusikaga neile suhkurt sisse. ▫ Es devu viņiem ar karoti cukuru. Ma āndab tä’mmõn tieudõ, la’z ta tīedag tī’edõ. Ma annan talle teada, et ta teaks teha. ▫ Es dodu viņam zināt, lai viņš zinātu darīt. KK78b44; 152.1/3
(b) anda, lüüa ▫ sadot - Lǟ’ks andõ si’nnõn i’ļ nik. Tuleks anda sulle üle kärsa. ▫ Būtu tev jāsadod pa šņukuru. Āndab nī’emõn joutõks pi’ds sälgõ. Antakse lehmale vitsaga mööda selga. ▫ Sadod govij ar vicu pa muguru. Ma tä’mmõn āndiz jõvā nanā. Ma andsin talle nina peale [~ andsin head nina]. ▫ Es viņam krietni sadevu pa degunu [~ sadevu labu degunu]. J15; KK78a27
(c) lubada ▫ ļaut - Ta mit ä’b ānda immõr vaņtlõ – ku si’nnõn ä’b ūo aigõ ne’ije’n, ku immõr vaņtlõ. Ta mitte ei luba ümber vaadata – kui sul ei ole aega niipalju, et ümber vaadata. ▫ Viņš nemaz neļauj apskatīties apkārt – ja tev nav laika tik daudz, lai apskatītos apkārt. KK77a
(d) määrata ▫ nodot, nolemt - ka’ddimiz alā andõ kadumisele määrata ▫ nolemt iznīcībai
|
aņgõrz *230 s angerjas ▫ zutis (Anguilla anguilla) - Mä’d kilā kalāmī’ed aņgiri ä’b ve’jjõt. Meie küla kalurid angerjaid ei püüa. ▫ Mūsu ciema zvejnieki zušus nezvejo.
|
ārga *33 adj arg ▫ bailīgs - ārga nekā lāmbaz arg kui lammas ▫ bailīgs kā aita KK77
- Ārga rištīng mie’rmī’ekõks ä’b kõlb. Arg inimene meremeheks ei kõlba. ▫ Bailīgs cilvēks neder par jūrnieku.
|
ārmakstõ ¤53 vt säästa, kokku hoida ▫ taupīt - Ta ārmakstõb rǭ’dõ. Ta hoiab raha kokku. ▫ Viņš taupa naudu. Rǭ’dõ u’m ārmakstõmõst. Raha peab kokku hoidma. ▫ Nauda ir jātaupa. Ma pidāb tagāvarāks midēgõst, rǭ’dõ ārmakstõb, ma ä’b ānda ne’i je’n rǭ’dõ ulzõ. Ma hoian midagi tagavaraks, raha hoian kokku, ma ei anna nii palju raha välja. ▫ Es turu kaut ko rezervē, taupu naudu, es neizdodu tik daudz naudas. Mi’n u’m jõvā sūtäuž, ma ārmakstõb siedā eņtš lapst pierāst, eņtš jemān. Mul on hea suutäis, ma hoian seda oma laste jaoks, oma emale. ▫ Man ir labs kumoss, es taupu to saviem bērniem, savai mātei.
|
arrõ ¤50 vt
(a) arvata, arutada ▫ uzskatīt, domāt, spriest - ma arrõb ma arvan ▫ es uzskatu; tagān arrõ läbi arutada, järeldada ▫ izspriest
(b) arvestada ▫ rēķināties - ä’b arrõs arvestamata ▫ nerēķinoties ~ neņemot vērā 2Kr5.19
(c) arvet pidada, arvutada ▫ uzskaitīt, aprēķināt - tagān arrõ iļ kulūd kulude üle arvet pidada ▫ uzskaitīt izdevumus; tagān arrõs i’ļ āndamiz ja võtāmiz andmist ja võtmist arvestades ▫ došanu un ņemšanu uzskaitot Lk14.28; Fl4.15
- Rǭ’dõ ta tūndiz jõvīst ja mūoštiz siedā lu’ggõ ja arrõ. Raha ta tundis hästi ja oskas seda lugeda ja arvutada. ▫ Naudu viņš pārzināja labi un prata to skaitīt un aprēķināt. MV
|
ažā *26 s
(a) asi, probleem ▫ lieta, darīšana - Ažā u’m seļļi, ku ma mūpõ ä’b lī kuo’nnõ. Asi on selline, et ma homme ei ole kodus. ▫ Lieta ir tāda, ka es rīt nebūšu mājās. Se u’m mi’n ažā, se ä’b ūo si’n ažā. See on minu asi, see ei ole sinu asi. ▫ Tā ir mana darīšana, tā nav tava darīšana. Mingi ažā si’nnõn sīest? Mis see sinu asi on? ▫ Kāda tev par to darīšana? Ažā u’m tī’edõd. Asi on korras. ▫ Lieta darīta. Ma vȯ’ļ ažā pierāst Dūoņigs. Ma olin asja pärast Dundagas. ▫ Es biju darīšanās Dundagā.
(b) asi, ese ▫ lieta, priekšmets - mäng|ažā mänguasi ▫ rotaļlieta
- jõvā ažā hea asi ▫ laba lieta; lieudtõt ažā leitud ese ▫ atrasta lieta; vǟ’ki ažā pisiasi ▫ sīkums, sīka lieta 1Kr6.2
- Lōda pǟl u’m pǟgiņ a’žḑi. Laual on palju asju. ▫ Uz galda ir daudz priekšmetu.
(c) riist, vahend ▫ rīks, piederums - tīe|ažā tööriist ▫ darbarīks; ibīz|ažād hobuseriistad ▫ zirglietas; ve’jdõb|ažād kalapüügiriistad, püüsed ▫ zvejas rīki
- ī’edtõb ažā lõikeriist ▫ rīks griešanai
(d) suguelund ▫ dzimumorgāns - mī’e ažā suguti ▫ vīrieša dzimumorgāns; naiz ažā naise suguelund ▫ sievietes dzimumorgāns
|
ä’b ¤62 va ei ▫ ne- - Ma ä’b lǟ’. Ma ei lähe. ▫ Es neiešu. Ta ä’b tīeda. Ta ei tea. ▫ Viņš nezina. Mēg ä’b nǟmõ. Meie ei näe. ▫ Mēs neredzam. Ne ä’b jāmstat. Nad ei hammusta. ▫ Viņi nekož. Mi’nnõn ä’b ūo aigõ. Mul pole aega. ▫ Man nav laika. Ä’b ūo tǟ’dzi. Pole tähtis. ▫ Nav svarīgi. Ä’b ūo vi’ggõ. Pole viga. ▫ Nav [ne] vainas. Ä’b ta tu’l. Ega ta tule. ▫ Viņš jau nenāks. Ma ä’b tund tēḑi. Ma ei tunne teid. ▫ Es jūs nepazīstu. Paldiņ tä’m kalmõ jemīņ mēg mitikš ä’b tīedamõ ja ä’b līedaksmõ. Praegu tema kalmu enam me ükski ei tea ja ei leiaks. ▫ Patlaban viņa kapu mēs neviens vairs nezinām un neatrastu.
|
ä’b ..., ä’b knj ei ... ega ▫ ne ..., ne - ä’b lind pūsõ, ä’b kalā mie’rsõ – tijā pasouļ ei lindu puus ega kala meres – tühi maailm ▫ ne putns kokā, ne zivs jūrā – tukša pasaule; ä’b lū, ä’b pī’emdõ – ä’b või sīedõ ei luu ega liha [~ pehme] – ei või süüa ▫ ne kauls, ne mīkstums – nevar ēst; ä’b minā, ä’b tämā ei mina ega tema ▫ ne es, ne viņš; ä’b ne’i, ä’b ne’i ei nii ega naa ▫ ne tā, ne šā; ä’b vȯzā, ä’b kalā ei liha ega kala ▫ ne gaļa, ne zivs KK77a
- Ma ä’b lǟ’ ä’b sīņõ, ä’b tǟnõ. Ma ei lähe ei sinna ega tänna. ▫ Es neiešu ne turp, ne šurp. KK77a
|
ä’b|täudi *199 adj
(a) ebapiisav, mitteküllaldane ▫ nepietiekams
(b) ebatäielik, puudulik ▫ nepilnīgs = ä’b|täudli- Ä’btäudi võiks vȱlda se, mis ä’b ūo täutõd, ä’b täut mīeldõ, ä’b täut rǭ’dõ, ä’btäudzi. Puudulik võiks olla see, mis pole täielik, ei piisa mõistust, ei piisa raha, ebatäielik. ▫ Nepilnīgs varētu būt tas, kas nav piepildīts, nepietiek prāta, nepietiek naudas, nepilnīgs. 86a12
|
ä’b|ustõb *159 adj ebaustav ▫ neuzticams - ä’bustõb rištīng ebaustav inimene ▫ neuzticams cilvēks; ä’bustõb tīeli ī’ds kūožõs ä’b pī’l ebaustav tööline ühes kohas ei seisa ▫ neuzticams darbinieks vienā vietā neturas
|
ädā *39 s häda, õnnetus ▫ nelaime, posts, liksta - Rištīng u’m ädās, ku u’m irm. Inimene on hädas, kui on hirm. ▫ Cilvēks ir nelaimē, ja ir bail. Ni set u’m ädā. Nüüd alles on häda. ▫ Nu tik ir posts. Ma ni u’m ädās. Ma nüüd olen hädas. ▫ Es nu esmu nelaimē. Ta päzīz sūrstõ ädāst. Ta pääses suurest hädast. ▫ Viņš izkļuva no lielas likstas. Ädā ä’b tu’l ouŗõs. Õnnetus ei hüüa tulles. ▫ Nelaime nenāk brēkdama. Mie’r pǟl sugīz ädā. Merel juhtus õnnetus. ▫ Uz jūras notika nelaime. J17; KK78
|
ädāgtõ ¤53 vt
(a) ehmatada ▫ baidīt, biedēt - Kuŗē ädāgtiz nāizta. Kurat ehmatas naist. ▫ Velns baidīja sievieti. Se ädāgtiz nänt vä’ggi jarā. See ehmatas nad väga ära. ▫ Tas viņus ļoti nobiedēja. Ta ädāgtiz sīnda, sa ädāgizt tä’mstõ. Ta ehmatas sind, sa ehmusid temast. ▫ Viņš baidīja tevi, tu nobijies no viņa. KK78; J23
(b) peletada ▫ aizbiedēt - Ta u’m seļļi paint, kis nǟb, ku su’ž tulāb lambiž, ī’ž ä’b ädāgt siedā sutā, bet ī’ž panāb je’dspēḑõn. Ta on selline karjane, kes näeb, et hunt tuleb lammastesse, [kuid] ise ei peleta seda hunti, vaid ise paneb minema. ▫ Viņš ir tāds gans, kas redz, ka vilks nāk aitās, [bet] pats neaizbiedē to vilku, bet pats liekas projām. PK86b16
|
ädāl adv hädaga, kiiruga ▫ steigā = ädāks- Ta ädāl jūokšiz. Ta hädaga jooksis ▫ Viņš skrēja steigā. Se lǭja u’m ädāl tī’edõd, sīepierāst ta ä’b ūo mingi jõvā. See paat on kiiruga tehtud, seepärast see ei ole mingi hea. ▫ Šī laiva ir steigā taisīta, tāpēc tā nav nekāda labā.
|
ädāli *200 adj kannatamatu, kärsitu ▫ nepacietīgs - Ta u’m ädāli, ta ä’b vȯ’dlõ. Ta on kannatamatu, ta ei oota. ▫ Viņš ir nepacietīgs, viņš negaida . Lapst vȯ’ļtõ ädālizt randõ lǟ’dõ. Lapsed olid kärsitud randa minema. ▫ Bērni nevarēja vien sagaidīt, kad varēst iet uz jūrmalu [~ bija nepacietīgi iet uz jūrmalu].
|
äp intj ei ▫ nē - Äp, ma ä’b tu’l. Ei, ma ei tule. ▫ Nē, es nenākšu.
|
bārban|pǟva *24 s barbarapäev (4. detsember) ▫ Barbaras diena (4. decembris) - Bārbanpǟvan ä’b või mittõ midāgõst va’imõd ažādõks tī’edõ. Barbarapäeval ei või mitte midagi teravate asjadega teha. ▫ Barbaras dienā neko nedrīkst darīt ar asām lietām. PK86
|
bikšāz *172 s sg püks, püksid ▫ bikses > bikšõd- Mi’nnõn ä’b ūo mittõ ī’dtõ bikšāzt. Mul ei ole ühtki püksi. ▫ Man nav nevienu bikšu.
|
blakkõ ¤36 vi rahulik, tasane, sile olla ▫ būt rāmam, noplakt - Mie’rsõ ve’ž blakūb, pīļõb pāikal, ä’b lik, ī’dlimi, ta’zzi. Meres vesi on tasane, seisab paigal, ei liigu, sile, vaikne. ▫ Jūrā ūdens noplok, stāv uz vietas, nekustās, līdzens, mierīgs. KK77
|
blǭ’ḑõ ¤57 vi
(a) jampsida ▫ murgot - Rujā amā āiga blǭ’ḑõb. Haige kogu aeg jampsib. ▫ Slimnieks visu laiku murgo.
(b) jamada ▫ melst - Ma īrgõb blǭ’ḑõ. Ma hakkan jama ajama. ▫ Es sāku melst. Siedā sa mi’nnõn blǭ’ḑõd, ma siedā mit ä’b usk. Seda sa mulle jamad, ma seda mitte ei usu. ▫ To tu man mels, es tam nemaz neticu. 502.8; KK78b17
|
bļo’ggiji *188 s jahvard ▫ pļāpa = bļogā 2- Bļo’ggijiz rõk kuskiz ä’b kõlb. Jahvardi jutt ei kõlba kuhugi. ▫ Pļāpas valoda nekur neder.
|
bokā|alābõz *181 s raagremmelgas ▫ blīgzna (Salix caprea) - Bokāalābõz, se ä’b kazā ne’i nemē pȭzõ, nemē pa’j; se kazāb nemē pū ja sīen ne lī’edõd attõ ka seļļizt pūolimmargoutlimizt. Raagremmelgas, see ei kasva nii nagu põõsas, nagu paju; see kasvab nagu puu ja sellel need lehed on kah sellised poolümmargused. ▫ Blīgzna, tā neaug kā krūms, kā kārkls; tā aug kā koks un tai tās lapas arī ir tādas pusapaļas. 86a6
|
bõ’ņdžõ ¤51 vi
(a) piriseda ▫ sīkt - Knoušõld bõ’ndžõbõd. Sääsed pirisevad. ▫ Odi sīc.
(b) põriseda, sumiseda ▫ dūkt - Rištīng lapst võibõd bõ’ņdžõ, vā’giž kuigõst eņtš va’is rõkāndõbõd, ne’i ku ä’b sǭ midēgõst arū; sǟ’l võib vȱlda rǭz īeldõ ka, bet sa kū’oḑõn arū ä’d sǭ, mis ne rõkāndõbõd. Inimlapsed võivad sumiseda, vaikselt kuidagi omavahel räägivad, nii et ei saa midagi aru; seal võib olla veidi häält kah, aga sa otse aru ei saa, mis nad räägivad. ▫ Cilvēkbērni var dūkt, klusi kaut kā savā starpā runā, tā ka neko nevar saprast; tur var būt arī nedaudz skaņas, bet tu tieši nevari saprast, ko viņi runā. Mie’dlinkizt ka bõ’ņdžõbõd; bõ’ņdžõbõd parmõd, kärmizt. Mesilased ka sumisevad; sumisevad parmud, kärbsed. ▫ Bites arī dūc; dūc dunduri, mušas. *156.1
|
brakšlõ ¤58 vi lehte puhkeda ▫ lapot, plaukt - Lī’edõd brakšlõbõd, je’dmõl at ne lī’ed kukkõrd; ä’b kīt ku ēdrõmõd brakšlõbõd. Lehed puhkevad, enne need on lehepungad; ei öelda, et õied lehte puhkevad. ▫ Lapas plaukst, vispirms ir tie lapu pumpuri; nesaka, ka ziedi lapo. 152.1/6
|
bril *126 s sg prill, prillid ▫ brilles, brille > brillõd- Se bril ä’b nä’gț je’mmitõt. See prill ei näita enam. ▫ Šī brille vairs nerāda. KK34I2
|
brūikõ ¤55 vt pruukida, tarvitada ▫ lietot, brūķēt > kȭlbatõ- aiņḑi brūikõ rohtu pruukida ▫ lietot zāles; sūdõ brūikõ suud pruukida ▫ brūķēt muti
- Ma brūikõb pǟgiņ vȯ’zzõ, tuoi ne’i je’n ä’b brūik siedā vȯ’zzõ. Ma tarvitan palju liha, teine nii palju ei tarvita seda liha. ▫ Es lietoju daudz gaļas, cits tik daudz nelieto to gaļu. 86a25
|
bruņā|krupā *41 s
(a) kärnkonn ▫ krupis
(b) kilpkonn ▫ bruņurupucis >kild|kūona- Bruņākrupā, tä’mmõn ä’b sǭ ne’i aššõ nǭ’gõ jū’rõ. Kilpkonn, talle ei saa nii ruttu naha kallale. ▫ Bruņurupucis, viņam netiek tik ātri pie ādas klāt. KK78a65
|
budār *233 s
(a) salk -a, kobar ▫ pulciņš, bariņš - Budār, sǟ’l ä’b ūo vä’ggi pǟgiņ. Salk, seal ei ole väga palju. ▫ Pulciņš, tur nav ļoti daudz. Käp immar tu’ļ ku’bbõ budār läpši. Kapi ümber kogunes kobar lapsi. ▫ Ap skapi sanāca bariņš bērnu. 86a34; J10
(b) tukk -a ▫ puduris - mõtsā|budār metsatukk ▫ meža puduris
|
butšīņțõ ¤53 vt musitada ▫ bučot - Eņtš luštõks butšīņtõb eņtš läpši. Oma lõbuks musitatakse oma lapsi. ▫ Savam priekam bučo savus bērnus. Jelājt ä’b butšīņțõd. Looma ei musitatud. ▫ Dzīvnieku nebučoja. KK78a33
|
dōŗa *44 adj isemeelne, jonnakas ▫ ietiepīgs, niķīgs - dōŗa rištīng jonnakas inimene ▫ ietiepīgs cilvēks
- Ne’i doŗŗõ lapstā ä’b ūo nǟ’dõd. Nii jonnakat last ei ole nähtud. ▫ Tik niķīgs bērns nav redzēts. Läpš u’m īend dōŗaks. Laps on muutunud jonnakaks. ▫ Bērns ir kļuvis niķīgs.
|
dōŗa|pǟ *14 s põikpea ▫ stūrgalvis ~ doŗā|pǟ- Dōŗapǟ u’m seļļi, kis a’mmõ, midā ta nǟb, siedā ta tǭ’ks, ja ta ajāb siedā, või tegīž ta ä’b pa’n midēgõst kūlõmõks, mis tuoi kītõb, tä’mmõn u’m eņtš pǟ. Põikpea on selline, kes kõike, mida ta näeb, seda ta tahab, ja ta ajab taga seda, või jälle ta ei tee midagi kuulmaks, mis teine ütleb, tal on omaenese pea. ▫ Stūrgalvis ir tāds, kurš visu, ko viņš redz, to viņš grib, un viņš dzenas pēc tā, vai atkal viņš neklausa nekam, ko otrs saka, viņam ir sava galva. 86.35
|
do’ŗŗõ 2 ¤29 vi viriseda ▫ īdēt - Läpš doŗūb. Laps viriseb. ▫ Bērns īd. Lapst do’ŗŗõbõd, ä’b ne itkõt, ä’b ne räukõt. Lapsed virisevad, ei nad nuta, ei nad karju. ▫ Bērni īd, ne viņi raud, ne viņi kliedz. 152.1
|
drä’ggõn 2 *236 adj
(a) sompus ▫ drēgns - Tämpõ u’m seļļi drä’ggõn āiga, vī’mõ ä’b ūo, u’d u’m; pīlad attõ madālõs. Täna on selline sompus ilm, vihma ei ole, udu on; pilved on madalal. ▫ Šodien ir tāds drēgns laiks, lietus nav, migla ir; mākoņi ir zemu.
(b) umbe kasvanud ▫ aizaudzis - drä’ggõn dīk umbe kasvanud tiik ▫ aizaudzis dīķis KK78a35
|
eitõ 1 ¤21 vt heita, visata, paisata ▫ mest, mētāt - karrõ eitõ kakelda ▫ kauties; kivīdõks mǭ’zõ eitõ kividega surnuks visata ▫ nometāt ar akmeņiem; ki’vvõ eitõ kivi heita ▫ mest akmeni; kū’jõ eitõ kuhja panema ▫ mest kaudzi; lūomõ eitõ loomust heita ▫ mest tīklus [~ lomu]; mu’ddõ eitõ adruga väetada ▫ mēslot ar jūras mēsliem; rǭgidi eitõ hagu kokku visata ▫ samest žagarus; võrgidi eitõ võrku heita ▫ mest tīklus; leibõ eitõ ǭ’jõ leiba ahju panna ▫ iegrūst maizi krāsnī; kä’dkõks eitõ käega visata ▫ atmest ar roku; je’ddõ eitõ ette heita ▫ pārmest; ulzõ eitõ välja heita ▫ izmest Jh8.5; 79/3
- Pi’ņ, nī’emõ, i’bbi – ne ētizt karrõ. Koer, lehm, hobune – nemad ajasid karva. ▫ Suns, govs, zirgs – tie meta spalvu. Kanā ētab kǭridi. Kana sulgib. ▫ Vista met spalvas. Meynard sīegid ä’b ēta jarā eņtš je’ddõvõtāmiz. Meynard ometi ei hülga oma ettevõtmist. ▫ Meinards tomēr neatmet savu pasākumu. IK5
|
ēļ *215 s
(a) hääl ▫ balss - ja’mdi ēļ jäme hääl ▫ rupja balss; sieldõ ēļ hele hääl ▫ skaidra balss; kūlõb īeldõ kuuleb häält ▫ dzird balsi
- Ēļ kilūb. Hääl kõlab. ▫ Balss skan. Ēļ u’m vizās. Hääl on ära. ▫ Balss ir ciet. Ta nustāb eņtš ēļ i’lzõ, ku u’m kõ’zzi. Ta tõstab oma häält, kui on vihane. ▫ Viņš paceļ savu balsi, kad ir dusmīgs. Īeldõ ä’b ūo, sa ūod kīlmatõn. Häält ei ole, sa oled külmetanud. ▫ Balss nav, tu esi saaukstējies. Ne lōlizt pǟgiņ īeldkõks. Nad laulsid mitmel häälel. ▫ Viņi dziedāja daudzbalsīgi. KK77a; EH74.16
(b) heli ▫ skaņa - kīelad ēļ kellade heli ▫ zvanu skaņa
|
eņtš|vāldali *200 adj
(a) isepäine ▫ patvaļīgs - Ne’i eņtšvāldalizt lapstā ma ä’b ūo nǟnd. Nii isepäist last ma ei ole näinud. ▫ Tik patvaļīgu bērnu es neesmu redzējis.
(b) omavoliline ▫ patvarīgs |
eņtš|vīți *199 adj
(a) erisugune, omapärane ▫ savdabīgs, īpatnējs - eņtšvīți rištīng erisugune inimene ▫ savdabīgs cilvēks; eņtšvīți je’l erisugune hoone ▫ savdabīga ēka; eņtšvīți jelāmi erisugune elu ▫ savdabīga dzīve
(b) imelik ▫ dīvains, savāds - eņtšvīți rištīng imelik inimene ▫ dīvains cilvēks
- Seļļi eņtšvīți rištīng ä’b ūo nǟ’dõd. Sellist imelikku inimest ei ole nähtud. ▫ Tāds dīvains cilvēks nav redzēts. Seļļizt eņtšvīțizt rištīngt ma ä’b ūo nǟnd. Sellist imelikku inimest ma ei ole näinud. ▫ Tādu dīvainu cilvēku es neesmu redzējis.
|
gla’idõ ¤57 vi logeleda, jõlkuda ▫ slaistīties - Ta gla’idõb immõrkouți, ä’b tǭ tīedõ tī’edõ, lāška. Ta jõlgub ringi, ei taha tööd teha, laisk. ▫ Viņš slaistās apkārt, negrib darīt darbu, slinks. KK78a44
|
glä’bbõ ¤29 vt peita ▫ slēpt, glabāt - Gläbūb ne’i, ku tuoi ä’b või kä’ddõ sǭdõ, u’m pa’nmõst seļļizõ kūožõ, kus tuoi ä’b nǟ, ä’b tīeda. Peidetakse nii, et teine ei või kätte saada, peab panema sellisesse kohta, kus teine ei näe, ei tea. ▫ Noglabā tā, lai otrs nevar dabūt rokā, jāliek tādā vietā, kur otrs neredz, nezina. KK78a44
|
glä’ndõz *182 s loru ▫ mūlāps, nejēga - Glä’ndõz u’m seļļi, võib kītõ pī’emdi; mittõ midāgõst ä’b või; ta midēgõst tī’eb, si’z sīestõ mitmidēgõst sǟ’l ä’b tu’l ulzõ. Loru on selline, võib öelda pehme; mitte midagi ei või; ta teeb midagi, siis sellest mitte midagi seal ei tule välja. ▫ Mūlāps ir tāds, var teikt mīksts; neko nevar; viņš kaut ko dara, tad no tā nekas nesanāk. 86b10
|
globāstõ ¤53 vi kolksuda ▫ klaudzēt - Mingi ukš ä’b ūo riktig vizās, tūļ tǟnda liktāb, si’z ta globāstõb. Mingi uks ei ole korralikult kinni, tuul seda liigutab, siis ta kolksub. ▫ Kādas durvis nav kārtīgi ciet, vējš tās kustina, tad tās klaudz. KK78a44
|
grinā *39 adj pahur ▫ gražīgs - Ku läpš īeb grināks, īeb ä’bkūlizõks. Kui laps muutub pahuraks, muutub sõnakuulmatuks. ▫ Kad bērns kļūst gražīgs, kļūst nepaklausīgs. Sūr rištīng ka võib vȱlda grinā, seļļi, kis ä’b ūo tuoizkõks jõvā kuigõst. Suur inimene võib ka olla pahur, selline, kes ei ole teisega kuidagi hea. ▫ Liels cilvēks arī var būt gražīgs, tāds, kurš pret citu kaut kā nav labs. KK78a45; 86b11
|
gri’nnõ ¤29 vi jonnida ▫ niķoties - Ku läpš strīḑõb, ä’b või mīeriņtõ, si’z ta grinūb. Kui laps riidleb, ei saa [teda] rahustada, siis ta jonnib. ▫ Kad bērns strīdas, [viņu] nevar nomierināt, tad viņš niķojas. KK78a45
|
groš *69 s kross ▫ grasis - Mǭīlma pästāji maksīz kuolmkimdõ õ’bdizt groššõ. Maailma lunastaja maksis kolmkümmend hõbekrossi. ▫ Pasaules pestītājs maksāja trīsdesmit sudraba grašus. Ä’b ūo mittõ groššõ (~ kopīkt) jeng allõ. Ei ole krossigi (~ kopikatki) hinge taga. ▫ Nav ne graša (~ kapeikas) pie dvēseles. J19; KK77a
|
gru’mmõ ¤29 vi tusatseda ▫ īgņoties - Rištīng grumūb, ku tä’mmõn u’m grumā, zǟl, tämā ä’b või jarā u’nnõ, grumūb ī’žeņtšõks. Inimene tusatseb, kui tal on viha, kahju, ta ei või ära unustada, tusatseb omaette. ▫ Cilvēks īgņojas, kad viņam ir dusmas, žēl, viņš nevar aizmirst, īgņojas savā nodabā. KK78a45
|
gu’mzõ ¤51 vi paigal tammuda ▫ mīdīties uz vietas - Ku tīe ä’b lǟ’ je’ddõpēḑõn, gu’mzõb. Kui töö ei lähe edasi, tammutakse paigal. ▫ Kad darbs neiet uz priekšu, mīdās uz vietas. KK78a45
|
gūogõz *180 s hani ▫ zoss (Anser) - nemē gūogõ sälgõ vietā nagu hane selga vett ▫ kā pīlei [~ zosij] ūdens; jämp nemē gūogõz loll nagu hani ▫ dumjš kā zoss; gūogõ tūrgõz hane sulg ▫ zoss spalva
- Gū’ogõ sǟlga pǟl ve’ž ä’b pīl. Hane seljas vesi ei seisa. ▫ Uz zoss muguras ūdens nestāv. Ta lekš Sǭrmǭlõ gūogõd tagān. Ta läks Saaremaale hanede järele. ▫ Viņš devās uz Sāmsalu pēc zosīm. KK77a
|
ibūks *205 s juus ▫ mats - Ibūkst attõ pistõ jālga pǟl, ku kõ’zzi ūod. Juuksed on [~ jala peal] püsti, kui vihane oled. ▫ Mati ir stāvus [~ uz kājas], kad esi nikns. Ibūkst at ulzõ kīstõd amā jūrdkõks. Juuksed on välja kistud kõigi juurtega. ▫ Mati ir izrauti ar visām saknēm. Ibūkst nūzõbõd i’lzõ – irmstõ ve’l ne’i ä’b nūzõtõ ne’iku kõzāst. Juuksed tõusevad turri [~ üles] – hirmust veel nii ei tõuse nagu vihast. ▫ Mati ceļas gaisā – no bailēm vēl tā neceļas kā no niknuma. Ibūkst ä’b kūlõtõ – siļmis ī’dtõkabāl. Juuksed ei kuule – ühtlugu silmis. ▫ Mati neklausa – arvien [lien] acīs. Tä’mmõn u’m ibūks ǭ’rõnd pǟl. Tal on juuksekarv riiete peal. ▫ Viņam ir mats uz drēbēm. Amādõn attõ vāldiņ ibūkst ne’iku ibīzlakād. Kõigil on lahtised juuksed nagu hobuselakk. ▫ Visiem ir izlaisti mati kā krēpes. Mī’edõn set ī’edõb ibūkst jarā. Meestel vaid lõigatakse juuksed ära. ▫ Vīriešiem tikai nogriež matus. Jemā sigūb tidārõn ibūkši. Ema soeb tütrel juukseid. ▫ Māte sukā meitai matus. Ne lekštõ ibūkšiz. Nad läksid karvupidi kokku. ▫ Viņi sagāja matos. KK77a; KK78b6; KK78b7
|
ī’diņțõ ¤54 vt ühendada ▫ savienot, apvienot - Või translatīv ja komitatīv ä’b vȯlkstõ ī’diņțõb ī’dõ nõtkõmõ? Kas tanslatiiv ja komitatiiv ei oleks ühendatavad ühte käändesse? ▫ Vai translatīvs un komitatīvs nebūtu apvienojami vienā locījumā? EA1.3
|
ī’d|mēļi *199 adj üksmeelne ▫ vienprātīgs - Ne ä’b ūotõ ī’dmēļizt. Nad ei ole üksmeelsed. ▫ Viņi nav vienprātīgi. KK77a
|
ī’ds|nõ’vs adv
(a) üksmeelselt ▫ vienprātīgi
(b) nõus, päri ▫ piekrītoši - ī’dsnõ’vs vȱlda päri olla ▫ piekrist
- Ma ä’b ūo sīekõks ī’dsnõ’vs. Ma ei ole sellega päri. ▫ Es tam nepiekrītu.
|
igāni *200 adj igavene ▫ mūžīgs - igāni jelāmi igavene elu ▫ mūžīga dzīve Mt19.16
- Ja ma āndab näntõn igāniz jelāmiz, ja ne ä’b lǟ’t igānõs ukkõ. Ja ma annan neile igavese elu ja nad ei lähe iialgi hukka. ▫ Un es tiem dodu mūžīgu dzīvību, un tie nekad neies bojā. Jh10.28
|
i’llõ adv
(a) üleval ▫ augšā - Kūorad at pist i’llõ. Kõrvad on püsti üleval. ▫ Ausis ir stāvus gaisā [~ augšā]. Kūora ä’b pīl i’llõ, bet mǭ’zõ lūotšõb. Kõrv ei seisa üleval, vaid paindub maha. ▫ Auss nestāv augšā, bet liecas uz leju. KK78; KK77
(b) üleval, kõrgel ▫ augstu - Ve’l pǟva u’m i’llõ,ȭ’dõg ve’l kougõn. Veel on päike kõrgel, õhtu veel kaugel. ▫ Saule vēl ir augstu, vakars vēl tālu. KK78
(c) üleval, ärkvel ▫ augšā, nomodā - Sa ūod jo i’llõ. Sa oled juba üleval. ▫ Tu jau esi augšā. KK78a37
(d) ülal ▫ uz- - i’llõ pi’ddõ ülal pidada, elatada ▫ uzturēt
- Mū mǭīlmaks ku’bbõ pūtimizt võiž amā jõvīst i’llõ pi’ddõ set pi’ds mīerda. Muu maailmaga suhtlemist võis kõige paremini ülal hoida ainult meritsi. ▫ Saziņu ar pārējo pasauli varēja vislabāk uzturēt tikai pa jūru.
|
īlma 1 *34 s ilm, maailm ▫ pasaule - Siedā ä’b ūo īlmas nǟ’dõd. Seda pole ilmas nähtud. ▫ Tas nav nekad [~ pasaulē] redzēts. Kunā sǭb īlman armõ? Kunas saab [maa]ilmale rahu? ▫ Kad būs pasaulē miers?
|
īlma 3 prp ilma ▫ bez = ilmõ 1 (a)- Īlma kaššõ kǭrands ä’b ūo mūḑi lūomidi. Peale kassi [~ ilma kassita] ei ole talus muid loomi. ▫ Bez kaķa sētā nav citu dzīvnieku.
|
īlmas adv
(a) iial ▫ nekad - Kis magūb Jǭņīezõ, se īlmas nāizta ä’b sǭ. Kes magab jaaniööl, see iial naist ei saa. ▫ Kas guļ Jāņu naktī, tas nekad sievu nedabūs.
(b) ilmaski, eluilmaski ▫ mūžam - mittõ īlmas mitte ilmaski ▫ nemūžam
|
ilmõ 1 adv
(a) ilma ▫ bez = īlma 3- ilmõ tīedõ ilma tööta ▫ bez darba; ilmõ tǟ’tõmõt märkimata ▫ neatzīmējot K85
- Ta ilmõ mīnda ä’b lǟ’. Ta ilma minuta ei lähe. ▫ Viņš bez manis neies. Ke’ž u’m ilmõ joudtõ. Käsi on ilma jõuta. ▫ Roka ir bez spēka.
(b) muidu ▫ tukšā, bešā - ilmõ īedõ ilma jääda ▫ palikt bešā
|
i’lzõ adv
(a) üles, ülespoole ▫ augšā (virziens), augšup - i’lzõ a’jjõ üles ajada (magamast) ▫ piecelt augšā, uzmodināt; i’lzõ īekõ üles hüpata ▫ pielekt augšā; i’lzõ nūzõ üles tõusta ▫ piecelties, pamosties; i’lzõ sǭdõ üles saada (magamast) ▫ dabūt augšā ~ pamodināt; i’lzõ tī’edõ taastada ▫ atjaunot KK78; KK78a37; KK78a37; J11
- Kaš a’iliz i’lzõ pū’zõ. Kass jooksis üles puusse. ▫ Kaķis uzskrēja augšā kokā. Näntõn, kīen vȯ’ļ vizā u’ņ, ä’b või i’lzõ sǭdõ, kītiz: magūb ne’i ku kuoț. Nendest, kel oli kõva uni, ei või üles saada, öeldi: magab nagu kott. ▫ Par tiem, kuriem bija ciešs miegs, nevarēja dabūt augšā, teica: guļ kā maiss. Kū (~ pīla; ~ pițki; ~ pǟva) tulāb i’lzõ. Kuu (~ pilv; ~ äike; ~ päike) tuleb üles. ▫ Mēness (~ mākonis; ~ negaiss; ~ saule) parādās [~ nāk augšup]. KK78; KK77b
(b) üles, avamere poole, avamerele ▫ tālāk jūrā, dziļāk jūrā - Skuțkīd i’zt lǟ’tõ ne’i kōgaz i’lzõ, ku võiž vȯigõ. Tüdrukud ei läinud nii kaugele üles, et võis ujuda. ▫ Meitenes negāja tik tālu augšā, ka varēja peldēt. KK78a43
|
i’ļ 2 prp
(a) kohta, pärast, üle ▫ par - Mis ta i’ļ sīe kītiz? Mis ta selle kohta ütles? ▫ Ko viņš par to teica? I’ļ sīe ä’b ūo midēgõst tieudtõb. Selle kohta pole midagi teada. ▫ Par to nekas nav zināms. I’ļ kīen se u’m? Kelle kohta see käib? ▫ Par kuru tas ir? Ta na’grõb i’ļ eņtš izā. Ta naerab oma isa üle. ▫ Viņš smejas par savu tēvu. I’z ūo kārtamõst i’ļ si’zzõl sadāmiz. Ei tulnud karta sissekukkumise pärast. ▫ Nebija jābaidās par iekrišanu. J14
(b) mööda, vastu ▫ pa - i’ļ pǟ ra’bbõ mööda pead lüüa ▫ iesist pa galvu; i’ļ sūormõd ra’bbõ mööda näppe lüüa ▫ iesist pa pirkstiem; andõ i’ļ pǟ (ka’ggõl) vastu pead (kaela) anda ▫ sadot pa galvu (kaklu)
(c) üle ▫ pāri, pār - i’ļ amā paŗīm üle kõige parem ▫ labāks par visu; i’ļ īe üle öö ▫ pa nakti KK78J10
- Mi’nnõn vȯ’ļ i’ļ tǭla vīž lāmbazt. Mul oli üle talve viis lammast. ▫ Man bija pa ziemu piecas aitas. Sa valīzt vietā i’ļ glǭz kaņț. Sa valasid vett üle klaasi serva. ▫ Tu pārlēji ūdeni pār glāzes malu. Sīest kūožõst ä’b sǭ i’ļ jo’ug. Sellest kohast ei saa üle jõe. ▫ Šajā vietā netiek pāri upei. Ta paijiz kä’dkõks i’ļ eņtš a’bbõnd. Ta paitas käega üle oma habeme. ▫ Viņš ar roku noglauda savu bārdu. Ta vǭļikšõb i’ļ kilā. Ta valitseb küla üle. ▫ Viņš valda pār ciemu. Ta vakțūb i’ļ kilā. Ta valvab küla järele. ▫ Viņš pieskata ciemu. KK78
|
i’ļļõ adv üle ▫ pāri, pār- - i’ļļõ īedõ üle jääda ▫ palikt pāri; i’ļļõ kandõ üle kanda ▫ pārnest; i’ļļõ lǟ’dõ mööda minna ▫ pāriet; i’ļļõ sǭdõ üle saada ▫ tikt pāri; i’ļļõ vīdõ üle viia ▫ pārvest; nemē kimpõks i’ļļõ võttõd nagu rahutusest üle käidud (rahutuks muutunud) ▫ kā nemiera pārņemts KK78; HG30
- Võižmõ a’jjõ lambidi ka i’ļļõ. Võisime ajada lambaid ka üle. ▫ Varējām dzīt aitas arī pāri. Võižmõ kǟ’dõ sǟ’ldõ i’ļļõ. Võisime käia sealt üle. ▫ Varējām staigāt tur pāri. Alā va’l ne’i tǟdõks, lǟ’b i’ļļõ! Ära vala nii täis, läheb üle! ▫ Nelej tik pilnu, pāries pāri! Se riek lǟ’b i’ļ tuoiz riek rištõ i’ļļõ. See tee läheb teisest teest risti üle. ▫ Šis ceļš iet pār otru ceļu krustām pāri. Rujā lǟ’b si’n i’ļļõ, kui ä’b ak sīnda. Haigus läheb sinust mööda [~ üle], kui ei hakka sulle külge. ▫ Slimība paiet tev garām [~ pāriet tev pāri], ja tev nepielīp. KK78.3; KK78; J14; KK78.2
|
īnda *46 s hind ▫ cena - vǭļikš īnda riiklik hind ▫ valsts cena; ä’b mingiz īnda je’dst ei mingi hinna eest ▫ ne par kādu naudu; jegā īnda je’dst iga hinna eest ▫ par katru cenu; indõ nustõ hinda tõsta ▫ pacelt cenu 2L3
- Kalāmī’ed mīžtõ liestād piškīz (~ madāliz) īnda je’dst. Kalurid müüsid lestad madala hinna eest. ▫ Zvejnieki pārdeva butes par mazu (~ zemu) cenu. Kalād īnda sai ra’btõd madālizõks. Kalade hind löödi madalaks. ▫ Zivju cena tika nosista uz leju. E ID
|
indzi *199 adj innukas ▫ centīgs - Ma sai ī’d indziz skūollaps. Ma sain ühe innuka õpilase. ▫ Es dabūju vienu centīgu skolnieku. Indzizt ä’b ūo ajāmõst. Innukat ei ole vaja [tagant] ajada. ▫ Centīgs nav jādzen.
|
irdõ ¤47 vi harjuda ▫ pierast - si’zzõl irdõ ära harjuda ▫ aprast KK78b12
- Ma īrdiz sīekõks aššõ. Ma harjusin sellega ruttu. ▫ Es ātri pie tā pieradu. Pi’ņ u’m irdõn kaššõks, ne at kǭ’dskiņ irdõnd. Koer on harjunud kassiga, nad on kahekesi harjunud. ▫ Suns ir saradis ar kaķi, viņi abi ir saraduši. Või ta īrdõb mi’n jū’rõ? Kas ta harjub minuga? ▫ Vai viņš pieradīs pie manis? Ä’b ūo jõvā, ku läpš ī’d jūrs u’m irdõn. Ei ole hea, kui laps ühe juures on harjunud. ▫ Nav labi, ja bērns ir pieradis pie viena. Mēg ūom irdõnd sīedõ kaļdi. Me oleme harjunud sööma kalu. ▫ Mēs esam pieraduši ēst zivis. KK78a41; KK78a46
|
irg *94 s
(a) hetk ▫ brīdis - ve’l lītiz irg veel lühike hetk ▫ vēl īsu brīdi Jh14.19
- Tä’ddõn ä’b ūo tīedamõst āigidi ja īrgidi. Teie ei pea teadma aegu ja hetki. ▫ Jums nav jāzina laiki un brīži. Ap1.7
(b) järk ▫ posms - Tǭlaāiga īrgõd: e’žmõks se vȯ’ļ Jǭkõ, Jǭkõ ētiz e’žmiz ki’v mie’rrõ, tǭla ki’v, tuoiz ētiz se Labrīntš, ja kuolmõz ētiz ma ä’b mǟ’dlõ emīņ, kis se ētiz, ja si’z vȯ’ļ tǭla vaļmõz. Talveaja algusjärgud: esiteks oli see Jaak, Jaak heitis esimese kivi merre, talvekivi, teise heitis see Laurits, ja kolmanda heitis, ma ei mäleta enam, kes see heitis, ja siis oli talv valmis. ▫ Ziemas laika posmi: pirmais – tas bija Jāks, Jāks iemeta pirmo akmeni jūrā, ziemas akmeni, otro iemeta tas Labrencis, un trešo iemeta, es neatceros vairs, kurš iemeta, un tad bija ziema gatava. 86b13
|
īrgandõks *207 s algus, ots, alustus ▫ sākums J22- e’žmi īrgandõks algusots ▫ iesākums; sukā (~ kindõ) īrgandõks suka (~ kinda) alustus ▫ zeķes (~ cimda) sākuma valdziņš
- Loul īrgandõks ä’b ūo õigi. Laulu algus ei ole õige. ▫ Dziesmas sākums nav pareizs. Īrgandõks jegā kõrd u’m lǟlam. Algus on iga kord raske. ▫ Sākums katru reizi ir grūts.
|
irgõ 2 ¤37 vi
(a) hakata, asuda ▫ sākt, ķerties pie - U’m āiga tīe jū’r irgõ. On aeg töö juurde asuda. ▫ Ir laiks ķerties pie darba. 1921. ā. īrgiz Tartus Jemākīel Seļtš ulzõ āndam piškiži līvõ lugdõbrǭntidi. 1921. a hakkas Tartus Emakeele Selts välja andma väikseid liivi lugemikke. ▫ 1921. g. Tartu Dzimtās valodas biedrība sāka izdot mazas lībiešu lasāmgrāmatas. Jõvā 1931. ā. lopāndõksõl vȯ’ļ Jālgabs irgõn ulzõ tu’lmõ līvõ kīel kūkēra „Līvli”. Juba 1931. a lõpul oli Jelgavas hakanud ilmuma liivikeelne kuukiri „Līvli”. ▫ Jau 1931. g. beigās Jelgavā bija sācis iznākt mēnešraksts lībiešu valodā „Līvli”. K87; K83
(b) alata ▫ sākties - Tä’mnāigast sõ’vvõ sugīd ä’b tǭ’ irgõ. Tänavu suvi sugugi ei taha alata. ▫ Šogad vasara nemaz negrib sākties. Tä’mnāigast ve’jmi īrgiz o’bbõ. Tänavu kalapüük algas hilja. ▫ Šogad zveja sākās vēlu.
|
irī|āmbaz *173 s hambamees, irvhammas ▫ zobgalis - Ta u’m irīāmbaz. Ta on hambamees. ▫ Viņš ir zobgalis. Seļļiz irīambõks ä’b ūo mis rõkāndõ. Niisuguse hambamehega pole mis rääkida. ▫ Ar tādu zobgali nav ko runāt.
|
irm *125 s hirm ▫ bailes - irm eitõ hirm hakata ▫ mesties bail; irmsõ je’llõ hirmus elada ▫ dzīvot bailēs; irmstõ kangtõks īedõ hirmust kangeks jääda ▫ sastingt no bailēm
- Mi’nnõn u’m irm tä’mstõ. Mul on hirm tema pärast. ▫ Man ir bail par viņu. Mi’nnõn u’m irm, ku set se läpš ä’b lǟ’ ukkõ. Mul on hirm, kui vaid see laps ei lähe hukka. ▫ Man ir bail, ka tik tas bērns neaiziet postā. Irm tulāb pǟlõ. Hirm tuleb peale. ▫ Bailes nāk virsū. Tä’mmõn eitõn irm. Tal hakanud hirm. ▫ Viņam sameties bail. Ne’i je’n u’m irm, ku ibūkst attõ pistõ. Niipalju on hirm, et juuksed on püsti. ▫ Tik ļoti bail, ka mati ir [sacēlušies] stāvus. Ta āndiz mi’nnõn irmõ. Ta tekitas minus [~ andis mulle] hirmu. ▫ Viņš radīja man bailes. Ta u’m a’mši irmõ täuž. Ta on alatasa hirmu täis. ▫ Viņš vienmēr ir pilns baiļu. Bikšõd at irmstõ tǟdõd. Püksid on hirmu tõttu [~ hirmust] täis. ▫ Bikses ir pilnas no bailēm. Irmstõ võib īekõ nǭ’gõst ulzõ, un kīlmast. Hirmust võib hüpata nahast välja, ning külmast. ▫ No bailēm var izlēkt no ādas ārā, un no aukstuma. KK77a; KK78a18; 86b13; EV14
|
istõ ¤18 vi istuda ▫ sēdēt - istāb kädūd ripsõ – si’z ta ä’b tī’e tīedõ, u’m ne’iku pū kabāl istub käed rüpes – siis ta tööd ei tee, on nagu puutükk ▫ sēž rokas klēpī [salicis] – tad viņš nedara darbu, ir kā koka gabals; istāb ne’iku ki’v pǟl – ku ä’b lik istub nagu kivi peal – kui ei liigu ▫ sēž kā uz akmens – kad nekustās; istāb ne’iku nõ’ggõld pǟl – ī’dst ī’d u’m īekõmõst istub nagu nõeltel – alatasa peab hüppama ▫ sēž kā uz adatām – arvien jālēkā; istāb ne’iku pū kand – kis kūožõst ä’b lik istub kui puukänd – kes paigalt ei liigu ▫ sēž kā koka celms – kas nekustās no vietas; istāb ne’iku sidūd pǟl – ī’dst ī’d likūb istub kui süte peal – alatasa liigub ▫ sēž kā uz oglēm – aizvien kustās KK77a
- Läpš istāb mi’n si’llõ. Laps istub minu sülle. ▫ Bērns iesēžas man klēpī. Läpš istāb mi’n si’lsõ. Laps istub minu süles. ▫ Bērns sēž man klēpī. Jemā panāb lapstā istām. Ema paneb last istuma. ▫ Māte nosēdina bērnu. Ta sai pandõd istām. Ta pandi istuma [vangi]. ▫ Viņš tika iesēdināts [cietumā].
|
izānd *157 s
(a) isand ▫ kungs - kǟ’b nemē izānd käib nagu härra ▫ staigā kā kungs
- Ni võižmõ kǟ’dõ i’ļ jo’ug ne’iku izāndõd. Nüüd võisime käia üle jõe nagu härrad. ▫ Tagad varējām staigāt pāri upei kā kungi. Ma ä’b ūo nǟnd Dūoņig izāndtõ. Ma ei ole näinud Dundaga isandat. ▫ Es neesmu redzējis Dundagas kungu. J14
(b) härra, peremees ▫ saimnieks - Sa ūod ī’ž izānd. Sa oled ise peremees. ▫ Tu pats esi saimnieks. Ta u’m eņtš sõnā izānd, mis ta kītõb, ne’i u’m. Ta on oma sõna peremees, mis ta ütleb, nii on. ▫ Viņš tur doto vārdu [~ ir sava vārda saimnieks], ko viņš saka, tā arī ir. KK77a
|
izāndi *200 adj isandlik ▫ kundzisks - Ta ä’b kāndat izāndizt rištīngt. Ta ei kannata isandlikku inimest. ▫ Viņš necieš kundzisku cilvēku.
|
ja’gdõb *160 adj jagatav ▫ dalāms - Se mǭjpāika ä’b ūo ja’gdõb. See talukoht ei ole jagatav. ▫ Šī mājvieta nav dalāma.
|
jālga *34 s jalg ▫ kāja - kīņḑõl|jālga küünlajalg ▫ svečturis; tikā|jālga pläru (omakeeratud suits) ▫ kazaskāja (paštīta cigarete)
- jālgad alā sǭdõ jalad alla saada ▫ nostāties uz kājām; jālgad alā lǟ’dõ jalgade alla sattuda ▫ paskriet zem kājām; jālgad allõ vȱlda jalgade all olla ▫ būt pa kājām; jālga pǟl sǭdõ jalgu alla saada ▫ tikt uz kājām; jālgad pǟl vȱlda liikvel olla ~ tagajalgadel olla ~ ärevil või vihane olla ▫ būt kustībā ~ būt uz kājām ~ būt satrauktam; jalgõ je’ddõ pānda jalga ette panna ▫ aizlikt kāju priekšā; jalgõ vȯidõ jalga hoida, kaitsta ▫ saudzēt kāju; jaļgi alā võttõ jalgu alla võtta ▫ celties kājās; ä’b võta jaļgi alā ei võta jalgu alla ▫ neceļas kājās; jaļgi kengõ jalgu kängitseda ▫ aut kājas; jaļgi pie’zzõ jalgu pesta ▫ mazgāt kājas; jaļgi pästõ jalgu lahti võtta ▫ noaut kājas; jaļgi (~ tagān) vie’ddõ jalgu (~ järele) vedada ▫ vilkt kājas; jaļgi vāldiņ pānda jalga lasta ▫ ņemt kājas pār pleciem; kõ’urõd jālgad ne’i ku kūokõd (~ raņtpūd) kõverad jalad nagu konksud (~ rangid) ▫ līkas kājas kā āķi (~ sakas); pīentõd jālgad ne’i ku štorkõn peenikesed jalad nagu toonekurel ▫ tievas kājas kā stārķim; sūŗ jālga ne’i ku ibīzõn suur jalg nagu hobusel ▫ liela kāja kā zirgam KK78a20
- Jālgad īebõd ku pūkabāld. Jalad muutuvad nagu puutükkideks. ▫ Kājas kļūst kā koka gabali. Jālgad ä’b kāndatõ – si’z ne ä’b ūotõ tierrõd. Jalad ei kanna – siis need ei ole terved. ▫ Kājas nenes – tad tās nav veselas. Ma tī’eb jālgad vāldiņ. Ma võtan jalad lahti. ▫ Es noauju kājas. Jālgad lǟ’bõd rištä’bbiz, sa ūod jarā jūobõn. Jalad lähevad risti, sa oled joobnud. ▫ Kājas iet šķērsām, tu esi iereibis. Ä’b või jālga je’ddõ pānda, tulīnõz sadāb! Ei või jalga ette panna, kohe kukub! ▫ Nevar likt kāju priekšā, tūlīt nokrīt! Pidā ibīz jalgõ! Pea hobuse jalga! ▫ Turi zirga kāju! I’bbi vȱidab jalgõ, jālga pȯdūb. Hobune hoiab jalga, jalg valutab. ▫ Zirgs saudzē kāju, kāja sāp. Mi’n u’m tä’m jaļgi paijõmõst. Ma pean ta jalgu paitama. ▫ Man ir jāglauda viņam kājas. I’bbi pȯtkāstõb jālgaks. Hobune lööb jalaga. ▫ Zirgs sper ar kāju. Ma lǟ’b jālgiņ (~ eņtš jālgadõks). Ma lähen jala (~ omil jalul). ▫ Es eju kājām (~ savām kājām). Jālgad ne’i smagād, ne’iku vȯlkstõ svināst tǟdõd. Jalad nii rasked nagu oleksid tina täis. ▫ Kājas tik smagas, it kā būtu pilnas svina. Ta pa’ņ jālgad vāldiņ. Ta laskis jalga. ▫ Viņš ņēma kājas pār pleciem. Ta võtāb jālgad sälgõ – ku ta ne’i kierdõ lǟ’b. Ta võtab jalad selga – kui ta nii nobedalt läheb. ▫ Viņš ņem kājas pār pleciem – ja viņš tā ātri iet. Mis sa jelād amād nēļa jālgaks lovāl! Mis sa aeled [~ elad] kõigi nelja jalaga voodil! ▫ Ko tu dzīvojies ar visām četrām kājām pa gultu! KK77a
|
jarā adv
(a) ära ▫ projām, nost, no- ≈ järā; = järāndiz- jarā andõ ära anda ▫ dot projām; jarā arrõ ära arvata ▫ uzminēt; jarā eitõ hüljata ▫ atmest; jarā īndatõ hinnata, väärtust määrata ▫ novērtēt; jarā ka’ddõ ära kaduda ▫ pazust; jarā likkõ hälbida ▫ apmaldīties, nomaldīties; jarā nä’gțõ tõestada ▫ pierādīt; jarā nustõ ära tõsta ▫ nocelt nost; jarā tulkõ ära tõlkida ▫ pārtulkot; jarā tundõ ära tunda ▫ atpazīt IK5
- Tsälmõts tulāb mǭ kamār vä’ggi kievāmstiz jarā. Tsälmõtis tuleb maakamar kergesti ära. ▫ Celmupē velēna viegli nāk nost. Jālga u’m jarā pūdõn, ä’b või tä’mkõks je’llõ. Jalg on tuimaks jäänud, ei või sellega toime tulla. ▫ Kāja ir notirpusi, nevar ar to tikt galā. J14; KK78
(b) ära, läbi ▫ cauri, garām - Pūol kakš u’m jarā. Pool kaks on läbi. ▫ Ir pāri pusdiviem [~ pusdivi ir cauri]. KK77a
|
je’ddõ|võtāmi *200 s
(a) ettevõtmine, üritus ▫ pasākums - Meynard sīegid ä’b ēta jarā eņtš je’ddõvõtāmiz. Meynard ometi ei hülga oma ettevõtmist. ▫ Meinards tomēr nepamet savu pasākumu. IK5
(b) ettevõtlus ▫ uzņēmējdarbība |
je’dsõ 1 adv
(a) ees, eespool ▫ priekšā, pa priekšu - Li sa je’dsõ, sa lǟ’d je’ddõ! Mine sa ees, sa lähed ette! ▫ Ej tu pa priekšu, tu aizej priekšā! Mi’n pūoga lekš muntõn je’dsõ. Mu poeg läks teistest ees. ▫ Mans dēls gāja citiem pa priekšu. Sa ūod mi’nnõn je’dsõ, ä’b sǭ pi’ddõz. Sa oled mul ees, [ma] ei saa mööda. ▫ Tu esi man priekšā, netieku garām. KK78a38; KK78.3
(b) enne ▫ vispirms - je’dsõ ku enne kui ▫ vispirms, pa priekšu
- Õ’bbi tegīž astāb je’ljālgaks je’dsõ. Hobune astub jälle elujalaga enne. ▫ Zirgs atkal sper dzīvības kāju pa priekšu. Ik5
|
je’dstõ pop
(a) eest ▫ no priekšas - Mis je’dsõ, kadīz je’dstõ. Mis ees, kadus eest. ▫ Kas priekšā, pazuda no priekšas. KK78a38
(b) eest, asemel ▫ par, vietā - Ta pǭlab jumālt mi’n je’dstõ, kui mõtlõb, ku ma u’m ne’i švakkõ, ku ä’b või. Ta palub jumalat minu eest, kui mõtleb, et ma olen nii nõrk, et ei või. ▫ Viņš lūdz dievu par mani, ja domā, ka es esmu tik vājš, ka nevarēšu. KK78
(c) meelest, järgi ▫ pēc, -prāt = pierāst 2 (d)- Mi’n je’dstõ u’m ne’i. Minu meelest on nii. ▫ Manuprāt, ir tā.
|
jegā|ikš *217 pn igaüks, iga ▫ ikviens, katrs - Jegāikš lekš eņtš riekkõ. Igaüks läks oma teed. ▫ Katrs gāja savu ceļu. Jegāikš kāndab eņtš kāndamtõ, jegāikš viedāb eņt viedāmtõ. Igaüks kannab oma kandamit, igaüks veab oma koormat. ▫ Ikviens nes savu nesumu, ikviens velk savu vezumu. Jegāī’dõn u’m kāndamõst eņtš rištõ. Igaüks peab kandma oma risti. ▫ Katram savs krusts jānes. Sugīd ä’b või kītõ, mingi kūož jegāikš u’m. Sugugi ei või öelda, mis koht ükski neist on. ▫ Nemaz nevar pateikt, kura vieta katra no tām ir. Jegāikš lūomõz tabārõks kāitsõb kärmiži. Iga loom sabaga hoiab eemal kärbseid. ▫ Katrs dzīvnieks ar asti gaiņā mušas. Jegāī’ds tīesõ u’m vi’gḑi. Igas töös on vigu. ▫ Katrā darbā ir kļūdas. J21; KK78a68; J4
|
jeksõ ¤34 vi
(a) eksida ▫ maldīties (kļūdaini uzskatīt) - Se ä’b ūo tuo’ž, ta jeksūb. See ei ole tõsi, ta eksib. ▫ Tā nav taisnība, viņš maldās.
(b) segadusse sattuda ▫ apjukt - Rištīng jeksūb, si’z ä’b mūošta je’mmit, rištīng mēļ īeb jeksõnõks. Inimene eksib, siis ei mõista enam, inimese meel jääb segasesks. ▫ Cilvēks apjūk, tad vairs nesaprot, cilvēka prāts ir apjucis.
|
jelāji *186 s elaja ▫ dzīvotājs - Se ä’b ūo jelāji, ä’b kūoliji. See ei ole elaja ega surija. ▫ Tas nav ne dzīvotājs, ne mirējs.
|
jelātõ 1 ¤53 vt elustada, taaselustada ▫ atdzīvināt - kūolõnt ä’b või jelātõ surnut ei saa elustada ▫ mirušo nevar atdzīvināt
|
je’llõ 1 ¤13 vt
(a) töötada, tegeleda ▫ strādāt, nodarboties - ainõ je’llõ ~ je’llõ āinaks heina teha ▫ vākt sienu; je’llõ rī’jkõks rehetöid teha ▫ veikt rijas darbus; je’llõ amā joudkõks (~ amāl joudõl) töötada kõigest jõust ▫ strādāt no visa spēka KK78; KK77a
- Ta sugīd ä’b või je’llõ. Ta sugugi ei või töötada. ▫ Viņš nemaz nevar strādāt. Līvõ kēravīļa lūojid āt je’llõnd kīel kõrdõlpa’nmizõks. Liivi kirjavara loojad on tegelenud keelekorraldusega. ▫ Lībiešu rakstniecības veidotāji ir nodarbojušies ar valodas normēšanu. Ta jelīz sportõks. Ta tegeles spordiga. ▫ Viņš nodarbojās ar sportu. U’m je’llõn ne’i, ku nǭ’gõ tū’gõb. On töötanud nii, et nahk suitseb. ▫ Ir strādājis tā, ka āda kūp. U’m je’llõn ne’i, ku sīlmad pu’nnizt. On töötanud nii, et silmad punased. ▫ Ir strādājis tā, ka acis sarkanas. KK77a; K85"
(b) teha ▫ darīt - Ta īrgõb je’llõ tīedõ. Ta hakkab tööd tegema. ▫ Viņš sāk darīt darbu. Ta jelāb rištīngõks seis brīnõmtõ. Ta teeb inimesega seitse imet. ▫ Viņš dara ar cilvēku septiņus brīnumus. Ne’i u’m tīedõ je’llõn, ku nǭgõ u’m sǟlgas ka’žži. Nii on tööd teinud, et nahk on seljas märg. ▫ Tā ir darbu darījis, ka āda uz muguras ir slapja. KK77a
|
je’llõ 3 ¤13 vi
(a) elada ▫ dzīvot - kuo’nnõ, rāndas je’llõ kodus, rannas elada ▫ dzīvot mājās, jūrmalā
- Kǭrli jelāb Sīkrõgõl. Kǭrli elab Sīkrõgis. ▫ Kārlis dzīvo Sīkragā. Ta tuļ Sīkrõgõl jelām. Ta tuli Sīkrõgi elama. ▫ Viņš atnāca dzīvot uz Sīkragu. Tuoi suodā, mis mä’d kazām sai le’bbõ jelām, tuoi līvliztõn jemīņ vaijõ. Teine sõda, mis meie põlvkond pidi läbi elama, tõi liivlastele rohkem vaeva. ▫ Otrais karš, kurš mūsu paaudzei bija jāpiedzīvo, atnesa lībiešiem vairāk posta. Jegāī’dõn u’m jelāmõst eņtš pie’rrõ. Igaüks peab elama enese järgi. ▫ Katram ir jādzīvo pa savam. Ma jelāb ne’i ku jemā ripsõ. Ma elan nagu ema süles. ▫ Es dzīvoju kā mātes klēpī. Ku rištīng jelāb ne’i ku kik nanā pǟl, si’z ta jegāl āigal võib li’bštõ. Kui inimene elab nagu kukenoka peal, siis ta võib igal ajal libastada. ▫ Ja cilvēks dzīvo kā uz gaiļa knābja, viņš var jebkurā laikā paslīdēt. Ma ne’i ku kǭ’d tu’l va’isõ jelāb, ī’dst irm un tuoist irm. Ma elan nagu kahe tule vahel, ühest hirm ja teisest hirm. ▫ Es dzīvoju kā starp diviem uguņiem, no viena bail un no otra bail. Jelāb ne’i ku kuoț sizāl. Elab nagu kotis. ▫ Dzīvo kā maisā. Ne’i ku tu’lka’jsõ jelāb, ä’b või mõitizõks tǟnda sǭdõ. Elab nagu tulekahjus, ei või teistsuguseks teda saada. ▫ Dzīvo kā ugunsgrēkā, nevar viņu padarīt citādu. Ta jelāb ne’i ku tijā tūļ (~ ne’i ku tūl pǟl). Ta elab nagu tühi tuul (~ nagu tuule peal). ▫ Viņš dzīvo kā tukšs vējš (~ kā uz vēja). Ma jelāb ne’i ku u’ņštä’bbiz. Ma elan nagu unes. ▫ Es dzīvoju kā sapnī. Ne ne’i ku kaš pi’ņņõks jelābõd. Need elavad nagu kass koeraga. ▫ Viņi dzīvo kā kaķis ar suni. Ne jelābõd ne’i ku piņīd. Need elavad kui koerad. ▫ Viņi dzīvo kā suņi. KK77a; KK77b; KK78; VS36
(b) toime tulla ▫ tikt galā - Jālga u’m jarā pūdõn, ä’b või tä’mkõks je’llõ. Jalg on tuimaks jäänud, ei või sellega toime tulla. ▫ Kāja ir notirpusi, nevar ar to tikt galā. KK78
(c) asustada ▫ apdzīvot - līvližist i’ļļõ je’ltõd teritorij liivlaste poolt asustatud maa-ala ▫ lībiešu apdzīvotā teritorija
|
jemīņ adv
(a) rohkem, enam ▫ vairāk - Nēḑi võiž vȱlda jemīņ agā veitim. Neid võis olla rohkem või vähem. ▫ To varēja būt vairāk vai mazāk. Mä’d kilās si’gži kalāmī’ed vejīzt jemīņ brēțliži ä’bku sīļkidi. Meie külas sügisel kalurid püüdsid rohkem kilusid kui silke. ▫ Mūsu ciemā rudenī zvejnieki zvejoja vairāk brētliņas nekā reņģes. Se maksāb jemīņ. See maksab rohkem. ▫ Tas maksā vairāk.
(b) alles, kauem, enam ▫ vairs, ilgāk - Mūdõ jemīņ ä’b ūo, set sǭrad un tabār. Muud enam ei ole, ainult sarved ja saba. ▫ Cita vairs [nekā] nav, tikai ragi un aste. Ma jemīņ ä’b lǟ’. Ma enam ei lähe. ▫ Es vairs neiešu. Mis si’z jemīņ vȯ’dlõ! Mis siis enam oodata! ▫ Ko tur vairs gaidīt! KK77a; J14
|
je’mmitit adv enam mitte ▫ vairs nemaz - Je’mmitit ä’b ūo. Enam mitte ei ole. ▫ Vairs nemaz nav. KK78
|
jeng *94 s
(a) hing, eluvaim ▫ dvēsele, gars - pūol jengkõks rištīng poolelus inimene ▫ pusdzīvs cilvēks; eņtš jeng andõ oma hing anda ▫ atdot dvēseli; eņtš jeng jettõ oma hing jätta ▫ atstāt dvēseli; eņtš jeng pǟlõ võttõ oma hingele võtta ▫ ņemt pie sirds; jengõ jettõ hinge heita ▫ izlaist garu; jengõ ulzõ sīedõ hinge välja süüa ▫ saēst sirdi; jengõ ulzõ võttõ hinge välja võtta ▫ novest kapā KK77a; KK78; Ap5.5
- Jeng u’m sizāl ku ta u’m je’lsõ. Hing on sees, kui ta on elus. ▫ Dvēsele ir iekšā, ja viņš ir dzīvs. Jeng lǟ’b ulzõ. Hing läheb välja. ▫ Dvēsele iziet ārā. Vīļa, sīe võtīzt, jeng set jetīzt. Vara, see võeti, hing vaid jäeti. ▫ Mantu, to paņēma, pliku [~ tikai] dvēseli atstāja. Ta eņtš jeng āndiz jarā sīe tīekõks. Ta andis oma hinge selle tööga. ▫ Viņš atdeva savu sirdi šim darbam. Ta jetīz eņtš jeng sīņõ. Ta jättis oma elu sinna. ▫ Viņš atstāja tur savu dvēseli. Alā võttõ seļļizt pattõ eņtš jeng pǟlõ! Ära võta sellist pattu oma hinge peale! ▫ Neuzņemies tādu grēku uz sirds! Ī’ž eņtš jengõ sa viedād ja je’lsõ sa ūod. Ise oma hinge sa vead ja elus sa oled. ▫ Pats savu garu tu velc, un dzīvs tu esi. Ānda mi’n jengõn armõ, la’z se jeng võigõ jengõ! Anna mu hingele rahu, et see hing võiks hingata! ▫ Dod manai dvēselei mieru, lai tā dvēsele var elpot! Ma laskūb si’n jeng ulzõ. Ma lasen su hinge välja. ▫ Es tevi nogalināšu [~ izlaidīšu tavu dvēseli ārā]. KK77; KK77b
(b) hing, hingetõmme, hingus ▫ elpa - jengõ vie’ddõ sisse hingata ▫ ievilkt elpu; jengõ võttõ hinge tagasi tõmmata ▫ atvilkt elpu
- Jeng īeb vi’zzõ. Hing jääb kinni. ▫ Elpa aizraujas. U’m pidāmõst jeng vizās. Tuleb pidada hinge kinni. ▫ Jāaiztur elpa. Ta kie’vtõb eņtš jeng ulzõ. Ta köhib oma hinge välja. ▫ Viņš izklepo savu elpu ārā. Ä’b sǭ jengõ tagān. Ei saa hinge tagasi. ▫ Nevar atgūt elpu. Jengõ viedīz, ne’i vȯ’ļ kärmi kurks. Hingas sügavalt sisse, nii oli kärbes kurgus. ▫ [Kā] ieelpoja, tā bija muša rīklē. Pe’rri jeng lekš ne’i pa pitkāld. Viimne hingetõmme läks nii pikalt. ▫ Pēdējā ieelpa bija tāda garāka. KK77a
(c) hing, hingeline ▫ dvēsele, cilvēks - jēngõd|āiga hingedeaeg ▫ veļu laiks
- jelābi jeng ~ je’lsõ jeng elav hing ▫ dzīva dvēsele 498.2
- Täs ä’b ūo mitī’dtõ jengõ. Siin pole mitte ühtki [elavat] hinge. ▫ Te nav nevienas dvēseles.
|
jengõ ¤37 vi
(a) hingata ▫ elpot, ieelpot - tõvāld jengõ sügavalt hingata ▫ dziļi ieelpot
- Jengõmõt ä’b või je’llõ. Hingamata ei saa elada. ▫ Neelpojot nevar dzīvot. KK78a47
(b) lahtuda, haihtuda, aurustuda ▫ izgarot, iztvaikot, novadēties - jarā jengõ lahtuda ~ ära hingata ▫ izgarot ~ novadēties
- Propūb botīļ vi’zzõ, algõ ta jengõg jarā. Pudel korgitakse kinni, et see ei aurustuks ära. ▫ Pudeli aizkorķē, lai tā neizgarotu. KK78b20
|
jǭ’dõn *236 adj jahtunud ▫ atdzisis - Läpš ä’b tǭ’ jǭ’dõnt sandrokkõ. Laps ei taha jahtunud putru. ▫ Bērns negrib atdzisušu putru. Jemā sīetõb lapsõn jǭ’dõnt sandrokkõ. Ema söödab lapsele jahtunud putru. ▫ Māte izbaro bērnam atdzisušu putru. Jemā sīetõb lapstā jǭ’dõn sandrokkõks. Ema söödab last jahtunud pudruga. ▫ Māte baro bērnu ar atdzisušu putru.
|
josābõ ¤49 vi
(a) ära eksida ▫ apmaldīties - No mūnda kõrd josābizt järāndiz ka. No mõnikord eksiti ära ka. ▫ Nu reizēm apmaldījās arī.
(b) nõutuks muutuda, takerduda, segi minna ▫ apjukt, sajukt - Ma josābiz jarā: minā rõkāndõks midēgõst, mi’n ä’b tu’l mīelõ, mis ma rõkāndiz. Ma takerdusin: ma räägiksin midagi, mul ei tule meelde, mida ma rääkisin. ▫ Es apjuku: es [it kā] runātu kaut ko, es neatceros, ko es runāju. Josābõb eņtš pǟstõ. Läheb [~ oma] peast segi. ▫ Sajūk prātā. 86a49; KK78a47
|
joud *98 s
(a) jõud, jaks, ramm ▫ spēks, spars - joudõ kǭ’ļõ jõudu katsuda ▫ spēkoties ~ mēroties spēkiem; joudõ ku’bbõ jõudu koguda ▫ krāt spēkus; joudsõ vȱlda kehtida ▫ būt spēkā; ilmõ joudtõ īedõ jõuetuks jääda ▫ palikt bezpēcīgam 2L13
- Mi’n joud ä’b tu’l vastõ. Mu jõud ei käi vastu. ▫ Man pietrūkst spēka [~ mans spēks nenāk pretī]. Se lǟ’b i’ļ mi’n joud. See käib mul üle jõu. ▫ Tas ir pāri maniem spēkiem. Ta võtīz amā joud ku’bbõ, lekš tī’emõ amāl joudõl. Ta võttis kogu jõu kokku, läks tegema kõigest jõust. ▫ Viņš saņēma kopā visus spēkus, gāja darīt visiem spēkiem. Pūtiz jarā joudõ. Jõust tuli puudu. ▫ Pietrūka spēka. Se āndab joudõ jū’rõ. See annab jõudu juurde. ▫ Tas dod spēku klāt. Sīe tubā ta te’i eņtš joudkõks. Selle maja tegi ta omal jõul. ▫ Šo māju viņš uzcēla saviem spēkiem. KK77a
(b) vägi, võim ▫ spēks, vara - jumāl joud jumala vägi ▫ dieva vara; tu’lbizt jōdõd tulevased võimud ▫ nākamās varas Ro8.38; KK78b61
|
joudõ ¤28 vi
(a) jõuda, saabuda ▫ ierasties, nokļūt - Ta jōdiz Väntõ. Ta jõudis Ventspilsi. ▫ Viņš ieradās Ventspilī. Ma ä’b jōda aigstiz skūolõ. Ma ei jõua aegsasti kooli. ▫ Es nepaspēšu laikā uz skolu.
(b) jõuda, jaksata ▫ spēt - Ma ä’b jōda ne’i je’nnõ tīedõ tī’edõ, ku’i je’nnõ ta tǭ’b. Ma ei jõua nii palju tööd teha, kui palju ta tahab. ▫ Es nespēju tik daudz darba darīt, cik viņš grib. Ma i’z jōda. Ma ei jõudnud. ▫ Es nespēju. Kil ma jōdab tikkiž tī’edõ. Küll ma jõuan kõike teha. ▫ Gan es spēšu visu padarīt.
|
jo’ug *75 s jõgi ▫ upe - Rāndas at piškizt jougūd. Rannas on väiksed jõed. ▫ Jūrmalā ir mazas upes. Rāndas ä’b ūo sūŗi jougīdi. Rannas ei ole suuri jõgesid. ▫ Jūrmalā nav lielu upju.
|
jo’v|pi’v|täuž *112 s jahupeotäis ▫ miltu saujiņa - Se sigā ä’b ūo sǭnd mittõ jo’vpi’vtǟta. See siga pole saanud mitte jahupeotäitki. ▫ Tā cūka nav dabūjusi ne saujiņas miltu.
|
jõvā *19 adj
(a) hea ▫ labs - jõvā mīelkõks hea meelega ▫ labprāt; jõvā vȯn pǟl hea õnne peale ▫ uz labu laimi; jõvāks kītõ heaks kiita ▫ atzīt par labu ~ akceptēt; jõvāks pi’ddõ heaks pidada ▫ uzskatīt par labu; jõ’vvõ tī’edõ head teha ▫ darīt labu; jõ’vāks võttõ heaks võtta ▫ ņemt par labu J3
- Vȯ’l sa jõvā! Ole hea! ▫ Esi labs! Jõ’vvõ riekkõ! Head teed! ▫ Laimīgu ceļu! Jõ’vvõ tīeratõ! Head tervist! ▫ Labu veselību! Rištīng u’m jõvā ne’i ku pešlinki. Inimene on hea nagu pääsuke. ▫ Cilvēks ir labs kā bezdelīga. Se ä’b tūo jõ’vvõ. See ei too head. ▫ Tas labu nenesīs. Āndiztõ jõ’vvõ jo jõ’vvõ. Anti heast veel paremat. ▫ Deva to labāko. Võtā jõ’vāks siedā, mis ma si’nnõn sǭtõb. Võta heaks seda, mis ma sulle saadan. ▫ Ņem par labu to, ko es tev sūtu. KK77a; KK34II
(b) parem, parempoolne ▫ labais, labās puses - jõvā ke’ž parem käsi ▫ labā roka; jõvā pūol parem pool ▫ labā puse
- Ligīd jõ’vvõ kätā! Minge paremat kätt! ▫ Ejiet pa labi! Ma lǟ’b jõ’vvõ kä’ddõ (~ jõ’vvõ pūolõ). Ma lähen paremat kätt (~ paremale poole). ▫ Es eju pa labi (~ uz labo pusi). Būoḑ u’m jõvās kä’ds (~ jõvās pūols). Pood on paremat kätt (~ paremal pool). ▫ Veikals ir pa labi (~ labajā pusē). Ma tu’ļ jõvāst kä’dst (~ jõvāst pūolstõ). Ma tulin paremalt käelt (~ paremalt poolt). ▫ Es nācu no labās puses. KK78a38
|
jõvām *157 s
(a) hea, headus ▫ labums, labestība - Se ä’b ūo mingi jõvām. See ei ole midagi head. ▫ Tas nav nekas labs.
(b) kasu, hüve ▫ labums, ieguvums - Kakš jõvāmtõ umīțigid ä’b või tǭ’dõ. Kaht head ometi ei või tahta. ▫ Divas labas lietas taču nevar gribēt. A’mmõ jõvāmt ä’b või tǭ’dõ. Kõike head ei saa tahta. ▫ Visu labumu nevar gribēt. Mingi jõvām u’m oppimizõn. Mis kasu on õppimisest. ▫ Kāds labums ir no mācīšanās. Jämp u’m se, kis mu’rtõb set, la’z sǭgõ lītiz āigalizt jõvāmt. Rumal on see, kes hoolitseb vaid, et saaks lühiajalist kasu. ▫ Muļķis ir tas, kurš rūpējas tikai, lai gūtu īslaicīgu labumu. Se ä’b ānda jõvāmtõ. . See ei anna kasu. ▫ Tas nedod labumu. J81; KK78b28; J14; J16
(c) vara(ndus) ▫ labums, manta - Tikkiž mi’n jõvām suodā aigiz kadīz. Kõik mu vara läks sõja ajal kaduma. ▫ Visa mana manta kara laikā pazuda.
|
juļgõ ¤37 vt silmi pimestada ▫ apžilbināt - Jūļgõb ne’i, ku ta ä’b tīeda, mis tī’eb. Pimestab nii, et ta ei tea, mis teeb. ▫ Apžilbina tā, ka viņš nezina, ko dara. KK78a52
|
jūobõn *235 adj joobnud, purjus ▫ piedzēries - ne’i jūobõn, ku sīlmad at kērabizt nii purjus, et silmad on kirjud ▫ tā piedzēries, ka acis ir raibas; ne’i ku jarā jūobõn pi’ņ nagu joobnud koer ▫ kā piedzēries suns KK77a; KK78a19
- Jūobõnt ä’b lǟ’ jemīņ jūotõ. Joobnut ei pea enam jootma. ▫ Piedzērušo vairs nevajag dzirdīt. Jūobõnõn jämp rõk. Joobnul rumal jutt. ▫ Piedzērušam dumja valoda. Sa ūod ne’i jūobõn, ä’d nǟ jemīņ valdõ päuvõ. Sa oled nii purjus, [et] ei näe enam valget päeva. ▫ Tu esi tik piedzēries, [ka] vairs neredzi gaišu dienu. Ma ei jūobõnõks vȯ’lkõks. Ma jäin joobnuks õllest. ▫ Es piedzēros ar alu. KK77a; KK78a52
|
jūoji *186 s joodik ▫ dzērājs - Jūojizõn kunāid ä’b täut rǭ’dõ. Joodikul kunagi ei jätku raha. ▫ Dzērājam nekad nepietiek naudas. Tä’m mīez ei jūojizõks. Tema mees jäi joodikuks ▫ Viņas vīrs kļuva par dzērāju.
|
jūokšimi *200 s jooks ▫ skrējiens, skriešana - Mēg vaņtlizmõ sportlizt jūokšimizt. Me vaatasime sportlaste jooksu. ▫ Mēs skatījāmies sportistu skrējienu. Si’n jūokšimizõn ä’b ūo mingizt ka’zzõ. Su jooksmisest ei ole mingit kasu. ▫ Tavai skriešanai nav nekāda labuma. Sūr jūokšimizõks ma sai tä’m kä’ddõ. Suure jooksuga ma sain talle järele [~ sain ta kätte]. ▫ Ar lielu skriešanu es viņu panācu [~ dabūju rokā].
|
jūokšõ ¤55 vi
(a) joosta ▫ skriet - Rištīng jūokšõb. Inimene jookseb. ▫ Cilvēks skrien . I’bbi jūokšõb. Hobune jookseb. ▫ Zirgs skrien. Kieuž ne’i knaššõ jūokšõb lǭjast ulzõ. Köis nii ilusti jookseb paadist välja. ▫ Virve tik skaisti skrien ārā no laivas. J21
(b) voolata, joosta ▫ tecēt, plūst, birt - Jo’ug jūokšõb. Jõgi voolab. ▫ Upe tek. Sēmḑa tikkiž jūokšiz mǭ’zõ. Piim jooksis kõik maha. ▫ Viss piens notecēja zemē. Tä’mmõn jūokšõbõd pizārd. Tal jooksevad pisarad. ▫ Viņam birst asaras. Tsä’lmõt jo’ug si’z u’m jūokšõn sieldõ pū’ojkõks tikkiž. Tsälmõti jõgi siis on voolanud täiesti selge põhjaga. ▫ Celmupe tad ir plūdusi ar pavisam skaidru dibenu. J12
(c) vedelikku läbi lasta, lekkida, joosta ▫ tecēt, laist cauri šķidrumu - Paņ jūokšõb. Pang jookseb [läbi]. ▫ Spainis tek. Paņ jemīņ ä’b jūokš. Pang enam ei jookse [läbi]. ▫ Spainis vairs netek. Nanā jūokšõb vietā. Nina jookseb vett. ▫ Deguns tek. Nanā jūokšiz nemē kõuvõ kievād. Nina jooksis nagu kask kevadel. ▫ Deguns tecēja kā bērzs pavasarī. 79.6; 86a22
|
jūomn|āiga *33 s jook ▫ dzēriens, dzira - kǭraz jūomnāiga – seļļi, mis ä’b ūo ma’gḑi, mis u’m vastõ mõru jook – selline, mis ei ole magus, mis on vastik ▫ rūgts dzēriens – tāds, kas nav salds, kas ir pretīgs; ma’gḑi jūomnāiga magus jook ▫ salds dzēriens; ve’ggi jūomnāiga vägev jook ▫ stiprs dzēriens KK77a
- Mie’rrõ u’m võtāmõst jūomnāiga īņõz. Merele tuleb võtta jook kaasa. ▫ Jūrā jāņem dzēriens līdzi. Vāškizõn jūotõb jūomnaigõ. Vasikale joodetakse jooki. ▫ Teļam dod dzert dziru. Vāškizt jūotõb jūomnāigaks. Vasikat joodetakse joogiga. ▫ Teļu dzirda ar dziru.
|
jurg *94 adj
(a) kare ▫ raupjš - Vīla u’m jurg, seļļi va’imi rǭz, vīla ä’b ūo ne’i pī’emdi. Vill on kare, selline natuke terav, vill ei ole nii pehme. ▫ Vilna ir raupja, tāda asa nedaudz, vilna nav tik mīksta. Mingiz lambõn u’m seļļi jurg vīla. Mõnel lambal on selline kare vill. ▫ Dažām aitām ir tāda raupja vilna.
(b) jäme ▫ biezs, rupjš - Jurg lānga – seļļi jo ja’mdõ lānga. Jäme lõng – selline jämedam lõng. ▫ Rupja dzija – tāda biezāka dzija.
|
kaibiji *187 s kaebaja ▫ sūdzētājs - Ma ä’b tǭ’ kaibijizõks vȱlda. Ma ei taha kaebajaks olla. ▫ Es negribu būt par sūdzētāju.
|
kaibõ ¤37 vt
(a) kaevata ▫ sūdzēties, sūdzēt - kū’oḑõ kaibõ kohtusse kaevata ▫ iesūdzēt tiesā
- Ma tīedab, kis mīnda kāibiz. Ma tean, kes minu peale kaebas. ▫ Es zinu, kas mani apsūdzēja. Läpš lǟ’b jemān kaibõm tuoiz pǟlõ. Laps läheb emale teise peale kaebama. ▫ Bērns iet sūdzēties mātei par otru. KK78
(b) kurta ▫ gausties - i’ļ eņtš kaibõ enese üle kurta ▫ gausties par sevi
- Kāibõb i’ļ eņtš lapst, va’ist at slikțõd lapst, agā kāibõb, ku pūoga u’m kougõn kuondõ ja ä’b tu’l vaņtlõm. Kurdetakse oma laste üle, vahel on halvad lapsed, aga kaevatakse, et poeg on kaugel ja ei tule vaatama. ▫ Gaužas par saviem bērniem, reizēm ir slikti bērni, bet gaužas, ka dēls ir tālu no mājām un nenāk apraudzīt. FŽ88.33
|
kak *79 s kakk, kukkel ▫ rausis, plācenis - Ǟma jegā pǟva kakīdi ä’b ūd. Ema iga päev kakke ei küpseta. ▫ Katru dienu māte raušus necep.
|
kalā *18 s kala ▫ zivs - ka’ļḑi ve’jjõ kala püüda ▫ zvejot zivis
- Ta jelāb nemē kalā vie’d sizāl. Ta elab nagu kala vees. ▫ Viņš dzīvo kā zivs ūdenī. Ka’llõ jemīņ ä’b ūo. Kala enam ei ole. ▫ Zivju vairs nav. Sūolizt ka’llõ sǭb set tallõ. Soolast kala saab ainult talvel. ▫ Sālītas zivis var dabūt tikai ziemā. Tämpõ u’m veitõ ka’ļḑi. Täna on vähe kalu. ▫ Šodien ir maz zivju.
|
kālka|tsepļā *42 s lubjaahi ▫ kaļķu ceplis - Rāndas kālkatsepļõ ä’b ūo. Rannas lubjaahju ei ole. ▫ Jūrmalā kaļķu cepļa nav.
|
kālma *46 s
(a) haud ▫ kaps, kapa bedre - ku’bbi kālma ühine haud ▫ kopīgs kaps; kalmõ lǟ’dõ hauda minna ▫ aiziet kapā; kālmaks irmtõ hauaga hirmutada ▫ baidīt ar kapu; kālmast urgõ kalmust põgeneda ▫ bēgt no kapa
- Tǟnda set kālma opātõb. Teda õpetab ainult haud. ▫ Viņu tikai kaps izmācīs. Ta u’m ī’d jālgaks kālmas jõvā. Ta on ühe jalaga hauas juba. ▫ Viņš ar vienu kāju jau ir kapā. Ta u’m jo kālma aigās, ta ä’b ūo rištīng kȭrdas. Ta on ju haua äärel, ta ei ole inimese seisundis. ▫ Viņš jau ir kapa malā, viņš nav cilvēka stāvoklī. Tuoizõn kōvab kalmõ, ī’ž sadāb sī’ezõ. Teisele kaevab hauda, ise sellesse kukub. ▫ Citam kapu rok, pats tajā iekrīt. Ku sa slikțõ jelād mi’nkõks, sa vīd mīnda kalmõ. Kui sa halvasti elad minuga, sa viid mind hauda. ▫ Ja tu slikti dzīvo ar mani, tu iedzen mani kapā. KK77a; KK77b
(b) kalm, hauaküngas ▫ kapavieta, kapa kopiņa - knaš kālma ilus hauaküngas ▫ skaista kapavieta; kālmidi tī’edõ kalme teha ▫ taisīt kapu kopiņas
|
kamā|jo’vd *122 s pl kamajahu ▫ pūteļa milti, kamas milti = pū’tiļ|jo’v- Ä’b ūo mittõ kamājo’v ilpõ. Ei ole kamajahu raasukestki. ▫ Nav ne drusciņas pūteļa miltu.
|
kanā|pǟ *14 s kanapea ▫ vistas galva - kanapǟ, kis ä’b kūl kanapea, kes ei kuule ▫ vistas galva, kas nedzird KK78
|
kāndatõ 1 ¤53 vt
(a) kannatada, kogeda ▫ ciest - va’llõ kāndatõ valu kannatada ▫ ciest sāpes
- Tä’m ka’ggõl kāndatõb. Ta kael kannab. ▫ Viņa kakls cieš. KK77a
(b) kannatada, sallida ▫ ieredzēt, ciest - Ma ä’b või tǟnda sīlma tutkāmõs kandatõ. Ma ei või teda silma otsas sallida. ▫ Es nevaru viņu ieredzēt ne acu galā. Ta ä’b kāndat mīnda. Ta ei salli mind. ▫ Viņš mani necieš.
(c) taluda ▫ paciest, izturēt - Ma ä’b või kāndatõ siedā nēmiztõ. Ma ei või kannatada selle nägemist. ▫ Es nevaru paciest to skatu. Ma ä’b või siedā kāndatõ. Ma ei või seda taluda. ▫ Es nevaru to paciest. Kui ma võiji siedā kāndatõ? Kuidas ma võivat seda välja kannatada? ▫ Kā es varot to izturēt? KK78b60
|
kāndatõmõt 1 ˟ adj kannatamatu ▫ nepacietīgs - Kāndatõmõt u’m, kīen ä’b ūo siedā võimizt kāndatõ. Kannatamatu on, kellel ei ole võimet kannatada. ▫ Nepacietīgs ir [tāds], kuram nav spējas paciesties. 86.50
|
kargõ ¤37 vi
(a) karata ▫ lēkt - Ta kārgiz i’lzõ. Ta kargas üles. ▫ Viņš pielēca augšā. Kõps kārgiz je’dspēḑõn mõtsõ. Jänes kargas ära metsa. ▫ Zaķis aizlēca projām mežā.
(b) karata, tõusma (taevakeha kohta) ▫ aust, lēkt - Või si’z pǟva ä’b karg ūoņdžõl idāst? Kas siis päike ei karga hommikul kirdest? ▫ Vai tad saule nelec no rīta ziemeļaustrumos? Päva kārgõb, ku nūzõb. Päike kargab, kui tõuseb. ▫ Saule lec, kad [tā] ceļas. J19; KK78a2
(c) karata, hambad sisse lüüa ▫ ieklupt, iecirst zobus - Pi’ņ kārgõb. Koer lööb hambad sisse. ▫ Suns iecērt zobus. Pi’ņ kārgiz mī’en jalgõ. Koer kargas mehele jalga. ▫ Suns ieklupa vīram kājā.
|
kartõ 1 ¤20 vt karta, peljata ▫ baidīties - Ma kārtab. Ma kardan. ▫ Es baidos. Ma kārtab ne’i ku tūlda. Ma kardan nagu tuld. ▫ Es baidos kā no uguns. Ma kārtab tä’mstõ ne’i ku tu’lstõ. Ma kardan teda nagu tuld. ▫ Es baidos no viņa kā no uguns. Minā rǭz kārtiz sīest ēsti literatūrõst. Mina veidi kartsin seda eesti kirjandust. ▫ Es nedaudz baidījos no tās igauņu literatūras. Kunāid ä’b ūo jemīņ kārtamõst ukkõ lē’mizõst, pūtõksõst ja nǟlgast. Kunagi ei pea enam kartma hukkumist, puudust ja nälga. ▫ Nekad vairs nav jābaidās no bojā ejas, trūkuma un bada. Ta kārtab lǟ’dõ. Ta kardab minna. ▫ Viņš baidās iet. Ta kārtiz siedā tī’edõ. Ta kartis seda teha. ▫ Viņš baidījās no tā darba. KK77a; KK78a18; 152.2
|
kaš *69 s kass ▫ kaķis - pǟgiņ kašīdi palju kasse ▫ daudz kaķu
- Kaš pidāb pa jumālõks. Kass peab [ennast] jumalaks. ▫ Kaķis tur [sevi] par dievu. Kaš nūolõb käpā ja käpāks ēņtšta piezūb. Kass lakub käppa ja käpaga peseb ennast. ▫ Kaķis laiza ķepu un ar ķepu sevi mazgā. Kǟ’b nemē kaš immar tuļīz sandrok. Käib nagu kass ümber palava pudru. ▫ Staigā kā kaķis ap karstu putru. Kaš mǟngab īrõks. Kass mängib hiirega. ▫ Kaķis spēlējas ar peli. Kaš piezūb siļmi, līb kilāro’vžti, ja kus pūol u’m tabār tutkām, sǟldõ pūoldõ tu’lbõd. Kass peseb silmi, tuleb külalisi, ja kus pool on sabaots, sealtpoolt tulevad. ▫ Kaķis mazgā acis, būs ciemiņi, un uz kuru pusi ir astes gals, no tās puses nāks. Kis se lǟ’b kaš pierāst ka’llõ ve’jjõm. Kes see läheb kassi jaoks kala püüdma. ▫ Kas tad ies kaķim zivis zvejot. Mä’d va’isõ u’m mustā kaš – si’z ä’b ūo jõvā mēļ ī’dtuoizõn vast ī’dttūoizta. Meie vahel on must kass – siis ei ole head meelt teineteisel teineteise vastu. ▫ Starp mums ir melns kaķis – tad nav labs prāts vienam pret otru. KK77a; KK78A19
|
katūks *205 s katus ▫ jumts - katūks ku’ļ katusehari ▫ jumta kore; katūkst ra’bbõ katust lüüa ▫ sist jumtu; kǭ’dkiļgi katūks viilkatus ▫ divslīpju jumts Mt4.5
- Jelāmi u’m katūks allõ. Elamine on katuse all. ▫ Dzīvošana ir zem jumta. Je’llõn pa’ņ katūks pǟlõ. Majale pandi katus peale. ▫ Mājai uzlika jumtu. ä’b ūo katūkst, mittõ pǟn vǭŗõ. Ei ole katust [ega] mitte peavarju. ▫ Nav jumta, pat ne pajumtes. Katūksõst tulāb vī’mõ le’bbõ. Katusest tuleb vihma läbi. ▫ Jumtam tek cauri lietus. KK77a
|
kațki 1 *194 s haav ▫ pušums - Kațki valūb. Haav valutab. ▫ Pušums sāp. Kațki ä’b kuost. Haav ei parane. ▫ Pušums nedzīst. Kațkīz pǟl u’m pa’nmõst ainõ, la’z kuostāg tierrõks. Haava peale peab panema rohtu, et saaks terveks. ▫ Uz pušuma jāliek zāles, lai tas sadzīst vesels. KK78b51; 86a4; 79.6
|
ka’z 1 *76 s kasu ▫ labums - ka’zzõks tūlda kasuks tulla ▫ nākt labumā Hb4.2
- Sīest ä’b ūo mingizt ka’zzõ. Sellest pole mingit kasu. ▫ No tā nav nekāda labuma.
|
ka’zzõ ¤13 vi kasvada ▫ augt - si’zzõl ka’zzõ sisse kasvada ▫ ieaugt; sūrõks ka’zzõ suureks kasvada ▫ izaugt lielam; vi’zzõ ka’zzõ kinni kasvada ▫ aizaugt J20; KK77a
- Paldīņ Tsä’lmõt jo’ug u’m vi’zzõ ka’zzõn. Nüüd on Tsälmõti jõgi kinni kasvanud. ▫ Tagad Celmupe ir aizaugusi. Se kazāb ku sēņ: tämpõ ä’b ūo, mūpõ līb pūolkuijõn. See kasvab kui seen: täna ei ole, homme on poolkuivanud. ▫ Tas aug kā sēne: šodien nav, rīt būs pa pusei izžuvis. Vȭrõzlejā kazāb si’zzõl. Liigliha kasvab sisse. ▫ Liekā gaļa ieaug iekšā. KK77a
|
kä’ddõ|sǭdõb *159 adj kättesaadav ▫ pieejams - Rǭntõd ä’b ūotõ amād interesentliztõn kä’ddõsǭdõb. Raamatud ei ole kõigile huvilistele kättesaadavad. ▫ Grāmatas nav visiem interesentiem pieejamas. EA
|
kǟ’dõ ¤5 vi
(a) käia ▫ staigāt, iet - kǟ’dõ kui sukādõks käia vaikselt [~ kui sukis] ▫ staigāt klusu [~ kā ar zeķēm]; kǟ’mõ pānda käima panna ▫ iedarbināt ~ ielikt raudzēties; kilās kǟ’dõ külas käia ▫ iet viesos; pi’ds kīeta kǟ’dõ mööda köit käia ▫ staigāt pa virvi; skūolsõ kǟ’dõ koolis käia ▫ iet skolā; tagān kǟ’dõ järgneda, järel käia ▫ sekot KK78.3; J10
- Läpš īrgõb kǟ’dõ Laps hakkab käima ▫ Bērns sāk staigāt. Ta ke’i mä’d jūs. Ta käis meil. ▫ Viņš mūs apciemoja. Ta kǟ’b kä’dstõ kä’ddõ: ikš sīnda mīļiņțõb, tuoi mīļiņțõb. Ta käib käest kätte: üks sind hellitab, teine hellitab. ▫ Viņa iet no rokas rokā: viens tevi apmīļo, otrs apmīļo. Ta kǟ’b ne’i ku kīela, ä’b kunāgõst īe paikõl. Ta käib nagu kell, kunagi ei jää paigale. ▫ Viņš iet kā pulkstenis, nekad nepaliek uz vietas. KK77a
(b) kõndida ▫ pastaigāties |
kä’d|vaŗž *113 s
(a) käsivars ▫ delms (anat.) - kä’dvaŗž – a’bbõ sǭņ käsivars – õlani ▫ delms – līdz plecam 79.3
- Ta mūrdiz kä’dvard kațki. Ta murdis käsivarre katki. ▫ Viņš salauza delmu.
(b) küünarvars ▫ apakšdelms (anat.)
(c) käis ▫ uzrocis - Kä’dvaŗž, ta ä’b ūo jū’rõ umbõltõd. Käis, ta ei ole külge õmmeldud. ▫ Uzrocis, tas nav piešūts. Attõ seļļizt kä’dvārdõd, mis viedāb kīndõrbūst sǭņõ, la’z vȯlkõ jo lem, a’ž ä’b ūo seļļi jak. On sellised käised, mis tõmmatakse küünarnukini, et oleks soe, kui ei ole sellist jakki. ▫ Ir tādi uzroči, kurus uzvelk līdz elkonim, lai būtu silts, ja nav tādas jakas. PK88.12
|
kämpiļțõ ¤53 vt
(a) lohakalt teha ▫ nekārtīgi darīt
(b) vusserdada ▫ nemākulīgi strādāt, čakarēties = kǟ’mõrtõ- Ta ä’b mūošta, ta set kämpiļțõb. Ta ei oska, ta vaid vusserdab. ▫ Viņš neprot, viņš tikai čakarējas.
(c) pusida ▫ tūļāties |
kärmi *199 s kärbes ▫ muša - sitā|kärmi sitakärbes ▫ mēslu muša; tubā|kärmi toakärbes ▫ istabas muša; vȯzā|kärmi lihakärbes ▫ gaļas muša
- mõltsi kärmi roheline kärbes ▫ zaļā muša
- Kärmiži ajād pǟ’zõ, tǭ’d kītõ, mis ä’b ūo. Ajad kärbseid pähe, tahad öelda, mida pole. ▫ Stāsti muļķības [~ dzen mušas galvā], gribi pateikt, kā nav. Ta ä’b tī’e mittõ kärmizõn vi’ggõ. Ta ei tee kärbselegi liiga. ▫ Viņš pat mušai nedara pāri. Mingi kärmi sīnda jāmstiz? Milline kärbes sind hammustas? ▫ Kāda muša tev iekodusi? KK77a
|
kärnõ ¤37 vt soperdada ▫ nemākulīgi strādāt, ķērnāties - Ta kǟrnõb, tī’eb, mis ä’b ūo vǟrts. Ta soperdab, teeb, mis ei ole väärt. ▫ Viņš ķērnājas, dara, kas nav [nekā] vērts. KK78a64
|
kēļ *215 s
(a) keel (kehaosa) ▫ mēle - li’bḑi kēļ libe keel ▫ gara [~ slidena] mēle; pī’emdi kēļ pehme keel ▫ mīksta mēle; pitkā kēļ pikk keel ▫ gara mēle; slikți kēļ paha keel ▫ slikta mēle; va’imi kēļ terav keel ▫ asa mēle; kēļ ne’i ku tȭla keel nagu vaalikurikas ▫ mēle kā vāle; kīeldõ kastõ keelt kasta ▫ iemērkt mēli; kīeldõ pieksõ keelt peksta ▫ kulstīt mēli; eņtš kīeldõ vǭļikšõ oma keelt valitseda ▫ pievaldīt savu mēli KK78b7; Jk1.26
- Kēļ kǟ’b aššõ – kierdõ rõkāndõb. Keel käib kiiresti, nobedasti räägib. ▫ Mēle kustas ātri – veikli runā. Kēļ kūjõb jarā rõkāndõs. Keel kuivab rääkides ära. ▫ Mēle izžūst runājot. Kēļ u’m jarā vä’zzõn. Keel on ära väsinud. ▫ Mēle ir nogurusi. Pidā eņtš kīeldõ! Pea oma keel paigal! ▫ Pievaldi savu mēli! Kēļ sõ’vlõb – pa je’nnõks rõkāndõb. Keel sügeleb – liiga palju räägib. ▫ Mēle niez – par daudz runā. Pī’emdi kēļ – rõk ä’b ūo sieldõ, ne’i ku pūoltūorõz. Pehme keel – jutt ei ole selge, nagu pooltoores. ▫ Mīksta mēle – runa nav skaidra, tāda kā pusjēla. Pitkā kēļ u’m, ku tūoizta na’grõb. Pikk keel on, kui teist välja naerdakse. ▫ Gara mēle ir, kad citu apsmej. Vȱida eņts kīel ambõd tagān! – ku u’m vȱidamõst tǟnda, algõ ta rõkāndõg. Hoia oma keel hammaste taga! – kui tuleb teda hoida, et ta ei räägiks. ▫ Turi savu mēli aiz zobiem! – ja ir viņš jāattur, lai viņš nerunā. Alā sa eņtš kīeldõ ku’ltõ! Ära sa oma keelt kuluta! ▫ Nedeldē savu mēli! Se u’m mi’n kīel pǟl – sīemnāiga või rõk. See on mu keele peal – söök või jutt. ▫ Tas ir uz manas mēles – ēdiens vai sakāmais. Se sõnā u’m mi’n kīel tutkāmõs. See sõna on mu keele otsas. ▫ Tas vārds man ir uz mēles. KK77a
(b) keel (suhtlusvahend) ▫ valoda - līvõ kēļ liivi keel ▫ lībiešu valoda
- Kēļ u’m jarā ka’ddõn. Keel on ununenud [~ kadunud]. ▫ Valoda ir aizmirsusies [~ pazudusi]. Tä’mmõn u’m saksā kēļ sūsõ. Tal on saksa keel suus. ▫ Viņš prot vācu valodu [~ viņam ir vācu valoda mutē]. Mēg i’z līedam ī’tizt kīeldõ: ä’b võimõ ku’bbõ rõkāndõ. Me ei leidnud ühist keelt: me ei või kokku leppida. ▫ Mēs neatradām kopīgu valodu: nevaram sarunāt. KK77b; KK78
(c) pillikeel ▫ stīga - kāndla kēļ kandle keel ▫ kokles stīga
(d) päästik, trikkel ▫ mēlīte - plint|kēļ püssi trikkel ▫ šautenes mēlīte
|
keņžlimi *200 s
(a) jalutamine, jalutuskäik ▫ pastaigāšanās, pastaiga - Ne’i kōgizt keņžlimizt ma ä’b kāndat. Nii kaua jalutuskäiku ma ei kannata. ▫ Tik ilgu pastaigu es nepanesu. Tī’em ī’d keņžlimiz! Teeme ühe jalutuskäigu! ▫ Dosimies vienā pastaigā!
|
ke’ž *87 s käsi ▫ roka - jõvā ke’ž parem käsi ▫ labā roka; kurā ke’ž vasak käsi ▫ kreisā roka; vȯndzi ke’ž õnnelik käsi ▫ laimīga roka; kä’d tutkāmõs käeulatuses ▫ rokas stiepiena attālumā; kädūd jū’rõ pānda käed külge panna ▫ pielikt rokas; kädūd ku’bbõ pānda käed kokku või risti panna ▫ salikt rokas kopā; kätā nustõ kätt tõsta ▫ pacelt roku; kīndidi kä’ddõ pānda kindaid kätte panna ▫ uzvilkt cimdus rokā; kä’dkõks eitõ käega lüüa ▫ atmest ar roku; ke’žži jū’rõ pānda käsi külge panna ▫ pielikt rokas; ke’žži la’gtõ käsi laotada ▫ plātīt rokas; ke’žži pū’dõks pie’zzõ käsi puhtaks pesta ▫ nomazgāt rokas tīras ~ mazgāt rokas nevainībā; ke’žži pi’ddõ ripsõ käsi rüpes hoida ▫ turēt rokas klēpī; eņtš kä’ds pi’ddõ enese käes pidada ~ enese valduses pidada ▫ turēt pie sevis; i’ļ kä’d tagantkätt ▫ pa roku galam KK78; Lk20.19; 79.11
- Ke’ž tä’mmõn u’m kil vizā – ku panāb, si’z attõ sīlmad ullõ. Käsi on tal küll kõva – kui paneb, siis on silmad väljas. ▫ Roka viņam gan ir stipra, kad liek, tad acis ir ārā. Ke’ž ä’b vēļ je’llõ. Käsi ei luba töötada. ▫ Roka neļauj strādāt. Ke’ž ä’b kūl. Käsi ei kuula sõna. ▫ Roka neklausa. Ta u’m mi’n jõvā ke’ž. Ta on mu parem käsi. ▫ Viņš ir mana labā roka. Ne tu’ļtõ, kädūd ī’dsku’bsõ. Nad tulid käsikäes. ▫ Viņi atnāca roku rokā. Ma pidāb sīnda kä’dstõ vizās. Ma hoian sind käest kinni. ▫ Es turu tevi aiz rokas. Mi’n kädūd at ne’i ku vi’zzõ si’dtõd. Mu käed on nagu kinni seotud. ▫ Manas rokas ir kā sasietas. Kädūd sõ’vlõbõd – si’z ma tǭ’b tuoizõn ra’bbõ. Käed sügelevad – siis tahan teisele lüüa. ▫ Rokas niez – tad es gribu otram iesist. Pa’n kädūd kilgõ! Pane käed kõrvale! ▫ Novāc rokas [~ noliec rokas malā]! Ta pa’ņ kädūd tä’m kilgõ – si’z ta jõvāks tǟnda pidāb. Ta pani käed tema külge – siis ta peab teda heaks. ▫ Viņš pielika viņam rokas – tad viņš uzskata viņu par labu. Pa’n kädūd ku’bbõ, u’m jumālt pǭlamõst! Pane käed kokku, peab jumalat paluma! ▫ Saliec rokas kopā, jālūdz dievs! Alā pa’n eņtš kä’d tuoiz kabātõ! – ku tǭ’d sa’lliz võttõ. Ära pane oma kätt teise tasku! – [öeldadkse,] kui tahad salaja võtta. ▫ Nebāz savu roku cita kabatā! – [saka,] ja gribi slepeni paņemt. Ta u’m mi’n kä’d allõ si’z, ku minā u’m se tīedaji – kui ma panāb, ne’i ta tī’eb. Ta on mu käe all siis, kui mina olen see teadja – kuidas ma käsin, nii ta teeb. ▫ Viņš ir manās rokās tad, kad es esmu tas zinātājs – kā es lieku, tā viņš dara. Tuoi u’m tä’m kä’d allõ, ta võtīz eņtš kä’d alā. Teine on tema käe all, ta võttis oma käe alla. ▫ Otrs ir viņa rokās, viņš paņēma savās rokās. Amādõn i’z ūo i’bbi kä’d pierāst. Kõikidele ei olnud hobune käepärast. ▫ Visiem zirga nebija pa rokai. Se u’m mi’n kä’d pie’rrõ, seļļi tīe, mis lǟ’b. See on mulle käe järgi, selline töö, mis edeneb. ▫ Tas man ir pa rokai – tāds darbs, kas iet. Ta jelāb eņtš kä’d pǟl, eņtš pierāstõ. Ta elab oma käe peal, enese jaoks. ▫ Viņš dzīvo uz savu roku, sevis pēc. Ta kāndab mīnda kädūd pǟl jõvāst mīelstõ. Ta kannab mind kätel heast meelest. ▫ Viņš nēsā mani uz rokām aiz laba prāta. Alā nustā eņtš kätā tä’m pierāst! Ära tõsta tema pärast kätt! ▫ Nepacel viņa dēļ savu roku! Alā nustā eņtš kätā tä’m vastõ, si’z ä’b lī jõvīst! Ära tõsta oma kätt tema vastu, siis ei lähe hästi! ▫ Nepacel savu roku pret viņu, tad nebūs labi! Ma pǭlab tä’m kätā – ku ma tǭ’b tǟnda nāizõks. Ma palun ta kätt – kui ma tahan teda naiseks. ▫ Es lūdzu viņas roku – kad es gribu viņu par sievu. Se u’m tä’m kä’d tīe. See on tema kätetöö. ▫ Tas ir viņa roku darbs. Ta mūrdab eņtš ke’žži, ta u’m kõ’zzi. Ta murrab oma käsi, ta on vihane. ▫ Viņš lauza savas rokas, viņš ir nikns. Ma sai rǭntõ kä’ddõ. Ma sain raamatu kätte. ▫ Es dabūju grāmatu rokā. Ma sai sīe neitst eņtš kä’ddõ. Ma sain selle neiu enese kätte. ▫ Es dabūju to meitu rokā. Ta pidāb sīe eņtš kä’dsõ eņtš perīz tutkām sǭņõ. Ta hoiab seda enese käes oma viimase otsani. ▫ Viņš tur to savās rokās līdz pašam galam. Ta u’m kädūd-jālgadõks sīen vastõ. Ta on käte-jalgadega selle vastu. ▫ Viņš ar rokām un kājām ir tam pretī. KK77a; KK78.3; KK78a69
|
kierdi *199 adj
(a) kiire, tempokas ▫ ātrs, straujš - kierdi jūokš kiire jooks ▫ ātrs skrējiens
(b) kiire, pakiline ▫ steidzams - kierdi ažā kiire asi ▫ steidzama lieta
- Ma sai kierdiz tīet. Ma sain kiire teate. ▫ Es saņēmu steidzamu ziņu.
(c) nobe, väle ▫ žigls, veikls - kierdi nemē nõ’ggõl nobe nagu nõel ▫ veikls kā adata
- Kierdi ta võib vȱlda tīe pǟlõ, kierdid sūormõd. Nobe võib ta olla tööle, nobedad sõrmed. ▫ Žigls viņš var būt darbā, veikli pirksti. Ma īeb tagān, ku ma ä’b ūo ne’i kierdi. Ma jään taha, sest ma ei ole nii nobe. ▫ Es palieku iepakaļ, es neesmu tik žigls. KK77a; 86.51
(d) virk ▫ čakls |
kievām *157 adj kerge ▫ viegls - kievām ke’ž – seļļi, kis tuoizõn ä’b ra’b kerge käsi – selline, mis teist ei löö ▫ viegla roka – tāda, kas citam nesit; kievām mēļ – kis ä’b ūo riktig kovāl, rõk lǟ’b ä’briktig kerge meel – mis ei ole õieti tark, jutt ei lähe korralikult ▫ viegls prāts – kas nav īsti gudrs, runa iet neriktīgi; kievām, sieldõ pǟ – kīen aššõ īeb pǟ’zõ kerge pea – kellel ruttu jääb pähe ▫ viegla, ātra galva – kam ātri paliek galvā; kievām, ī’dkõrdi tīe kerge, lihtne töö ▫ viegls, vienkāršs darbs; ne’i kievām ne’i ku tijā pǟki nii kerge nagu tühi viljapea ▫ tik viegls kā tukša vārpa KK78a21
|
kī’l *142 s pant ▫ ķīla - kī’lõks võttõ pandiks võtta ▫ ņemt ķīlā; mingiz ažā je’dstõ kī’lõks andõ mingi asja eest pandiks anda ▫ par kādu lietu dot ķīlā KK77a
- Ma āndab eņtš pǟ kī’lõ. Ma annan oma pea pandiks. ▫ Es lieku savu galvu ķīlā. Ma ä’b tǭ, ku ta lǟ’b mi’n nītõ nī’emidi kaitsõm; si’z ma võtāb ne nī’emõd, ajāb eņtš taļļõ ja āndab tä’mmõn nī’emõd tā’giž set si’z, ku ta u’m maksõn i’ļ sīe; nī’emõd at kī’lõks võttõd ja ne nīe’mõd attõ kī’ldõb. Ma ei taha, et ta läheb minu heinamaale lehmi karjatama; siis ma võtan need lehmad, ajan oma lauta ja annan talle lehmad tagasi ainult siis, kui ta on selle eest maksnud; lehmad on pandiks võetud ja need lehmad tuleb välja lunastada. ▫ Es negribu, lai viņš iet manā pļavā govis ganīt; tad es paņemu tās govis, iedzenu savā kūtī un dodu viņam atpakaļ tās govis tikai tad, kad viņš par to samaksājis; govis ir paņemtas ķīlā, un šīs govis ir izpērkamas no ķīlas. KK77a; 86.51
|
kīlma 1 *46 s külm ▫ aukstums - rǭžki kilmõ sǭdõ natuke külma saada ▫ nedaudz apaukstēties KK78b61
- Ma u’m sǭnd kilmõ. Ma olen külma saanud. ▫ Es esmu apaukstējies [~ dabūjis aukstumu]. Kīlma pī’lõb. Külm püsib. ▫ Aukstums pieturas. Kīlma ä’b vēļ lǟ’dõ je’ddõpēḑõn. Külm ei luba edasi minna. ▫ Aukstums neļauj iet tālāk. Līb kilmõ. Tuleb külma. ▫ Būs aukstums. Uksõst tulāb kīlma. Uksest tuleb külma. ▫ No durvīm nāk aukstums. Kīlmaks ä’b lǟ’ je’ddõpēḑõn. Külmaga ei edene. ▫ Aukstumā neiet uz priekšu. KK78; KK78b61; 79.6
|
kīļ 1 *99 s kiil -u ▫ ķīlis - pūstõ kīļ puust kiil ▫ koka ķīlis; roudi kīļ raudkiil ▫ dzelzs ķīlis
- Kīļõ võib a’jjõ sizzõl, si’z lǭ’gõb kațki, ku attõ seļļizt pūd, mis ä’b lǭ’gõtõ. Kiilu võib ajada sisse, siis lõhkeb katki, kui on selllised puud, mis ei lähe lõhki. ▫ Ķīli var dzīt iekšā, tad pārplīst, ja ir tādi koki, kas nepārskaldās. Kīļ ka võib vȱlda sǟl, kus ajāmõst u’m sizzõl, la’z nustāg jo’vtõb kȭr ju i’lzõ jo’vtõb ki’vvõn. Kiil võib olla ka seal, kus tuleb sisse ajada, et käsikivil tõsta pealiskivi ülespoole. ▫ Ķīlis var būt arī tur, kur jādzen iekšā, lai paceltu rokas dzirnavām maļamo akmeni augstāk. Ajāb kīļ si’zzõl, la’z ta riktig pīlõg. Aetakse kiil sisse, et ta õieti püsiks. ▫ Iedzen ķīli, lai tas pareizi stāvētu. Pǟgiņ kȭrdidi u’m, ku kīļ sadāb ulzõ. Palju kordi on, kui kiil kukub välja. ▫ Daudzreiz ir [tā], ka ķīlis izkrīt ārā. Panāb kīļ va’izõ, la’z tēg īegõd kõzīzõks. Pannakse kiil vahele, et te saaksite vihaseks. ▫ Ieliek ķīli starpā, lai jūs kļūtu nikni. KK77a; PK8821
|
kimp 2 *94 s
(a) kimbatus, kimp ▫ ķeza, sprukas - kimpõ īedõ kimpu [~ kimbatusse] jääda ▫ nokļūt ķezā; kimpõ pānda kimbatusse panna ▫ ievilkt ķezā; kimpõ sǭdõ kimbatusse sattuda ▫ iekulties ķezā; kimpsõ vȱlda kimpus [~ kimbatuses] olla ▫ būt sprukās
- Ma ei kimpõ, īeb ne’i ku vi’zzõ, ä’b sǭ vāldiņ. Ma jäin kimbatusse, jään nagu kinni, ei saa lahti. ▫ Es nonācu ķezā, palieku tā kā iestrēdzis, netieku vaļā. Ma panāb si’n kimpõ. Ma panen su kimbatusse. ▫ Es iedzenu tevi sprukās. KK77a
(b) pahandus ▫ nepatikšanas - Ma ei si’nkõks kimpõ, mēg rīdļõm. Ma jäin sinuga kimpu, me tülitseme. ▫ Es nonācu ar tevi nepatikšanās, mēs strīdamies.
(c) rahutus ▫ nemiers - nemē kimpõks i’ļļõ võttõd nagu rahutusest üle käidud ▫ kā nemiera pārņemts HG30
|
kīņḑõl 2 *235 s pisar ▫ asara - Ku lǟ’b ma’ggõm, si’z ä’b või räukõ, ku tu’ļļizt kīņḑõld kitābõd siļmi, tī’ebõd sīlman slikțõ. Kui minnakse magama, ei või nutta, sest tulised pisarad põletavad silmi, teevad silmale halba. ▫ Kad iet gulēt, tad nevar raudāt, jo karstas asaras dedzina acis, nodara acīm sliktu. Kīņḑõld vīerõbõd. Pisarad veerevad. ▫ Asaras rit. Kīņḑõld jūokšõbõd nemē ilgõ lapsõn. Pisarad voolavad nagu hülgelapsel. ▫ Asaras birst kā ronēnam. Kīņḑõld jūokšõbõd ne’i ku õvā ve’ž, upāndõb kīņḑõld si’zzõl jarā. Pisarad jooksevad nagu veevool, upub pisaratesse ära. ▫ Asaras tek kā strauta ūdens, noslīkst asarās. KK77a; 77.2
|
kīņtš *148 s küüs, küünis, sõrg ▫ nags - lejā|kīņtš nahkkabi (hobusel) ▫ ienadzis (zirgam); nī’emõ kīņtš lehma sõrg ▫ govs nags; kīndõd va’isõ vȱlda küüsis olla ▫ būs nagos; kīndõd va’izõ sǭdõ küüsi sattuda ▫ nonākt nagos; kīndõd va’istõ ulzõ sǭdõ küüsist pääseda ▫ izkļūt no nagiem; seļļizt kīndõd ne’i ku kaššõn sellised küüned nagu kassil ▫ tādi nagi kā kaķim KK78a14; KK78a20
- Kīndõd knaššõ ēdrikšõbõd. Küüned õitsevad ilusti. ▫ Nagi skaisti zied. Mustā verm u’m kīndõd allõ. Must värv on küünte all. ▫ Melna krāsa ir zem nagiem. Sūrd kīndõd attõ ne’i ku kuļļõn. Suured küüned on nagu kullil. ▫ Lieli nagi kā vanagam. Ma u’m tä’m kīndõd va’isõ; sūormõd ne’i vizās ä’b pidāt. Ma olen ta küünte vahel; sõrmed nii kinni ei hoia. ▫ Es esmu viņa nagos, pirksti tik stingri netur. Ta pidāb sīnda eņtš kīndõdõks. Ta hoiab sind [kinni] oma küüntega. ▫ Viņš tur tevi savos nagos. Sa ūod tikkiž eņtš kīndõdõks ku’bbõ kīskõn, mis si’nnõn u’m. Sa oled kõik oma küüntega kokku kraapinud, mis sul on. ▫ Tu esi visu ar saviem nagiem kopā sarausis, kas tev ir. KK77a
|
kītõ ¤53 vt
(a) öelda ▫ teikt, sacīt - tā’giž kītõ ära öelda ▫ atteikt; ulzõ kītõ välja öelda ▫ izteikt; vastõ kītõ vastata ▫ atbildēt; ä’b kīt ä’b kuijõ, ä’b kažīzt ei ütle ei kuiva ega märga ▫ nesaka ne sausu, ne slapju; ä’b kīt ä’b mustõ, ä’b valdõ ei ütle ei musta ega valget ▫ nesaka ne melnu, ne baltu KK77a
- Ma kīt, ma tīedab, ku ro’vzt tǟnda nutīzt ka Dēvit jǭraks. Ma ütlen, ma tean, et inimesed kutsusid seda ka Dēvitjärveks. ▫ Es saku, es zinu, ka cilvēki sauca to arī par Dieviņezeru. Sa kītõd tä’mmõn sū’zõ. Sa ütled talle suu sisse. ▫ Tu saki viņam acīs [~ mutē]. Ta pǟgiņ kītõb. Ta palju lobiseb. ▫ Viņš daudz pļāpā. 152.2; KK77b
(b) kiita ▫ slavēt - Ta kītiz ēņtšta kovālõks. Ta kiitis ennast targaks. ▫ Viņš teica sevi gudru [esam].
(c) märkida, väljendada ▫ paust - Pu’nni kik katūks pǟl – se kītõb tu’lka’jjõ. Punane kukk katuse peal – see väljendab tulekahju. ▫ Sarkans gailis uz jumta – tas pauž ugunsgrēku. K34II11
|
klapārtõ ¤53 vt lõksutada, laterdada ▫ klabināt - sūdõ klapārtõ suud lõksutada ▫ klabināt muti
- Ta klapārtõb, ä’b tī’e riktig tīedõ, rõkāndõb un klapārtõb. Ta laterdab, ei tee õiget tööd, räägib ja laterdab. ▫ Viņš klabina, nedara īstu darbu, runā un klabina. KK78a59
|
klaštõ ¤31 vt sirvida ▫ šķirstīt - Lē’ḑi klaštūb suormõdõks. Lehti sirvitakse sõrmedega. ▫ Lapas šķirsta ar pirkstiem. Ä’b ta lu’g, ta set klaštūb. Ei ta loe, ta vaid sirvib. ▫ Viņš nelasa, viņš tikai šķirsta. KK78a59
|
knap 1 *126 adj napp, väike ▫ mazs, knaps - Ǭ’rõnd at knappõd. Riided on väiksed. ▫ Drēbes ir mazas. Mi’n ǭ’rõnd at knappõks īenõd. Mu riided on väikseks jäänud. ▫ Manas drēbes ir palikušas par mazu. Knap võib vȱlda se, mis ä’b täud mi’n kä’ddõ. Napp võib olla see, mida minu kätte ei jätku. ▫ Knaps var būt tas, kas manas rokas nepiepilda. 86a53; 86a52
|
knubīņtõ ¤53 vt näppida ▫ knibināt - Vāldiņ suoļmõ ä’b või suormõdõks knubīņtõ. Lahti ei saa sõlme sõrmedega näppida. ▫ Mezglu nevar ar pirkstiem atknibināt. KK77b
|
kǭ’dštõ ¤54 vi kahelda ▫ šaubīties - Ta ä’b kǭ’dšt i’ļ sīe. Ta ei kahtle selles. ▫ Viņš par to nešaubās.
|
koks|ka knj kuigi ka ▫ kaut arī - Kokska sa tǭ’kst, ma ä’b lǟ’. Kuigi ka sa tahaksid, ma ei lähe. ▫ Kaut arī tu gribētu, es neiešu.
|
kǭ’ļimi *202 s
(a) katse, proov ▫ mēģinājums - Ī’d kǭ’ļimizõks midēgõd ä’b lī. Ühe katsega midagi ei tule. ▫ Ar vienu mēģinājumu nekas nebūs.
(b) kompimismeel ▫ tauste E3B |
kopīk *157 s kopikas ▫ kapeika - Kis kopīkt ä’b ārmakst, se rubīļt ä’b sǭ. Kes kopikat ei kogu, see rublat ei saa ▫ Kas kapeiku netaupa, pie rubļa netiek.
|
ko’rgiļ adv kohevil ▫ čagani - Rǭgõd at ko’rgiļ. Haod on kohevil. ▫ Žagari stāv čagani. Oksād at ko’rgiļ, ne ä’b palāt jõvīst. Oksad on kohevil, need ei põle hästi. ▫ Zari ir čagani, tie labi nedeg. 86.9
|
kouv *93 s kaev ▫ aka - Alā a’jjõ vanā kouv vi’zzõ, koņtš ūž ve’l ä’b ūo vaļmõz. Ära aja vana kaevu kinni kuni uus veel ei ole valmis. ▫ Neaizber veco aku, kamēr jaunā vēl nav gatava.
|
kõlbõ ¤37 vi kõlvata, sobida, sündida ▫ derēt - äp kuskiz ä’b kõlb mitte kuhugi ei kõlba ▫ nekur neder KK77 a
- Se sēņ ä’b kõlb sīedõb. See seen ei kõlba süüa. ▫ Šī sēne neder ēšanai. Bõuvmateriālõd transportimizõks väggi kȭlbizt laigāpūoj lǭjad. Ehitusmaterjalide transportimiseks sobisid väga lamedapõhjalised paadid. ▫ Būvmateriālu transportēšanai ļoti noderēja platdibena laivas. E IE
|
kȭrda 1 *46 s
(a) kord, järjekord, järjestus ▫ kārta, secība - kȭrda pie’rrõ kordamööda ▫ pēc kārtas E ID
- Ni u’m mi’n kȭrda. Nüüd on minu kord. ▫ Tagad ir mana kārta. Kūoŗ lōlamiz oppimizt saitõ pi’dtõd kȭrda pie’rrõ kõrd ī’ds kilās, kõrd tuois. Koori laulu--harjutused said peetud kordamööda kord ühes külas, kord teises. ▫ Kora dziedāšanas mēģinājumi tika noturēti pēc kārtas reizi vienā ciemā, reizi otrā ciemā. HG32
(b) kiht, kord ▫ kārta, slānis - kalād kȭrda rīstsõ kalade kiht nõus ▫ zivju kārta traukā; sä’v kȭrda savikiht ▫ māla slānis
(c) laid -a, kord ▫ plankojums, dēļu kārta laivai ( mar.) - lǭja kȭrda paadi laid ▫ laivas plankojums
(d) seis, seisund ▫ kārta, stāvoklis - Se u’m ve’l piškilaps kȭrdasõ. See on veel väikelapse seisus. ▫ Tas vēl ir maza bērna kārtā. Ta ä’b ūo rištīng je’mmitõt, ta u’m ro’vd kȭrdast ullõ. Ta ei ole enam inimene, ta on inimeste seisundist väljas. ▫ Viņš vairs nav cilvēks, viņš ir no cilvēka stāvokļa ārā. KK78; KK77 a
(e) seisus, sugu ▫ kārta, šķira - i’ļļi kȭrda kõrgem seisus ▫ augstākā kārta; izāndõd kȭrda härraste, peremeeste seisus ▫ kungu kārta; mä’d kȭrda ro’vzt meie seisuse inimesed ▫ mūsu kārtas ļaudis; iļīst kȭrdast kõrgemast seisusest, suursugune ▫ no augstdzimušo kārtas Ap17.4; 1Kr 1.26
(f) kord ▫ kārtība - Ma panāb amād ažād kȭrda pie’rrõ. Ma panen kõik asjad korra järgi. ▫ Es salieku visas lietas kārtībā. Tikkiž u’m jõvās kȭrdas. Kõik on heas korras. ▫ Viss ir labā kārtībā. KK78a41
(g) järg, sünnitusjärg ▫ dzemdību laiks - Ta u’m kȭrda pǟl, ku u’m sindõbkuodās.Ta on järje peal, kui ta on sünnitusmajas. ▫ Viņa ir kārtā, kad ir dzemdību namā. KK77a
(h) haiguspuhang ▫ epidēmija - Pǟgiņ ro’vžti u’m ru’jḑi, se u’m seļļi kȭrda. Palju inimesi on haigeid, see on selline haigus-puhang. ▫ Daudz ļaužu ir slimi, tā ir tāda epidēmija.
(i) riietus ▫ apģērbs, kārta - Ta pa’ņ umblõm eņtšõn ūd kȭrda. Ta lasi õmmelda enesele uued riided (uue riietuse). ▫ Viņš lika sev šūt jaunu kārtu.
(j) ülikond ▫ uzvalks - Kȭrda u’m, kus u’m žaket ja bikšõd ku’bsõ. Ülikond on, kus on kuub ja püksid koos. ▫ Kārta ir, kur ir žakete un bikses kopā. PK86
|
krokš *68 s jääkoskel ▫ gaura (Mergus merganser merganser) - Ikš pa’ŗ u’m krokš, mingi piški pa’ŗ; või se ä’b ūo se, kis tīeb piezād pu ȭnõ? Üks part on koskel, mingi väike part; kas see pole mitte see, kes teeb pesa puuõõnde? ▫ Viena zoss ir gaura, tāda maza zoss; vai tā nav tā, kas taisa ligzdas koka dobumā? 85.1
|
kui 1 adv
(a) kui ▫ cik - kui kōgiņ kui kaua ▫ cik ilgi; ku pǟgiņ kui palju ▫ cik daudz; kui knaššõ kui ilusti ▫ cik skaisti
- Kui ka’j! Kui kahju! ▫ Cik žēl! J5
(b) kuigi ▫ necik - Se ä’b ūo kui sūr. See ei ole kuigi suur. ▫ Tas nav necik liels.
|
kui 2 adv
(a) kuidas ▫ kā - Kui jelād? Kuidas elad? ▫ Kā klājas [~ dzīvo]? Kui ne’i? Kuidas nii? ▫ Kā tā? Kui sa kītizt? Kuidas sa ütlesid? ▫ Kā tu teici?
(b) kui, nagu ▫ kā, tā kā - lōlab kui lind laulab kui lind ▫ dzied kā putns
(c) kuidagi ▫ kaut kā - kui ä’b kui kuidagiviisi ▫ kā nekā
(d) nii et ▫ it kā - Sõ’vlõb, kui sa kīskõkst nǭ’gõ kațki. Sügeleb, nii et sa kisuksid naha katki. ▫ Niez [tā], ka tu [gribētu] plēst ādu pušu.
|
kūja 1 *21 s
(a) kuivus, kuiv ilm ▫ sausums, sauss laiks - Sīe āigast vȯ’ļ sūr kūja. Sel aastal oli suur kuivus. ▫ Togad bija liels sausums. Seļļizt kuijõ ma ä’b mǟ’dlõ. Sellist kuivust ma ei mäleta. ▫ Tādu sausumu es neatceros.
(b) kuiv, kuiv pind ▫ sausums, sauszeme - Ku kalā u’m kūja pǟl si’z ta kūolõb jarā. Kui kala on kuival [~ kuiva peal], siis ta sureb ära. ▫ Ja zivs ir sausumā, tad tā nomirst.
|
kūja 2 *21 adj
(a) kuiv ▫ sauss - kūja āiga kuiv ilm ▫ sauss laiks; kūjad ǭ’rõnd kuivad riided ▫ sausas drēbes; kūjad jālgadõks kuivi jalu ▫ ar sausām kājām; kūjaks laskõ kuivaks lasta ▫ izžavēt sausu; kūjaks pū’stõ kuivaks pühkida, kuivatada ▫ noslaucīt sausu
- Mi’nnõn ä’b ūo kuijõ kūožõ mit ambõ al. Mul ei ole kuiva kohta mitte hamba all. ▫ Man nav sausas vietas pat zem zoba. Ne Ūdkilā jǭrad saitõ kūjaks lastõd. Need Ūžkilā järved said kuivaks lastud. ▫ Tie Jaunciema ezeri tika nosusināti [~ izlaisti sausi]. Tūo kuijḑi pūḑi! Too kuivi puid! ▫ Atnes sausu malku! KK77 a; 152.2
(b) kuivetanud ▫ izžuvis - kis u’m piški, kūja, švakkõ kes on väike, kuivetanud, nõrk ▫ kas ir mazs, sažuvis, vājš KK77 a
|
kūlda *46 s kuld ▫ zelts - Amā ä’b ūo kūlda, mis õ’lgõb. Kõik pole kuld, mis särab. ▫ Viss nav zelts, kas spīd. Paldiņ sīlmadõks ä’b nǟ kuldõ, je’dmõl kǭmalõks grǭibiz. Praegu ei näe silmadega kulda, enne kraapis kamaluga. ▫ Patlaban ar acīm neredz zeltu, agrāk saujām grāba.
|
kūlda|läpš *211 s pailaps ▫ paraugbērns - Se u’m kūldaläpš, kis kunāgõst ä’b tī’e slikțimtõ. See on pailaps, kes kunagi ei tee pahandust. ▫ Tas ir paraugbērns, kas nekad nedara nerātnības. KK77 a
|
kūldõ ¤55 vt
(a) kuulata ▫ klausīties - le’bbõ kūldõ üle kuulata ▫ pratināt; lōlidi kūldõ laule kuulata ▫ klausīties dziesmas; tagān kūldõ järele kuulata ▫ noklausīties
- Sa kūldõd siedā, mis ma rõkāndõb? Sa kuulad seda, mis ma räägin? ▫ Tu klausies to, ko es runāju? Rāndas u’m kūldtõb airõd märā. Rannas on kuulda aerude kolinat [~ müra]. ▫ Krastā ir dzirdams airu troksnis. KK78a64; J20
(b) sõna kuulata ▫ klausīt - Lapst at umbizt – ä’b kūldõt. Lapsed on ulakad, ei kuula sõna ▫ Bērni ir palaidņi – neklausa. 85.1
|
kūlõ 1 ¤49 vt kuulda ▫ dzirdēt - Sinā ne’i jõvīst kūlõd nemē pi’ņ. Sina kuuled nii hästi nagu koer. ▫ Tu tik labi dzirdi kā suns. Ma kūliz siedā set ī’d kūoraks – siedā ä’b või uskõ. Ma kuulsin seda ainult ühe kõrvaga – seda ei või uskuda. ▫ Es dzirdēju to tikai ar vienu ausi – tam nevar ticēt. Tä’mmõn ä’b ūo kūoridi, ta ä’b kūl. Tal ei ole kõrvu, ta ei kuule. ▫ Viņam nav ausu, viņš nedzird. Ta võtāb si’n kūlõ. Ta võtab sind kuulda. ▫ Viņš tevi uzklausa. Ta i’z pa’n kūlõmõks. Ta ei teinud [~ pannud] kuulmaks. ▫ Viņš nelikās dzirdam. KK77 a; KK77b
|
kunāgõst adv kunagi, millalgi ▫ kādreiz, kaut kad = kunāgid- ä’b kunāgõst ei kunagi ▫ nekad KK77 a
|
kuo’d *85 s kodu ▫ mājas, mājoklis - Tä’mmõn ä’b ūo kuotā un vǭŗõ. Tal ei ole kodu ja varju. ▫ Viņam nav māju un pajumtes. Ne tu’lbõd kuodāj. Nad tulevad koju ▫ Viņi nāk mājās. Ta u’m kuo’nnõ. Ta on kodus. ▫ Viņš ir mājās. Ne tu’lbõd kuo’ndõst. Nad tulevad kodunt. ▫ Viņi nāk no mājām. Tä’mmõn u’m jõvā kuo’d. Tal on hea kodu. ▫ Viņam ir labs mājoklis. KK77 a
|
kū’od *128 s kohus ▫ tiesa ≈ kū’oḑ- kū’odõ kandõ kohut mõista ~ otsustada ▫ tiesāt ~ nospriest
- Se ä’b tu’l kū’od alā. See ei tule kohtu alla. ▫ Tas neaiziet līdz tiesai [~ neiet zem tiesas]. Ma ä’b kānda kū’odõ i’ļ mitī’d. Ma ei mõista kohut kellegi üle. ▫ Es ne par vienu nespriežu tiesu. Ta kāndiz kū’odõ tǟnda vāldiņ laskõ. Ta otsustas tema lahti lasta. ▫ Viņš nosprieda viņu atbrīvot. Jh5.24; Jh8.15; Ap3.13
|
kūolõmi *200 s suremine ▫ miršana > kūolimi- Ku rištīng u’m kūolõmiz pǟl, si’z tä’m sūormõd ä’b pī’lõtõ kõ’urõd, agā si’z ta viedāji eņtš sūormõd tā’giž. Kui inimene on suremas, siis ta sõrmed ei püsi kõveras, aga siis ta vedavat oma sõrmed tagasi. ▫ Kad cilvēks ir uz miršanu, tad viņa pirksti neturas saliekti, bet tad viņš atvelkot savus pirkstus atpakaļ. PK88.11
|
kūoltõ ¤53 vt
(a) surmata ▫ nonāvēt, nokaut - Kūoltõ tūoizta ä’b või. Teist surmata ei või. ▫ Otru nokaut nevar. Jarā kūoltõ võib lūomõzt; tapāb lūomõzt. Ära surmata võib looma, tapab looma. ▫ Nokaut var dzīvnieku; nogalina dzīvnieku. KK78a63
(b) suretada, surma saata ▫ mērdēt, mirdināt - Kūoltõb rištīngtõ, ku rištīng u’m kūolimiz pǟl ja ro’vzt sǟlõz at immõr, ja si’z kūoltõbõd tǟnda. Suretatakse inimest, kui inimene on suremas ja inimesed on ümber, ja siis suretavad teda. ▫ Mirdina cilvēku, kad cilvēks ir uz miršanu un cilvēki tur ir apkārt, un tad mirdina viņu. 86b29
(c) tuimastada ▫ mērdēt, anestezēt - Kūoltõ võib ī’dtõ kūožõ eņtš lejās või tuoiz lejās, algõ se pȯ’ddõg sīes kūožõs. Tuimastada võib üht kohta oma ihus või teise ihus, et see ei valutaks ses kohas. ▫ Mērdēt var kādu vietu savā ķermenī vai cita ķermenī, lai tā nesāpētu. Kūoltõb mingiz āinaks. Tuimastatakse mingi ravimiga. ▫ Mērdē ar kādām zālēm. 86b29
(d) suretada, maha suruda, lõppu teha ▫ darīt galu - lejā tī’emizt jarā kūoltõ ihu teod suretada ▫ darīt galu miesas dzīvei 8Ro13
|
kūora *43 s kõrv ▫ auss - sūrd kūorad ne’i ku piņņõn suured kõrvad nagu koeral ▫ lielas ausis kā sunim; ī’dst kūorast si’zzõl, tuoizõst ulzõ ühest kõrvast sisse, teisest välja ▫ pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā; kūora tagān pānda kõrva taha panna ▫ likt aiz auss; kūorad pistõ a’jjõ kõrvad kikki ajada ▫ ausīties, spicēt ausis
- Kūorad at pist illõ. Kõrvad on püsti üles. ▫ Ausis ir stāvus gaisā. Kūora vīngõb. Kõrv ajab pilli. ▫ Auss džinkst. Kūora u’m vizās. Kõrv on lukus. ▫ Auss ir ciet. Pa’n eņtš kūorad vi’zzõ, ne’i ku sa ä’d kūl! Pane oma kõrvad kinni, nii et sa ei kuule! ▫ Aiztaisi savas ausis, lai tu nedzirdētu! Kūorad sadābõd vi’zzõ. Kõrvad lähevad lukku. ▫ Ausis aizkrīt. Ta ä’b nustā mittõ kuorrõ. Ta ei liiguta [~ tõsta] kõrvagi. ▫ Viņš neceļ ne ausi. Ve’ž lǟ’b kuorrõ si’zzõl, si’z kūora rū’tšõb. Vesi läheb kõrva sisse, siis kõrv kohiseb. ▫ Ūdens saiet ausī, tad auss dūc. Ä’b ūo õ’mmõ pǟ’sõ, si’z u’m kūora tagānd ka’žži. Ei ole mõistust peas, siis on kõrva tagant märg. ▫ Nav prāta galvā, tad aiz ausīm ir slapjš. Se lekš tikkiž mi’n kūorastõ pi’ddõz. See läks kõik mu kõrvast [~ kõrvust] mööda. ▫ Tas viss paslīdēja man gar ausīm. Ma kūliz siedā pūol kūoraks. Ma kuulsin seda poole kõrvaga. ▫ Es dzirdēju to pa ausu galam [~ ar pusausi]. KK77 a; 79.4
|
kuoŗŗõ ¤38 vt korjata ▫ lasīt, vākt - mǭŗidi kuoŗŗõ marju korjata ▫ lasīt ogas; ku’bbõ kuoŗŗõ kokku korjata ▫ savākt kopā; ulzõ kuoŗŗõ välja valida ▫ izvēlēties Mt22.14; Ap1.24
- Kis kopīkt ä’b kuoŗŗõ, sīen rubīļ ä’b ūo. Kes kopikat ei korja, sel rublat ei ole. ▫ Kas kapeiku nekrāj, pie rubļa netiek. KK78a21
|
kuostõ 3 ¤31 vi paraneda ▫ atveseļoties, atspirgt, dzīt - Ku kațki īrgõb sõ’vlõ, si’z ta īrgõb kuostõ. Kui haav hakkab sügelema, siis ta hakkab paranema. ▫ Kad brūce sāk niezēt, tad tā sāk dzīt. Kațki ä’b kuost, ku ta pōkõb lǭ’igi. Haav ei parane, kui ta lõheneb. ▫ Brūce nedzīst, ja tā pārsprāgst pušu. La’z kuostāg tierrõks! Las paraneb terveks! ▫ Lai atspirgst vesels! 79.6; 86a4
|
kūož *143 s koht ▫ vieta - je’ltõb|kūož elukoht ▫ dzīvesvieta; tīe|kūož töökoht, ametikoht ▫ darbavieta
- kūožõ andõ aset anda ~ kohta anda ▫ dot vietu; kūožõ nä’gțõ kohta näidata ▫ ierādīt vietu; kūožõ vaļmõks vaņtlõ kohta valmis vaadata ▫ izraudzīties vietu; mittõ kažīzt kūožõ ä’b īe ei jää märga kohtagi ▫ nepaliek ne slapja vieta KK77 a
- Ta u’m eņtš kūož lieudõn. Ta on oma koha leidnud. ▫ Viņš ir atradis savu vietu. Kīen vȯ’ļ jõvā kūož, ta võiž kītõ, ku mi’nnõn u’m lem kūož. Kellel oli hea koht, see võis öelda, et mul on soe koht. ▫ Kam bija laba vieta, tas varēja teikt, ka man ir silta vieta. Ä’b ūo kūožo, kus pǟ pānda. Ei ole kohta, kuhu pea panna. ▫ Nav vietas, kur nolikt galvu. Ta nä’gțiz mi’n kūožõ. Ta näitas minu kohta. ▫ Viņš ierādīja manu vietu. Ma vaņtliz eņtšõn kūož vaļmõks. Ma vaatasin enesele koha valmis. ▫ Es nolūkoju sev vietu. Mi’nnnõn ä’b ūo ne’i je’n kūožõ, kus võib jālga pānda. Mul ei ole nii palju ruumi, kuhu võib jala panna. ▫ Man nav tik daudz vietas, kur var kāju nolikt. Ta u’m sõzārõn jemā kūõžõs. Ta on õele ema asemel. ▫ Viņa ir māsai mātes vietā. KK77 a; KK77b; KK78
|
kuŗē *18 s kurat ▫ velns = ä’b|jõvā 1, mustā|mīez- Kis kuŗē vēļiz siedā tī’edõ? Kes kurat lubas seda teha? ▫ Kurš velns atļāva to darīt? Kuŗē tõmbõg! ~ La’z kuŗē võtāg! Kurat võtku! ▫ Lai velns parauj! Mis kuŗŗõ! Mis kuradit! ▫ Kāda velna pēc [~ Kas par velnu]! Kuŗē ka siedā ä’b või jarā oppõ. Kurat kah ei või seda ära õppida. ▫ Neviens velns to nevar iemācīties [~ Velns arī nevar to iemācīties]. Ne’i ku kuŗē u’m kūonda pǟl – se armõ ä’b ānda, ajāb ī’dt ajāmõst. Nagu kurat on kanna peal – see rahu ei anna, ajab ühtejärge taga. ▫ Tā kā velns ir uz papēža – tas mieru neliek, dzen savu dzenamo. KK77 a; KK78b61
|
kuskiz adv kuhugi ▫ kaut kur, uz kaut kurieni ≈ kuskõz- mittõ kuskiz mitte kuhugi ▫ nekur
- Ta lekš kuskiz. Ta läks kuhugi. ▫ Viņš aizgāja uz kaut kurieni. Se ä’b kõlb kuskiz. See ei kõlba kuhugi. ▫ Tas nekur neder.
|
kū|va’l *76 s kuuvalge ▫ mēnesnīca - Sūr rištīngõn ka ä’b ūo jõvīst, ku kūva’l lǟ’b pǟlõ. Suurele inimesele ka ei ole hea, kui kuuvalgus läheb peale. ▫ Lielam cilvēkam arī nav labi, ja mēnesnīca iet virsū. PK88.23
|
labā *39 s
(a) jalalaba ▫ kājas pēda (anat.) 79/5- Labā: pä’ga’lli, jālgana’lli, kūondana’lli, labāna’lli. Laba: päkaalune, võlvialune, labaalune, kannaalune. ▫ Pēda: papēža apakša, velve, papēdis, pēdas apakša. Kǟnga pīkstõb la’bbõ. King pigistab jalalaba. ▫ Kurpe spiež pēdu. Ma likīz labāks jȭgța. Ma liigutasin jalalabaga liiva. ▫ Es stūmu ar pēdu smiltis. Mi’n labān se kǟnga ä’b kõlb. Minu jalalabale see king ei kõlba. ▫ Manai pēdai šī kurpe neder.
(b) laba ▫ pēda, pamatne - airõ labā aerulaba ▫ aira lāpstiņa; ānkaŗ labā ankruküüs ▫ enkura pēda; kä’d labā käelaba ▫ plauksta; kindõ labā kindalaba ▫ cimda pamatne; kirrõ labā kirvelaba ▫ cirvja pēda; kǭj labā lusika kaha (lusika õõnes osa) ▫ karotes kauss; pīel labā masti jalg ▫ masta pēda; sukā labā sukalaba ▫ zeķes pēda
|
lagāstõ ¤53 vi kelkida, hoobelda ▫ plātīties - Mis sa lagāstõd ne’i je’nnõ, lopāndõkst ä’b ūo! Mis sa hoopled nii palju, lõppu ei ole! ▫ Ko tu plāties tik daudz, gala nav! KK78a65
|
la’gdõ 2 *119 adj lage ▫ klajš = la’gdi- Īeb la’gdõ touvõ alā, ku je’l u’m pagalām. Jäädakse lageda taeva alla, kui elumaja on hukas. ▫ Paliek zem klajām debesīm, kad māja ir pagalam. Mēg ūomõ la’gdõ touvõ allõ – ä’b ūo mittõ ī’dtõ je’llõ, kūožõ, kus vǭŗõ lǟ’dõ. Me oleme lageda taeva all – ei ole ühtki maja, kohta, kuhu varjule minna. ▫ Mēs esam zem klajas debess – nav nevienas mājas, vietas, kur iet pajumtē. KK77 a
|
laigāld adv
(a) laiali ▫ izklaidus - laigāld a’jjõ laiali ajada ▫ izklīdināt; laigāld eitõltõ laiali pilduda ▫ izmētāt; laigāld īedõ laiali jääda ▫ palikt izklaidus; laigāld jūokšõ laiali valguda ▫ izplūst; laigāld lä’dõ laiali minna ▫ izklīst; laigāld pillõ laiali pilduda ~ hajutada ▫ izmētāt ~ izklīdināt; vǭlidi laigāld tī’edõ kaarutada, heinakaari laiali lüüa ▫ ārdīt vālus EV8
- Lambõd lekšt pi’ds a’mmõ nītõ laigāld. Lambad läksid kogu niitu mööda laiali. ▫ Aitas aizgāja izklaidus pa visu pļavu. Lǟ’b vǭlidi laigāld tī’emõ, mõitiz ta ä’b kuij. Minnakse kaari laiali lööma, muidu see ei kuiva. ▫ Iet vālus ārdīt, citādi tas [siens] nežūst. KK77b
(b) laialt ▫ plati, plaši - laigāld pī’lõ seista jalad harkis ▫ stāvēt izplestām kājām; laigāld je’llõ laialt elada ▫ plaši, izšķērdīgi dzīvot
- Ne pidīzt kuoțīd laigāld pǟva kä’ds vāldiņ. Nad hoidsid kotte laialt päikse käes lahti. ▫ Viņi turēja maisus saulē plati vaļā. Se u’m va laigāld jelāji rištīng. See on va laialt elav inimene. ▫ Tas ir, vei, plaši dzīvojošs cilvēks. J22; KK77 a
(c) laokil ▫ visvisur - Amād rǭntõd at laigāld. Kõik raamatud on laokil. ▫ Visas grāmatas ir visvisur [izmētātas].
|
lakkõn *235 adj lakku täis ▫ piedzēries, pielacies - Ta u’m ne’i tǟdõks lakkõn, ku ä’b pī’l jālga pǟl. Ta on nii täis lakkunud, et ei seisa jalul. ▫ Viņš ir tik pielacies, ka nestāv kājās.
|
lambõ|pǟ *14 s lambapea ▫ aitasgalva - Mi’nnõn ka u’m lambõpǟ, kis ä’b pidā midāgõst pǟsõ. Minul ka on lambapea, mis ei pea midagi peas. ▫ Man arī ir aitasgalva, kas neko nepatur galvā. KK77a
|
laskõ ¤35 vt
(a) lasta ▫ laist - kūjaks laskõ kuivaks lasta ▫ nolaist sausu; pū’ojõ laskõ põhja lasta ▫ nolaist dibenā; si’zzõl laskõ sisse lasta ▫ ielaist iekšā; sīlmast (~ siļmšti) ulzõ laskõ silmast (~ silmist) välja lasta ▫ izlaist no acīm; vāldiņ laskõ lahti lasta ▫ palaist vaļā
- Ne Ūdkilā jǭrad saitõ kūjaks lastõd. Need Ūžkilā järved said kuivaks lastud. ▫ Tie Jaunciema ezeri tika nosusināti [~ izlaisti sausi]. Ta laskūb pūd (~ pūḑi) mǭ’zõ. Ta laseb puud (~ puid) maha. ▫ Viņš nogāž kokus. Ta laskīz lǭja pū’ojõ. Ta lasi paadi põhja. ▫ Viņš nolaida laivu dibenā. Ta laskīz mi’n (~ mīnda) vāldiņ. Ta lasi mu (~ mind) lahti. ▫ Viņš palaida mani vaļā. KK78b49; 152.2; KK78a66
(b) lasta, lubada ▫ ļaut, likt - ēņtšta rištõm laskõ ennast ristida lasta ▫ likt sevi kristīt IK4
- Izā i’z lask mīnda kuondõst ulzõ. Isa ei lasknud mind kodunt välja. ▫ Tēvs nelaida mani ārā no mājām. Ma laskīz tǟnda (~ tä’mmõn) ma’ggõ. Ma lasin teda (~ tal) magada. ▫ Es ļāvu viņam gulēt. Lask mõtlõ! Lase mõelda! ▫ Ļauj padomāt! Ä’b või laskõ tǟnda kōgaz. Ei või lasta teda kaugele. ▫ Nevar laist viņu tālu. Paldīņ mīnda laskūb lougõ kǟ’dõ. Praegu lubatakse mind aeglaselt käia. ▫ Tagad man ļauj lēni staigāt. Ta laskīz tī’edõ mi’nnõn kǟngad. Ta lasi teha mulle kingad. ▫ Viņš lika man uztaisīt kurpes. KK77 a; KK78a66; KK78a67
(c) lasta, tulistada ▫ šaut - mǭ’zõ laskõ maha lasta ▫ nošaut
- Ta laskūb flintõks si’ggõ. Ta laseb püssiga siga. ▫ Viņš šauj ar šauteni cūku. Ta laskīz mi’nnõn flintõks jalgõ. Ta lasi mulle püssiga jalga. ▫ Viņš iešāva man ar šauteni kājā. KK78a66
(d) punuda, keerutada ▫ vīt - kīeta laskõ köit keerutada, punuda ▫ vīt virvi
|
lāška *47 adj laisk ▫ slinks ≈ lāiska- Lāška, mittõ suormõ ta ä’b tǭ’ liktõ. Laisk, mitte sõrme[gi] ta ei taha liigutada. ▫ Slinks, ne pirkstu nevēlas kustināt. KK77 a
|
lǟ’dõ 2 ¤1 va tulla, pidada ▫ jā-, nākties - lǟ’b vȯidõ kilgõ tuleb hoida kõrvale ▫ jāturas malā; lǟ’ks lǟ’dõ tuleks minna ▫ būtu jāiet K89
- Näntõn lekš pǟgiņ pǟdõ murdõ. Neil tuli palju pead murda ▫ Viņiem bija daudz jālauza galva. Mi’nnõn i’z lǟ’ siedā tī’edõ. Mul ei tulnud seda teha. ▫ Man to nenācās darīt. Si’nnõn ä’b lǟ’ rikkõ a’bjelāmiz. Sa ei pea abielu rikkuma. ~ Sul ei tule abielu rikkuda. ▫ Tev nebūs laulību pārkāpt. K85; 86a25
|
läppõn *235 adj uhke ▫ lepns > ukāz 2- Ne’i läppõn, ku eņtš na’nnõ ä’b tund. Nii uhke, et oma nina ei tunne. ▫ Tik lepns, ka savu degunu nepazīst. KK78a21
|
le’bbõ 2 adv läbi ▫ cauri, galā - ī’dtuoizõks le’bbõ sǭdõ üksteisega läbi saada ▫ satikt vienam ar otru; le’bbõ a’jjõ läbi ajada ▫ izdzīt cauri; le’bbõ arrõ läbi arutada ▫ iztirzāt; le’bbõ ī’edõ läbi lõigata ▫ pārgriezt; le’b ja le’bbõ läbi ja läbi ▫ caur un cauri; le’bbõ je’llõ läbi elada ▫ pārdzīvot; le’bbõ kǟ’dõ läbi käia ▫ staigāt cauri; le’bbõ kǭ’ļõ läbi kobada ▫ iztaustīt; le’bbõ laskõ läbi lasta ▫ laist cauri; le’bbõ lu’ggõ läbi lugeda ▫ izlasīt; le’bbõ mõtlõ läbi mõtelda ▫ pārdomāt; le’bbõ murdõ läbi murda ▫ izlauzties cauri; le’bbõ nǟ’dõ läbi näha ▫ redzēt cauri; le’bbõ pa’llõ läbi põleda ▫ pārdegt; le’bbõ ra’bbõ läbi lüüa ▫ izsisties cauri; le’bbõ rõkandõ läbi rääkida ▫ pārrunāt; le’bbõ õ’vvõ läbi imbuda ▫ izsūkties cauri; le’bbõ sa’ddõ läbi kukkuda ▫ izkrist cauri; le’bbõ sǭdõ läbi ajada, toime tulla ▫ tikt galā, satikt; le’bbõ suoimõ läbi sõimata ▫ izlamāt; le’bbõ tī’edõ läbi töötada ▫ taisīt cauri; le’bbõ tilkõ läbi tilkuda ▫ pilēt cauri; le’bbõ va’itõ läbi kaaluda ▫ apsvērt; le’bbõ vaņtlõ läbi vaadata ▫ izskatīt; le’bbõ vīdõ läbi viia ▫ īstenot; le’bbõ vȱlda läbi saada ~ toime tulla ▫ būt cauri ~ tikt galā; le’bbõ vȯtšõ läbi otsida ▫ pārmeklēt KK78.3
- Sa li sīest mõtsāst le’bbõ! Sa mine sellest metsast läbi! ▫ Tu ej tam mežam cauri! Paldiņ lekštõ lambõdõn jālgad va’itist le’bbõ. Praegu läksid lammastel jalad [silla] vahedest läbi. ▫ Patlaban aitām kājas gāja cauri [tilta] spraugām. Sa lekšt jõugõmä’g le’bbõ. Sa läksid läbi liivamäe. ▫ Tu gāji caur smilšu kalnu. Ve’r tulāb le’b ǭ’rõn le’bbõ. Veri tuleb läbi riide läbi. ▫ Asinis sūcas cauri caur drēbi. Ku sa eņtšõks ūod le’bbõ, si’z u’m jõvīstõ, ä’b ūo tuoiz kä’dst ki’zzõmõst daļībtõ. Kui sa ise tuled toime, on hästi, ei pea teise käest osa küsima. ▫ Kad tu ar sevi tiec galā, ir labi, nav jāprasa citam dalība. Āiga u’m le’bbõ. Aeg on läbi. ▫ Laiks ir cauri. Tikkiž rǭ’ u’m le’bbõ. Kõik raha on [juba] läbi. ▫ Visa nauda [jau] ir cauri. Sīḑšt ä’b sǭ le’bbõ. Siit ei saa läbi. ▫ Te netiek cauri. Pȯrzõd īrgiztõ le’bbõ lǟ’dõ. Põrsastel läks kõht lahti [~ põrsad hakkasid läbi minema]. ▫ Sivēniem bija caurs vēders [~ sivēni sāka iet cauri]. Minā nǟb sīnda le’bbõ. Mina näen sind läbi. ▫ Es redzu tev cauri. KK77 a; KK78; J11; J14
|
lejā *19 s
(a) liha, ihu ▫ miesa - vȭrõz|lejā liigliha ▫ liekā gaļa KK77 a
- le’jjõ eitõ ihusse lüüa ▫ iemesties miesā
- Ta u’m lejā mi’n lejāst. Ta on ihu minu ihust. ▫ Viņš ir miesa no manas miesas. Vaim kil u’m vaļmõz, bet lejā u’m nõ’ddõr. Vaim on küll valmis, aga liha on nõder. ▫ Gars gan ir gatavs, bet miesa ir vāja. U’m vȯ’dlõmõst, ku ta kazātõb lejā eņtš lūd pǟlõ, si’z u’m rištīng nägū. Peab ootama, kui ta kasvatab liha oma luudele, siis on inimese nägu. ▫ Jāgaida, kad viņš uzaudzēs miesu uz saviem kauliem, tad būs cilvēka skatā. Lūd, lejā luštõ täuž. Luud, liha lusti täis. ▫ Kauli, miesa jautrības pilni. Lejā vȯ’ļ tūorõz. Ihu oli marraskil. ▫ Miesa bija noberzta. Rujā ētiz le’jjõ. Haigus lõi ihusse. ▫ Slimība iemetās miesā. KK77 a;
(b) olend ▫ būtne - Ja a’ž Izānd ä’b lītõltõks nēḑi päuvḑi, ä’b sǭks mitikš lejā pästõd. Ja kui Issand ei kahandaks neid päevi, ei saaks ükski olend päästetud. ▫ Un ja Kungs neīsinātu tās dienas, neviena būtne netiktu izglābta. Mk13.20
|
lem 1 *126 s soe, soojus ▫ siltums - lemmõz tūlda sooja tulla ▫ ienākt siltumā 865
- Sa said lemḑi, kui sa strǭḑizt. Sa said sooja, kui sa töötasid. ▫ Tu dabūji siltumu, kad tu strādāji. Ma lǟ’b pǟva kä’ddõ lemmõz. Ma lähen päikse kätte sooja. ▫ Es iešu saulē siltumā. Ma nǟrbiz pǟva kä’dsõ lemmõsõ. Ma minestasin päikse käes soojas. ▫ Es noģību saulē siltumā. Ma lǟ’b pǟva kä’dstõ lemmõstõ jarā, ku ä’b või kāndatõ. Ma lähen päikse käest soojast ära, kui ei või taluda. ▫ Es eju no saules siltuma projām, kad nevaru izturēt. Mingizt lemḑi ta sǟ’l ä’b sǭ. Mingit sooja ta seal ei saa. ▫ Nekādu siltumu viņš tur nedabūs. KK78b9; KK77b
|
lem 2 *126 adj soe ▫ silts - lem āiga soe ilm ▫ silts laiks
- Mi’nnõn ä’b ūo sīestõ lemḑi, ä’b ka kilmõ. Minul ei ole sellest sooja ega külma. ▫ Man no tā ne silts, ne auksts. Mǭilmõ ä’b või lemmõks peistõ. Maailma ei jõua soojaks kütta. ▫ Pasauli nevar sasildīt siltu. Sǭb lemḑi sīedõ. Saab sooja süüa. ▫ Dabūs siltu paēst. KK77b
|
lemp 1 *94 s mühakas ▫ lempis - Lemp u’m seļļi sangdõ, kis midāgõst ä’b tīeda un ä’b mūošta. Mühakas on selline juhm, kes midagi ei tea ega mõista. ▫ Lempis ir tāds neattapīgs, kas neko nezina un nesaprot. KK77b
|
le’žgõl 1 adv
(a) ligidale, lähedale ▫ klāt (virziens), tuvu (virziens) ≈ le’žgõlõ 1- le’žgõl laskõ ligi lasta ▫ laist klāt
- Astā le’žgõl! Astu ligi! ▫ Nāc klāt! Ta kārtab, ä’b ānda le’žgõl. Ta kardab, ei anna lähedale. ▫ Viņš baidās, nelaiž klāt. Sīe lūomõn ä’b sǭ le’žgõl. Sellele loomale ei saa lähedale. ▫ Šim dzīvniekam netiek klāt. KK77 a
(b) ligidal, lähedal ▫ tuvu - Ta u’m le’žgõl. Ta on ligidal. ▫ Viņš ir tuvu. Ta jelāb jõvāgõt le’žgõl. Ta elab päris lähedal. ▫ Viņš dzīvo pavisam tuvu.
|
līdõ ¤3 vt
(a) saada, tulla ▫ būt (nākotnē) - Pūoga līb aŗšt, ta opūb aŗštõks. Pojast saab arst, ta õpib arstiks. ▫ Dēls būs ārsts, viņš mācās par ārstu. Ǭ’rõn līb pu’nni, tǟnda rǭviņtõb vermkõks punīzõks. Riie tuleb punane, seda värvitakse värviga punaseks. ▫ Drāna būs sarkana, to ar krāsu krāso sarkanu. Nī’emõ līb lipšāb. Lehm tuleb lüpsma. ▫ Govs būs slaucama. Mēg līm aššõ tegīž ve’l ku’bsõ. Me oleme varsti jälle veel koos. ▫ Mēs drīz būsim atkal vēl kopā. Ka’ļdi līb amādõn. Kalu saab kõigile. ▫ Zivis būs visiem. Sīest midāgõst ä’b lī. Sellest ei tule midagi. ▫ No tā nekas nebūs. Mi’nnõn līb lē’mizt. Mul tuleb minek. ▫ Man būs jāiet. Ä’b lī mitī’dtõ līvlizt, kis ä’b mõtlõks ī’dtõ mõtkõzt: algõ līnd jemīņ suo’ddõ. Ei tule olema ühtki liivlast, kes ei mõtleks üht mõtet: ärgu tulgu enam sõda. ▫ Nebūs neviena lībieša, kas nedomātu vienu domu: lai vairs nebūtu kara. KK77 a; KK78; VS36
(b) jääda ▫ palikt - Sprīt laskūb mǭ’zõ, si’z līb pūol pūraztõ. Pirkel lastakse maha, siis jääb pool purje. ▫ Špritu nolaiž lejā, tad būs puse buras. TL78b65
|
li’ggõ ¤29 vi liguda, liguneda ▫ mirkt - Mis sa ligūd vī’mõ kä’ds? Mis sa liguned vihma käes? ▫ Ko tu mirksti lietū? Ta ligūb vie’d sizālõs, ve’ž viedāb ulzõ sīe sūoliz. See liguneb vee sees, vesi tõmbab välja selle soolase. ▫ Tas mirkst ūdenī, ūdens izvelk ārā to sāļo. Ǭ’rõnd li’ggõbõd. Pesu liguneb. ▫ Drēbes mirkst. Ne’i li’ggõn, ku mittõ ambõ allõ ä’b ūo kūja. Nii ligunenud, et isegi hamba all ei ole kuiv. ▫ Tik izmircis, ka pat zem zoba nav sauss. KK77b; KK78a68
|
liktõ ¤18 vt
(a) liigutada ▫ kustināt - Mittõ kuorrõ ä’b liktā – ä’b ūo je’lsõ. Mitte kõrvagi ei liiguta – ei ole elus. ▫ Ne ausi nekustina – nav dzīvs. KK77 a
(b) liputada ▫ luncināt - Pi’ņ liktāb tabārtõ; nī’emõ ne’iī’ž liktāb tabārtõ . Koer liputab saba; lehm niisamuti liigutab saba. ▫ Suns luncina asti; govs arī tāpat kustina asti. KK78a68
|
lipšāb *157 adj lüpsev ▫ slaucams - Nī’emõ sai lipšāb. Lehm tuli lüpsma. ▫ Govs kļuva slaucama. Nī’emõ tu’ļ lipšāb; ku ä’b ūo lipšāb, si’z u’m lǟlam. Lehm tuli lüpsma; kui ei ole lüpsev, siis on tiine. ▫ Govs kļuva slaucama; ja nav slaucama, tad ir grūsna. KK78a69
|
lȭga *24 s lõug ▫ zods - Lȭga u’m sǭmaltõn, ä’b ūo pū’dõz. Lõug on sammaldunud, ei ole puhas. ▫ Zods ir apsūnojis, nav tīrs. KK78
|
lõuglõ 1 ¤58 vi
(a) libiseda ▫ slīdēt, noslīdēt - Astāb i’lzõ, lõuglõb ja võib sa’ddõ mǭ’zõ. Ronib üles, libiseb ja võib kukkuda maha. ▫ Kāpj augšā, paslīd un var nokrist zemē. Jālgad li’bštõbõd, ī’ž ä’b mõtlõ, kui ta lõuglõb mǭ’zõ. Jalad libisevad, ise ei mõtle, et libiseb maha. ▫ Kājas slīd, pats nedomā, ka viņš noslīd lejā. Ku ildõst lõuglõb, si’z set lõuglõb. Kui ülevalt libiseb, siis vaid libiseb. ▫ Ja no augšas slīd, tad tikai slīd. Jālga lõugliz. Jalg libises maha. ▫ Kāja noslīdēja. Tarīļ lõugliz kä’dst ulzõ. Taldrik libises käest. ▫ Šķīvis izslīdēja no rokām. KK78a67
(b) sujuda ▫ sekties, veikties |
lū *12 s luu, kont ▫ kauls, asaka - lū ja nǭ’gõ luu ja nahk ▫ kauli un āda
- Amād lūd pȯ’ddõbõd. Kõik kondid valutavad. ▫ Visi kauli sāp. Se ä’b ūo mingi lūd murdtõb tīe. See ei ole mingi konte murdev töö. ▫ Tas nebūt nav tāds darbs, kas lauž kaulus.
|
| ... |
