Pǟva -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

ä’b|sieldõ 2 adv

(a) ebaselgelt ▫ neskaidri

(b) tuhmilt ▫ blāvi
  • Pǟva ä’bsieldõ pāistab. Päike tuhmilt paistab. ▫ Saule blāvi spīd.
daņtštõb|pǟva *24 s tantsupäev ▫ dejojamā diena
  • Jegā pǟva daņtštõbpǟva. Iga päev on tantsupäev. ▫ Katra diena dejojamā diena. J17
e’gļi *201 adj eilne ▫ vakarējs, vakardienas-
  • e’gļi pǟva eilne päev ▫ vakarējā diena
  • Jemā kūjastõb e’gļiži lešti. Ema kuivatab eilseid lesti. ▫ Māte žāvē vakardienas butes.
īe *15 s öö ▫ nakts
  • ȭ’dõgspūol īedõ õhtupoole ööd ▫ nakts vakara pusē; ūomõgpūol īedõ hommikupoole ööd ▫ nakts rīta pusē 152.1
  • Si’z līb se mustā pitkā īe tegīž. Siis tuleb jälle see must pikk öö. ▫ Tad atkal būs tā garā melnā nakts. Ma magīz tä’m jūsõ i’ļ īe. Ma magasin öö tema juures. ▫ Es gulēju pie viņa pa nakti. Ne attõ ne’iku īe ja pǟva, ikš u’m va sangdõ, tuoi sieldõ. Nad on nagu öö ja päev, üks on va juhm, teine on selge peaga. ▫ Viņi ir kā diena un nakts, viens ir, rau, dumjš, otrs gaišu galvu. KK77a; KK78b13
i’llõ adv

(a) üleval ▫ augšā
  • Kūorad at pist i’llõ. Kõrvad on püsti üleval. ▫ Ausis ir stāvus gaisā [~ augšā]. Kūora ä’b pīl i’llõ, bet mǭ’zõ lūotšõb. Kõrv ei seisa üleval, vaid paindub maha. ▫ Auss nestāv augšā, bet liecas uz leju. KK78; KK77
(b) üleval, kõrgel ▫ augstu
  • Ve’l pǟva u’m i’llõ,ȭ’dõg ve’l kougõn. Veel on päike kõrgel, õhtu veel kaugel. ▫ Saule vēl ir augstu, vakars vēl tālu. KK78
(c) üleval, ärkvel ▫ augšā, nomodā
  • Sa ūod jo i’llõ. Sa oled juba üleval. ▫ Tu jau esi augšā. KK78a37
(d) ülal ▫ uz-
  • i’llõ pi’ddõ ülal pidada, elatada ▫ uzturēt
  • Mū mǭīlmaks ku’bbõ pūtimizt võiž amā jõvīst i’llõ pi’ddõ set pi’ds mīerda. Muu maailmaga suhtlemist võis kõige paremini ülal hoida ainult meritsi. ▫ Saziņu ar pārējo pasauli varēja vislabāk uzturēt tikai pa jūru.
i’lzõ adv

(a) üles, ülespoole ▫ augšā (virziens), augšup
  • i’lzõ a’jjõ üles ajada (magamast) ▫ piecelt augšā, uzmodināt; i’lzõ īekõ üles hüpata ▫ pielekt augšā; i’lzõ nūzõ üles tõusta ▫ piecelties, pamosties; i’lzõ sǭdõ üles saada (magamast) ▫ dabūt augšā ~ pamodināt; i’lzõ tī’edõ taastada ▫ atjaunot KK78; KK78a37; KK78a37; J11
  • Kaš a’iliz i’lzõ pū’zõ. Kass jooksis üles puusse. ▫ Kaķis uzskrēja augšā kokā. Näntõn, kīen vȯ’ļ vizā u’ņ, ä’b või i’lzõ sǭdõ, kītiz: magūb ne’i ku kuoț. Nendest, kel oli kõva uni, ei või üles saada, öeldi: magab nagu kott. ▫ Par tiem, kuriem bija ciešs miegs, nevarēja dabūt augšā, teica: guļ kā maiss. Kū (~ pīla; ~ pițki; ~ pǟva) tulāb i’lzõ. Kuu (~ pilv; ~ äike; ~ päike) tuleb üles. ▫ Mēness (~ mākonis; ~ negaiss; ~ saule) parādās [~ nāk augšup]. KK78; KK77b
(b) üles, avamere poole, avamerele ▫ tālāk jūrā, dziļāk jūrā
  • Skuțkīd i’zt lǟ’tõ ne’i kōgaz i’lzõ, ku võiž vȯigõ. Tüdrukud ei läinud nii kaugele üles, et võis ujuda. ▫ Meitenes negāja tik tālu augšā, ka varēja peldēt. KK78a43
je’dmõl 2 prp enne ▫ pirms
  • je’dmõl aigõ enne aega ▫ pirms laika; je’dmõl kikkõ enne kukke, väga vara ▫ pirms gaiļiem ; je’dmõl lȭinagstaigõ enne lõunat ▫ priekšpusdienā; je’dmõl lȭinagiži enne lõunasööki ▫ pirms pusdienām; je’dmõl pǟva va’llõ enne valget ▫ pirms saules gaismas; je’dmõl sīemõt enne sööki ▫ pirms ēšanas
  • Ma lǟ’b je’dmõl sīnda. Ma lähen enne sind. ▫ Es eju pirms tevis. Ta tu’ļ tǟnõ je’dmõl kikkõ. Ta tuli siia enne kukke. ▫ Viņš atnāca šurp pirms gaiļiem. KK78a39
je’dmõli *202 adj eelmine, endine, kunagine ▫ iepriekšējs, kādreizējs
  • je’dmõli kūož endine koht ▫ kādreizējā vieta; je’dmõli pǟva eelmine päev ▫ iepriekšējā diena
jegā *2 pn iga ▫ katrs
  • jegā āigast iga aasta ▫ katru gadu; jegā īnda je’dst iga hinna eest ▫ par katru cenu; jegā pǟva iga päev ▫ katru dienu; jegā vīțõ igaviisi ▫ visos veidos; jegāl āigal igal ajal ▫ katrā laikā
kaits *94 s

(a) kaitse ▫ aizsardzība
  • Pa’n midāgõd pǟ’zõ kaitsõks pǟva je’dst. Pane midagi pähe kaitseks päikse eest. ▫ Uzliec kaut ko galvā aizsardzībai pret sauli.
(b) vaht -i ▫ aizsargs, sargs
  • rubīž|kaits piirivalvur ▫ robežsargs Poulīn
kak *79 s kakk, kukkel ▫ rausis, plācenis
  • Ǟma jegā pǟva kakīdi ä’b ūd. Ema iga päev kakke ei küpseta. ▫ Katru dienu māte raušus necep.
kargõ ¤37 vi

(a) karata ▫ lēkt
  • Ta kārgiz i’lzõ. Ta kargas üles. ▫ Viņš pielēca augšā. Kõps kārgiz je’dspēḑõn mõtsõ. Jänes kargas ära metsa. ▫ Zaķis aizlēca projām mežā.
(b) karata, tõusma (taevakeha kohta) ▫ aust, lēkt
  • Või si’z pǟva ä’b karg ūoņdžõl idāst? Kas siis päike ei karga hommikul kirdest? ▫ Vai tad saule nelec no rīta ziemeļaustrumos? Päva kārgõb, ku nūzõb. Päike kargab, kui tõuseb. ▫ Saule lec, kad [tā] ceļas. J19; KK78a2
(c) karata, hambad sisse lüüa ▫ ieklupt, iecirst zobus
  • Pi’ņ kārgõb. Koer lööb hambad sisse. ▫ Suns iecērt zobus. Pi’ņ kārgiz mī’en jalgõ. Koer kargas mehele jalga. ▫ Suns ieklupa vīram kājā.
kä’ddõ 2 pop kätte ▫ rokās (virziens)
  • Rǭntõz u’m andtõd mi’n kä’ddõ. Raamat on antud minu kätte. ▫ Grāmata ir nodota man [~ manās rokās]. Sa eid zōldatõd kä’ddõ. Sa jäid sõdurite kätte. ▫ Tu paliki kareivju rokās. Mikīļ istīz pǟva kä’ddõ. Mikīļ istus päikse kätte. ▫ Miķelis apsēdās saulē [~ saules rokās]. KK78
kä’ds 2 pop käes ▫ rokās, pie ~ kä’dsõ
  • pǟva kä’ds istõ päikese käes istuda ▫ sēdēt saulē
  • Si’n rǭntõz u’m mi’n kä’ds. Sinu raamat on minu käes. ▫ Tava grāmata ir pie manis [~ manās rokās].
kittõ 1 ¤19 vt

(a) kütta ▫ kurināt
  • ǭ’jõ kittõ ahju kütta ▫ kurināt krāsni
  • Ma si’nnõn kitāb! Ma sul kütan [naha kuumaks]! ▫ Es tev sakurināšu [pirti]!
(b) põletada ▫ dedzināt
  • jarā kittõ maha põletada ▫ nodedzināt; rǭ’gidi kittõ hagu põletada ▫ dedzināt žagarus; tēgaļi kittõ telliseid põletada ▫ dedzināt ķiegeļus; tõrrõ kittõ tõrva põletada ▫ dedzināt darvu
  • Ta kitāb sōna jarā. Ta põletab sauna maha. ▫ Viņš nodedzina pirti. KK77a
(c) kuumutada ▫ karsēt
  • Roudõ sa panād tu’llõ ja kitād punīzõks. Rauda paned sa tulle ja kuumutad punaseks. ▫ Dzelzi tu liec ugunī un uzkarsē sarkanu. Kittõd jarā, si’z ta ȭgõb. Ära kuumutatud, siis ta hõõgub. ▫ Uzkarsēts, tad tas kvēlo. KK78b39; KK78
(d) kõrvetada ▫ svilināt
  • Pǟva kitāb, u’m lǟ’mõst vǭŗõ! Päike kõrvetab, peab minema varju! ▫ Saule svilina, jāiet ēnā. KK78a58
knaš *69 adj

(a) ilus, kena ▫ skaists, glīts
  • knaš neitst ilus tüdruk ▫ skaista meita
  • Ta u’m knaš ne’i ku bīlda. Ta on ilus nagu pilt. ▫ Viņš ir skaists kā bilde. KK77a
(b) kaunis ▫ jauks
  • knaš āiga ilus ilm ▫ jauks laiks; knaš pǟva kaunis päev ▫ jauka diena
  • Ro’vz vȯ’dlõbõd knaššõ aigõ. Inimesed ootavad ilusat ilma. ▫ Ļaudis gaida jauku laiku.
(c) hea ▫ labs
  • knaš rǭ’ ilus raha ▫ laba nauda
kūjastõ ¤53 vt

(a) kuivatada ▫ žāvēt, susināt
  • ainõ kūjastõ heina kuivatada ▫ žāvēt sienu; sūodõ kūjastõ sood kuivatada ▫ nosusināt purvu
(b) suitsutada, kuivatada ▫ žāvēt, kūpināt, kaltēt
  • ka’ļdi kūjastõ kalu suitsutada ▫ kūpināt zivis; vȯ’zzõ kūjastõ liha kuivatada ▫ žāvēt gaļu
  • Liestād sǭbõd kȭlbatõd kūjastõd. Lesti tarvitatakse kuivatatult. ▫ Butes tiek lietotas kaltētas. Ta kūjastõb lešti so’vkõks, so’v sizāl või pǟva kä’dsõ. Ta kuivatab lesti suitsuga, suitsus või päikse käes. ▫ Viņš žāvē butes ar dūmiem, dūmos vai saulē. E IA; KK78a64
(c) kuivaks lasta ▫ izžaut
kuordis adv kõrgel ▫ augstu ≈ kuordõs
  • Pǟva u’m kuordis. Päike on kõrgel. ▫ Saule ir augstu.
laigāld adv

(a) laiali ▫ izklaidus
  • laigāld a’jjõ laiali ajada ▫ izklīdināt; laigāld eitõltõ laiali pilduda ▫ izmētāt; laigāld īedõ laiali jääda ▫ palikt izklaidus; laigāld jūokšõ laiali valguda ▫ izplūst; laigāld lä’dõ laiali minna ▫ izklīst; laigāld pillõ laiali pilduda ~ hajutada ▫ izmētāt ~ izklīdināt; vǭlidi laigāld tī’edõ kaarutada, heinakaari laiali lüüa ▫ ārdīt vālus EV8
  • Lambõd lekšt pi’ds a’mmõ nītõ laigāld. Lambad läksid kogu niitu mööda laiali. ▫ Aitas aizgāja izklaidus pa visu pļavu. Lǟ’b vǭlidi laigāld tī’emõ, mõitiz ta ä’b kuij. Minnakse kaari laiali lööma, muidu see ei kuiva. ▫ Iet vālus ārdīt, citādi tas [siens] nežūst. KK77b
(b) laialt ▫ plati, plaši
  • laigāld pī’lõ seista jalad harkis ▫ stāvēt izplestām kājām; laigāld je’llõ laialt elada ▫ plaši, izšķērdīgi dzīvot
  • Ne pidīzt kuoțīd laigāld pǟva kä’ds vāldiņ. Nad hoidsid kotte laialt päikse käes lahti. ▫ Viņi turēja maisus saulē plati vaļā. Se u’m va laigāld jelāji rištīng. See on va laialt elav inimene. ▫ Tas ir, vei, plaši dzīvojošs cilvēks. J22; KK77 a
(c) laokil ▫ visvisur
  • Amād rǭntõd at laigāld. Kõik raamatud on laokil. ▫ Visas grāmatas ir visvisur [izmētātas].
le’bbõ 3 pop läbi ▫ cauru
  • amā pǟva le’bbõ kogu päev läbi ▫ visu cauru dienu; amā īe le’bbõ terve öö läbi ▫ visu cauru nakti; āigast le’bbõ aasta läbi ▫ visu cauru gadu
  • Sõ’vvõ le’bbõ pigā jegās līvõ kǭrands jelīzt zīḑõd. Suve läbi pea igas liivi talus elasid juudid. ▫ Cauru vasaru gandrīz katrā lībiešu mājā dzīvoja ebreji. E ID
lem 1 *126 s soe, soojus ▫ siltums
  • lemmõz tūlda sooja tulla ▫ ienākt siltumā 865
  • Sa said lemḑi, kui sa strǭḑizt. Sa said sooja, kui sa töötasid. ▫ Tu dabūji siltumu, kad tu strādāji. Ma lǟ’b pǟva kä’ddõ lemmõz. Ma lähen päikse kätte sooja. ▫ Es iešu saulē siltumā. Ma nǟrbiz pǟva kä’dsõ lemmõsõ. Ma minestasin päikse käes soojas. ▫ Es noģību saulē siltumā. Ma lǟ’b pǟva kä’dstõ lemmõstõ jarā, ku ä’b või kāndatõ. Ma lähen päikse käest soojast ära, kui ei või taluda. ▫ Es eju no saules siltuma projām, kad nevaru izturēt. Mingizt lemḑi ta sǟ’l ä’b sǭ. Mingit sooja ta seal ei saa. ▫ Nekādu siltumu viņš tur nedabūs. KK78b9; KK77b
li’b|la’bbiņ *239 s liblikas ▫ tauriņš = libā|labā, liepā|lind, liepā|linki
  • Piškizt li’bla’bbiņd, mūnda kõrd u’m pǟgiņ pǟva aigõz nēḑi. Väiksed liblikad, mõnikord on neid päeva ajal palju ▫ Mazi tauriņi, dažreiz viņu dienas laikā ir daudz. KK78a76
lǭ’gõ 2 ¤51 vi praguneda, lõheneda ▫ plaisāt
  • kūja (~ pǟva) kä’dsõ lǭ’gõ kuiva (~ päikse) käes praguneda ▫ sausumā (~ saulē) plaisāt KK78a71
loppõ ¤36 vi

(a) lõppeda, lakata ▫ beigties, pārstāt
  • Vī’mõ lopūb. Vihm lõppeb. ▫ Lietus pārstāj. Vī’mõ u’m loppõn. Vihm on lakanud. ▫ Lietus ir pārstājis.
(b) lõppeda, otsa saada ▫ beigties, izbeigties
  • Mi’nnõn lopīz lēba. Mul lõppes leib ▫ Man izbeidzās maize. Pǟva knaššõ lopūb. Päev lõppeb ilusti. ▫ Diena skaisti beidzas. Rištīng īeb vanāks ja lopūb. Inimene jääb vanaks ja lõppeb. ▫ Cilvēks kļūst vecs un izbeidzas. KK78a70
(c) ära kuluda ▫ novalkāties
  • Ǭ’rõnd loppõbõd. Riided kuluvad ära. ▫ Drēbes novalkājas.
lūojõ adv looja ▫ rietā
  • lūojõ lǟ’dõ looja minna ▫ norietēt
  • Või pǟva ä’b lǟ’ lǟndõ lūojõ? Kas päike ei lähe läände looja? ▫ Vai saule neriet rietumos? J19
madālis adv madalal ▫ zemu
  • Pǟva u’m madālis. Päike on madalal. ▫ Saule ir zemu.
makā *41 s

(a) maik ▫ garša (īpašība)
  • Smekūb, mingi makā tä’mmõn u’m. Maitstakse, milline maitse tal on. ▫ Garšo, kāda garša tam ir. Vȭidagõn u’m pǟva makā, pǟvaļikki u’m paistõn pǟlõ. Võil on päikse maitse, päike on paistnud peale. ▫ Sviestam ir saules garša, saule ir spīdējusi virsū. Ma set sai makā sū’zõ. Ma sain ainult maitse suhu. ▫ Es tik garšu dabūju mutē. LF74.5; KK77 a
(b) maitsmismeel ▫ garša (maņa) E3B = maitsimiz|mēļ
mi’rdzõ ¤51 vi helkida ▫ mirdzēt > ki’lgõ 2
  • Ve’ž mi’rdzõb pǟva kä’dsõ. Vesi helgib päikse käes. ▫ Ūdens mirdz saulē. KK78b2
mǭ’|lē’mi *201 s loojang ▫ riets
  • je’dmõl pǟva mǭ’lē’mit enne päikeseloojangut ▫ pirms saules rieta PK86
mǭ’zõ 2 pop maha, alla ▫ nost, zemē, no-
  • mǭ’zõ arrõ maha arvata, lahutada ▫ atskaitīt; mǭ’zõ astõ maha astuda ▫ nokāpt; mǭ’zõ istõ maha istuda ▫ apsēsties; mǭ’zõ jettõ maha jätta ▫ atstāt; mǭ’zõ langõ maha langeda ▫ noslīgt; mǭ’zõ laskõ maha lasta ▫ nošaut; mǭ’zõ lǟ’dõ maha minna; loojuda ▫ norietēt; lǭda pǟld mǭ’zõ likkõ laualt maha ajada ▫ nogāzt no galda; mǭ’zõ mattõ maha matta ▫ aprakt; mǭ’zõ nīelõ alla neelata ▫ norīt; mǭ’zõ pīkstõ maha rõhuda, suruda ▫ nospiest, apspiest; mǭ’zõ ra’bbõ maha lüüa ▫ nosist; mǭ’zõ ra’dļõ maha raiuda ▫ nocirst; mǭ’zõ repțõ maha raputada ▫ nokratīt; mǭ’zõ sa’ddõ maha sadada, kukkuda ▫ nokrist; mǭ’zõ tappõ maha tappa ▫ nogalināt; mǭ’zõ tõmbõ maha tõmmata ▫ noraut, novilkt; mǭ’zõ viskõ maha visata ▫ nomest; mǭ’zõ vie’ddõ maha ajada ▫ novilkt; mǭ’zõ võttõ maha võtta ▫ noņemt 152.2/15; 152.1/5
  • Pǟva (~ kū) lǟ’b mǭ’zõ. Päev (~ kuu) läheb looja. ▫ Saule (~ mēness) noriet. KK77 a
mūpi *199 adj homne ▫ rītdienas-
  • mūpi pǟva homne päev ▫ rītdiena; mūpiz pǟvaks homse päevaga ▫ ar rītdienu
nädīļi *200 adj nädalane ▫ nedēļu vecs, nedēļas-
  • nädīļi vā’ški nädalane vasikas ▫ nedēļu vecs teļš; nädīļi pǟva nädalapäev ▫ nedēļas diena
närbõ ¤37 vi minestada ▫ ģībt
  • Ma nǟrbiz pǟva kä’dsõ, lemmõsõ. Ma minestasin päikse käes palavas. ▫ Es noģību saulē, karstumā. KK78
nūzõ ¤49 vi

(a) tõusta ▫ celties
  • i’lzõ nūzõ üles tõusta ▫ piecelties ~ augšāmcelties; istām nūzõ istuma tõusta ▫ piecelties sēdus; jālga pǟl nūzõ jalule tõusta ▫ piecelties kājās
  • Pǟva nūzõb, kū ka nūzõb. Päike tõuseb, kuu ka tõuseb. ▫ Saule lec, mēness arī lec. Tōvaz nūzõb. Torm tõuseb. ▫ Vētra ceļas. Tūļ nūzõb. Tuul tõuseb. ▫ Vējš ceļas. Jēzõs nūziz i’lzõ. Jeesus tõusis üles. ▫ Jēzus augšāmcēlās. Ūondžõl nūzõb u’nstõ i’lzõ. Hommikul tõustakse magamast [~ unest] üles. ▫ No rīta ceļas no miega. Sa nūzõd istām, ä’d nūzõ jālga pǟl. Sa tõused istuma, sa ei tõuse jalule. ▫ Tu piecelies sēdus, nepiecelies kājās. Pițkīzka’briki nūzõb i’lzõ - tik, tik. Tikutaja tõuseb üles – tikk-tikk. ▫ Mērkaziņa ceļas augšā – tik, tik. KK78b8; 85/1
(b) kerkida ▫ rūgt
  • Mī’kõl nūzõb i’lzõ tīemī’ekõks või ne’iī’ž. Taigen kerkib pärmiga või niisama. ▫ Mīkla rūgst ar raugu vai tāpat. KK78b8
(c) pärineda, pärit olla ▫ celties (par izcelsmi)
  • Ä’b ūo tieudtõb, kust ta u’m nūzõn. Ei ole teada, kust ta on pärit. ▫ Nav zināms, no kurienes viņš cēlies.
ǭ’gi *201 adj hall ▫ pelēks
  • ǭ’gi ǭ’rõn hall riie ▫ pelēka drēbe; ǭ’gi pǟva hall päev ▫ pelēka diena; ǭ’gizt pīlad hallid pilved ▫ pelēki mākoņi
paistõ 1 ¤20 vi

(a) paista, särada ▫ spīdēt, mirdzēt
  • Pǟva (~ pǟvaļikki) pāistab. Päike paistab. ▫ Saule spīd. Sīlmad tä’m immõrgouțļimis palgsõ pāistizt vȯndzistiz. Silmad tema ümmarguses näos särasid õnnelikult. ▫ Acis viņa apaļajā sejā laimīgi mirdzēja. JL90
(b) paista, näha olla ▫ būt redzamam
  • Kougõnd pāistabõd puŗŗõd. Kaugelt paistavad purjed. ▫ Tālumā redzamas buras.
pāļgaz *173 s rangipadi ▫ saku polsteris (etn.)
  • Kaš magīz pǟva kä’ds ne’iku pāļgaz. Kass magas päikse käes nagu rangipadi. ▫ Kaķis gulēja saulē kā saku polsteris. J14
päkštõ ¤53 vi lõksutada ▫ klačoties
  • ī’dstī’d päkštõb alatasa lõksutab ▫ vienā laidā klačojas KK78a48
  • Pǟva le’bbõ ūom päkštõn, ne’iku ī’dtõ rõkāndõmõst un rõkāndõmõst. Päev läbi oleme lõksutanud, nagu üht rääkimist ja rääkimist. ▫ Visu dienu esam klačojušies, tā kā viena runāšana un runāšana. KK78a48
pǟva *26 s

(a) päev ▫ diena
  • pǭlandõks|pǟva palvepäev ▫ lūgšanu diena; rišt|pǟva ristipäev ▫ krusta diena; sindi|pǟva sünnipäev ▫ dzimšanas diena
  • pǟva le’bbõ päev otsa, päev läbi ▫ cauru dienu; pǟvast päuvõ päevast päeva ▫ diendienā; sieldõ ne’iku pǟva päevselge ▫ skaidrs kā diena; sieldõ pǟva āigal päise päeva ajal ▫ gaišā dienas laikā; pǟviņ päevade kaupa ▫ pa dienām; ī’ds knaššõs pǟvas ühel ilusal päeval ▫ kādā jaukā [~ vienā skaistā] dienā; mustād pǟvad pierāst mustadeks päevadeks ▫ nebaltām dienām; jõ’vḑi päuvḑi nǟ’dõ häid päevi näha ▫ redzēt labas dienas; nūorši päuvši noores eas ▫ jaunībā, jaunības dienās; va’ņši päuvši vanaduspäevil ▫ vecumā, vecumdienās J81
  • Amād pǟvad at jumāl pǟvad. Kõik päevad on jumala päevad. ▫ Visas dienas ir dieva dienas. Tä’m pǟvad at lu’gdõd. Ta päevad on loetud. ▫ Viņa dienas ir skaitītas. Tä’m pǟvad attõ tǟdõd, attõ ku’bbõ lu’gdõd, lu’g täuž. Ta päevad on täis, on kokku loetud, arv täis. ▫ Viņa dienas ir pilnas, ir saskaitītas, skaits ir pilns. Ku sa jelād, si’z sa ve’l pǟgiņ päuvḑi nǟd. Kui sa elad, siis sa veel palju päevi näed. ▫ Kad tu dzīvosi, tu vēl daudz dienu redzēsi. KK77 a
(b) päike, päev ▫ saule = pǟvaļikki
  • pǟva mǭ’lē’mi päikeseloojang ▫ saules riets; seļļizt, mis ä’b ūo pǟva allõ sellist, mida ei ole päikse all ▫ tādu, kas nav zem saules; sieldõ ne’iku pǟva selge nagu päike ▫ gaišs kā saule KK77 a
  • Pǟva pāistab. Päike paistab. ▫ Saule spīd. Pǟva kārgõb. Päike tõuseb. ▫ Saule lec. Pǟva lǟ’b lūojõ. Päike läheb looja. ▫ Saule riet. Pǟva kitāb. Päike kõrvetab. ▫ Saule karsē. Pǟva lekš vi’zzõ. Päike läks pilve taha. ▫ Saule aizgāja aiz mākoņiem [~ ciet]. Pǟva u’m vizās. Päike on pilve taga. ▫ Saule ir aiz mākoņiem [~ ciet]. Pǟva tu’ļ pīla aldõst ulzõ. Päike tuli pilve alt välja. ▫ Saule iznāca no mākoņu apakšas. Ta istīz tubā kilgõ pǟva kä’ddõ. Ta istus maja äärde päikse kätte. ▫ Viņš apsēdās pie mājas saulē. Lapst peislõbõd pǟva kä’ds. Lapsed peesitavad päikese käes. ▫ Bērni sildās saulē. Pǟva pāistab, vī’mõ sadāb, si’z mirīņõd daņtšõbõd. Päike paistab, vihma sajab, siis surnud tantsivad. ▫ Saule spīd, lietus līst, tad miroņi dejo. Jegā ažā tulāb pǟva kä’ddõ. Iga asi tuleb avalikuks [~ päeva kätte]. ▫ Katra lieta nāk gaismā [~ iznāk saulē]. J16; KK77 a; KK78; KK78b27
pǟvaļikki *195 s päike ▫ saule = pǟva (b)
  • pǟvaļikīz kä’ds vȱlda päikse käes olla ▫ būt saulē; pǟvaļikīz pūolõ kīerõ päikse poole keerata ▫ pagriezties uz saules pusi
  • Pǟvaļikki kūorbastõb. Päike kõrvetab. ▫ Saule dedzina. Pǟvaļikki lǟ’b luojõ. Päike loojub. ▫ Saule noriet. Pǟvaļikki kārgõb. Päike tõuseb. ▫ Saule lec. Läbūd at pǟvaļikīz pūol. Aknad on päikese poole. ▫ Logi ir saules pusē.
peislõ ¤58 vi peesitada ▫ sildīties
  • Ma peislõb pǟva kä’dsõ (~ ǭ’j je’dsõ; ~ ǭ’j jūsõ; ~ ǭ’j kilgsõ). Ma peesitan päikse käes (~ ahju ees; ~ ahju juures; ~ ahju kõrval). ▫ Es sildos saulē (~ krāsns priekšā; ~ pie krāsns; ~ blakus krāsnij). KK78b12
perī|mīez *166 s pereisa, peremees ▫ saimnieks
  • ūž perīmīez uusperemees, asunik ▫ jaunsaimnieks L
  • Ī’d pǟva perīmīez, kis ī’dsõ pǟvasõ tikkiž laskūb le’bbõ, ä’b mõtlõ, ku mūpõ ka līb vajāg. Ühepäevaperemees, kes ühe päevaga laseb kõik läbi, ei mõtle, et homme ka on vaja. ▫ Vienas dienas saimnieks, kas vienā dienā visu notērē [~ izlaiž cauri], nedomā, ka rīt arī būs vajadzīgs. KK77b
pe’rri 2 *193 adj

(a) viimane, päramine, viimne ▫ pēdējais
  • pe’rri pǟva viimne päev ▫ pastardiena, pe’rri stuņd viimne tund ▫ pēdējā stundiņa
  • Sa eid perīzõks. Sa jäid viimaseks. ▫ Tu paliki pēdējais. Ku tīe loptāb, si’z kītõb: „Ma perīz pǟva jelāb”. Kui töö lõpetatakse, siis öeldakse: „Ma viimast päeva töötan”. ▫ Kad darbu beidz, saka: „Es pēdējo dienu strādāju”. Pe’rri riek u’m, ku perīzt kõrdõ lǟ’b, amā pe’rri riek lǟ’b kālmata’rrõ. Viimne tee on, kui viimast korda minnakse, kõige viimsem tee läheb surnuaeda. ▫ Pēdējais ceļš ir tad, kad pēdējo reizi iet, pats pēdējais ceļš iet uz kapiem. Ku pe’rri stuņd u’m jūsõ, si’z u’m kūolõmõst, pe’rri pǟva u’m je’dmõl siedā. Kui viimne tund on käes, siis peab surema, viimne päev on enne seda. ▫ Kad pēdējā stundiņa ir klāt, tad jāmirst, pēdējā diena ir pirms tam. Ta eņtš perīz kopīk juoi jarā. Ta jõi maha oma viimase kopika. ▫ Viņš nodzēra savu pēdējo kapeiku. Mūnda sīemiz pierāst perīz serk āndab jarā. Mõni annab söögi eest viimase särgi ära. ▫ Dažs par ēdienu atdod pēdējo kreklu. Perīzt si’nnõn võtāb ulzõ: si’z sa ūod tijā ne’iku pūšõl. Sinust võetakse viimast välja: siis sa oled tühi kui põis. ▫ No tevis izspiež [~ izņem] pēdējo – tad tu esi tukšs kā pūslis. KK77 a; KK77b
(b) pärastine ▫ vēlākais
pi’mdiņtõ ¤54 vi varjutada ▫ aptumšoties
  • Pǟva pi’mdiņtõb, tī’eb ēņtšta pi’mdõks. Päike varjutab, teeb ennaast pimedaks. ▫ Saule aptumšojas, padara sevi tumšu. KK78b14
pǭŗ *132 s paar ▫ pāris ≈ pǭr
  • sǭpkõd pǭŗ paar saapaid ▫ zābaku pāris; pǭŗ pǟva pie’rrõ paari päeva pärast ▫ pēc pāris dienām
pu’nnõ ¤29 vi punada ▫ sārtoties
  • Pǟva punūb, tōvaz ka punūb mūndakõrd, se u’m bǭ’rgõ āiga pǟl . Päike punab, taevas ka punab mõnikord, see on halva ilma peale. ▫ Saule sārtojas, debesis arī dažreiz sārtojas, tas ir uz sliktu laiku. KK78b20
rīetõ 1 ¤53 vi loojuda ▫ rietēt > lūojõ
  • Pǟva rīetõb. Päike loojub. ▫ Saule riet. KK78b24
rōda *38 s

(a) raud ▫ dzelzs
  • pǟva le’bbõ rōda tu’lsõ päev läbi raud tules ▫ visu dienu dzelzs ugunī; roudõ ta’ggõ rauda taguda ▫ kalt dzelzi KK77 a
  • Tagā roudõ, koņtš se u’m kūmi. Tao rauda, kuni see on kuum. ▫ Kal dzelzi, kamēr tā ir karsta.
(b) hobuseraud ▫ pakavs
  • Lǟ’b ibīztõ tagām, u’m pa’nmõst rōdad jū’rõ. Minnakse hobust rautama, peab panema rauad alla. ▫ Iet apkalt zirgu, jāliek pakavi klāt. KK78b4
(c) kapsaraud ▫ dzelzīte, kapājamā dzelzs ( etn.) = kapīņțõb|rōda, nǭțõd|rōda
  • Sigād pierāst kapīņțiz na’ggiri rōdaks. Sigadele hakiti kartuleid kapsarauaga. ▫ Cūkām kartupeļus kapāja ar dzelzīti.
(d) suurauad ▫ laužņi
  • Rōda panāb ibīzõn sū’zõ. Rauad pannakse hobusele suhu. ▫ Laužņus liek zirgam mutē. KK77 a
(e) triikraud ▫ gludeklis = pletīzõr, pres|rōda, silāz|rōda
sieldi *199 adj

(a) valge, helge ▫ gaišs
  • sieldi pǟva valge päev ▫ gaiša diena; sieldi tu’lbi helge tulevik ▫ gaiša nākotne
(b) selge, hele ▫ skaidrs
  • sieldi ēļ selge hääl ▫ skaidra balss; sieldi tǭvaz selge taevas ▫ skaidras debesis
sieldõ 1 *118 adj

(a) selge, klaar ▫ skaidrs, dzidrs
  • sieldõks īedõ selgineda ▫ noskaidroties; sieldõ ve’ž selge vesi ▫ dzidrs ūdens; sieldõ nemē pǟva selge nagu päev ▫ skaidrs kā diena; ne’i sieldõ kui ve’ž nii selge kui vesi ▫ tik dzidrs kā ūdens; nemē valkt sieldõst touvõst nagu välk selgest taevast ▫ kā zibens no skaidrām debesīm
  • Rǭžkīški īeb jo sieldõks, pīlava’istõ spī’ḑõb. Vähehaaval selgineb, pilvevahest särab. ▫ Pamazām skaidrojas, mākoņu starpā spīd. KK77 a
(b) selge, mõistetav ▫ skaidrs, saprotams
  • sieldõks oppõ selgeks õppida ▫ izmācīties; sieldõks sǭdõ selgeks saada ▫ noskaidrot; sieldõks tī’edõ selgeks teha ▫ izskaidrot
  • Ne’i sieldõ kui vīž suormõ. Nii selge kui viis sõrme. ▫ Tik skaidrs kā pieci pirksti. KK77 a
(c) selge, arukas ▫ prātīgs, gaišs
  • sieldõ mēļ selge mõistus ▫ gaišs prāts; sieldõ pǟ selge pea ▫ gaiša galva; sieldõd sīlmad selge pilk ▫ skaidrs skats
(d) selge, kaine ▫ nedzēris, skaidrs
  • Tu’l sieldõ pǟkõks! Tule kaine peaga! ▫ Nāc skaidrā prātā! KK77b
(e) korras ▫ vaļā, kārtībā
  • Lānga u’m jarā mǟ’dõn, ä’b või sǭdõ sieldõks. Niit on sassi läinud, ei saa korda. ▫ Diegs ir sapiņķerējies, nevar dabūt vaļā.
sīlma *34 s

(a) silm ▫ acs
  • siļmõz vaņțlõ silma vaadata ▫ skatīties acīs; siļmi pilktõ (~ piltõ) silmi pilgutada ▫ mirkšķināt acis; brūnizt, tumšizt sīlmad pruunid tumedad silmad ▫ brūnas, tumšas acis; knaššõd si’ņņizt sīlmad ilusad sinised silmad ▫ skaistas zilas acis; märgizt sīlmadõks rähmaste silmadega ▫ ar pūžņojošām acīm; vizās sīlmadõks kinnisilmi ▫ ar aizvērtām acīm; sīlmad je’dsõ un tagān silmad ees ja taga ▫ acis priekšā un aizmugurē ; sīlmad pu’nnizt nemē ǟrgan (~ särgõn) silmad punased kui härjal (~ särjel) ▫ sarkanas acis kā vērsim (~ raudai); mustād sīlmad ne’i ka tšigīņõn, ä’b tǭ’ nǟ’dõ mustad silmad nagu mustlasel, ei taha näha ▫ melnas acis kā čigānam, negrib redzēt; sūrd sīlmad ne’iku būndald suured silmad nagu võitoosid ▫ lielas acis kā sviesta ķērnes; sīlmad ne’iku kaššõn silmad nagu kassil ▫ acis kā kaķim; ve’žžizt sīlmad nemē ilgõlapsõn vesised silmad kui hülgepojal ▫ slapjas acis kā ronēnam; siļmšt sǭņi vȭlgidi silmini võlgades ▫ parādi līdz acīm; siļmi mǭ’zõ ra’bbõ silmi maha lüüa ▫ nodurt acis; siļmi kīerõ silmi jõllitada ▫ bolīt acis; siļmi la’gtõ suuri silmi teha ▫ ieplest acis; kǭ’d sīlma va’izõ jettõ kahe silma vahele jätta ▫ nepamanīt [~ atstāt starp divām acīm]; siļmi pie’zzõ silmi pesta ▫ mazgāt acis; mingiz pǟl siļmi eitõ kellelegi silma heita ▫ mest uz kādu acis; mittõ siļmšti ä’b laskõ mitte silmist lasta ▫ neizlaist no acīm; nēļa sīlma allõ nelja silma all ▫ zem četrām acīm; nemē pīrgal sīlmas nagu pind silmas ▫ kā skabarga acī; siļmiz sa’ddõ silma torgata [~ silmi sadada] ▫ durties acīs; sīlma sīlma, āmbaz ambõ vastõ silm silma, hammas hamba vastu ▫ acs pret aci, zobs pret zobu; sīlmas pi’ddõ silmas pidada ▫ ņemt vērā; sīlmad pǟl sa’ddõ silmili kukkuda ▫ nokrist uz acīm 79/5; KK77
  • Sīlmad kārtabõd sieldõmtõ. Silmad kardavad valgust. ▫ Acis baidās gaismas. Sīlmad attõ īezõ vizās. Silmad on öösel kinni. ▫ Acis naktī ir ciet. Ma laskūb set sīlmad vi’zzõ. Ma lasen vaid silmad kinni. ▫ Es tik aizveru acis. Ku sa panād sīlmad vi’zzõ, si’z sa ä’d tǭ’ nǟ’dõ, pīkstõd vi’zzõ. Kui sa paned silmad kinni, siis sa ei taha näha, pigistad kinni. ▫ Ja tu aizver acis, tad tu negribi redzēt, aizmiedz acis. Si’z tulāb u’ņ, ku sīlmad lǟ’bõd vi’zzõ. Siis tuleb uni, kui silmad lähevad kinni. ▫ Tad nāk miegs, kad acis krīt ciet. Si’z ku rǟkõb, kītõb, ku sīlmad attõ vie’d si’zāl. Siis kui nutetakse, öeldakse, et silmad on vees. ▫ Tad, kad raud, saka, ka acis ir ūdenī. Vaņțõl mi’nnõn siļmiz! Vaata mulle silma! ▫ Skaties man acīs! Ta ä’b lask mīnda sīlmad aldõst ulzõ. Ta ei lase mind silma alt välja. ▫ Viņš neizlaiž mani no acīm. Ta u’m amād ro’vd sīlmad allõ. Ta on kõigi inimeste silme all. ▫ Viņš ir visu cilvēku acu priekšā. Ku pǟ pȯdūb, si’z īeb sīlmad je’dsõ mustāks, kõzāks īeb kērabizõks. Kui pea valutab, läheb silmade ees mustaks, vihaga läheb kirjuks. ▫ Ja galva sāp, tad acu priekšā sametas melns, niknumā metas raibs. Mi’nnõn u’m u’d sīlmad je’dsõ, un pu’nnizt kärmizt attõ. Mul on udu silmade ees ja on punased kärbsed. ▫ Man ir migla acu priekšā, un ir sarkanas mušas. Jedspē’ḑõn mi’n sīlmad je’dst! Ära mu silmist [~ silmade eest]! ▫ Prom no manām acīm! Se u’m mi’n sīlma pie’rrõ – knaš, mis mi’nnõn mīeldõb. See on mu silma järgi – ilus, mis mulle meeldib. ▫ Tas ir man pa prātam [~ pēc manas acs] – skaists, kas man patīk. Eņtš sīlma u’m izānd. Oma silm on kuningas [~ peremees]. ▫ Paša acis neviļ [~ paša acs ir kungs]. Sīlmad īebõd kērabizõks sīe pǟvaks (~ pǟva kä’dsõ). Silmad lähevad kirjuks selle päiksega (~ päikse käes). ▫ Acis kļūst raibas ar to sauli (~ tajā saulē). Mēg rõkāndizmõ sīlma sīlma vastõ. Me rääkisime silmitsi [~ silm silma vastu]. ▫ Mēs sarunājāmies aci pret aci. Irmõn at sūrd sīlmad. Hirmul on suured silmad. ▫ Bailēm ir lielas acis. Ta ä’b kāndat mīnda mittõ sīlma tutkāmõs. Ta ei salli mind silmaotsaski. ▫ Viņš neieredz mani ne acu galā. Ta pīkstiz sīlma vi’zzõ: si’z ne’i sieldõ ä’b nǟ. Ta pigistas silma kinni: siis nii selgesti ei näe. ▫ Viņš piemiedza aci: tad tik skaidri neredz. Sa pa’ņd sīlmad tä’mmõn pǟ’zõ – ku ta i’z nǟ, sa kītizt un ta mūoštiz. Sa panid silmad talle pähe – kui ta ei näinud, sa ütlesid ja ta mõistis. ▫ Tu parādīji viņam [~ ieliki viņam acis galvā] – ja viņš neredzēja, tu pateici, un viņš saprata. Ma ä’b usk eņtš siļmi. Ma ei usu oma silmi. ▫ Es neticu savām acīm. Sīlmadõn lǟ’b pǭ’mi pūol pǟlõ. Silmadel läheb pahupool peale. ▫ Acis izgriežas otrādi. Ta eņtš siļmi blikštiņtõb – sīlmadõks rõkāndõb. Ta pilgutab oma silmi – räägib silmadega. ▫ Viņš mirkšķina savas acis – runā ar acīm. Alā pū’gõ põrmõ siļmiz! Ära aja [~ puhu] prügi [~ tolmu] silma! ▫ Nepūt miglu [~ putekļus] acīs! Ma laskīz tä’m ulzõ siļmšti. Ma lasin ta silmist. ▫ Es izlaidu viņu no acīm. Ma si’n siļmšti jo lugīz. Ma juba lugesin sinu silmist. ▫ Es jau nolasīju no tavām acīm. Mi’n u’m jelāmõst tīedõ ja ī’d sīlmaks vakțõmõst tǟnda. Ma pean tegema tööd ja ühe silmaga valvama teda. ▫ Man jādara darbs un ar vienu aci jāpieskata viņš. KK77 a; KK77b
(b) silm, silmus, aas ▫ acs, valdziņš
  • sukā sīlma sukasilm ▫ zeķes valdziņš , võrgõ sīlma võrgusilm ▫ tīkla acs; sukān siļmi i’lzõ võttõ sukal silmi üles võtta ▫ uzņemt zeķei valdziņus
  • U’m kuoŗŗõmõst sīlmad je’dsõ u’m pȯimõmõst sīlmad i’lzõ. Peab korjama enne silmad [vardale] ja peab võtma silmad üles. ▫ Jāsavāc vispirms valdziņi un jāuzceļ valdziņi. Sukā siļmšti arābõb ulzõ. Sukasilmad jooksevad [~ Sukk laguneb silmadest välja]. ▫ Zeķes valdziņi irst. KK78
(c) silm, tööriista varre- või niidiauk ▫ acs, caurums
  • kirrõ sīlma kirvesilm ▫ cirvja kāta caurums; nõ’ggõl sīlma nõelasilm ▫ adatas acs
sõ’vvõ 1 *119 s suvi ▫ vasara = sõ’v
  • sõ’vvõ aigiz suveaegu ▫ vasaras laikā; e’žmi sõ’vvõ pǟva esimene suvepäev ▫ pirmā vasaras diena 840701; KK77 a
spī’ḑõ ¤57 vi särada, paista ▫ spīdēt
  • Ku pǟva spī’ḑõb vie’d si’zzõl, si’z ta laistõb. Kui päike särab vees, siis see hiilgab. ▫ Kad saule spīd ūdenī, tad tas laistās. KK78b2
tämpi *199 adj tänane ▫ šodienas-
  • tämpiz pǟva sǭņ tänase päevani ▫ līdz šodienai K86
tijā *19 adj

(a) tühi ▫ tukšs
  • tijā me’r [kalast] tühi meri ▫ [no zivīm] tukša jūra; tijā ne’iku vanā kū tühi nagu vana kuu ▫ tukšs kā vecs mēness EV4
  • Kus tijā kūož, sǟ’l pūtõb. Kus tühi koht, seal on puudu [~ puudub]. ▫ Kur tukša vieta, tur trūkst. Mi’n ma’g u’m vä’ggi tijā. Mu kõht on väga tühi. ▫ Mans vēders ir ļoti tukšs. Ta tu’ļ tǟnõ tijād kädūdõks. Ta tuli siia tühjade kätega. ▫ Viņš atnāca šurp ar tukšām rokām. Ta tu’ļ tǟnõ tijā ne’iku vīžkopīk. Ta tuli siia tühi kui viiekopikane. ▫ Viņš atnāca šurp tukšs kā pieckapeika. KK77b; KK77 a; J20
(b) tühine, väärtusetu ▫ tukšs, nevērtīgs
  • Ta rõkāndõb ti’jjõ rõkkõ (~ ti’jḑi sõ’ņdi). Ta räägib tühja juttu (~ tühje sõnu). ▫ Viņš runā tukšu. KK77b
(c) vaene ▫ nabags, tukšinieks
  • Ta tī’eb mi’n tijāks, saņțõks. Ta teeb mu vaeseks, sandiks. ▫ Viņš padara mani par tukšinieku, ubagu. Minā u’m ne’i tijā ne’iku svȯrkõz. Mina olen nii vaene nagu rott. ▫ Es esmu tik nabags kā žurka. Minā u’m ne’i tijā ne’iku saņț kuoț. Mina olen nii tühi nagu sandi kott. ▫ Es esmu tik tukšs kā ubaga tarba. KK77 a; KK77b
(d) kaine ▫ skaidrā
  • Mitikš pǟva sa ä’d ūo tijā. Ükski päev sa ei ole kaine. ▫ Nevienu dienu tu neesi skaidrā.
(e) vallaline ▫ neprecējies Ga4.27
ūm *125 s kuma ▫ blāzma
  • pǟva ūm koidukuma ▫ rīta blāzma
vālda 2 *46 adj

(a) valge, valget värvi ▫ balts
  • ne’i vāldad tikkiž ku lu’m nii valged täiesti kui lumi ▫ tik balti, pilnīgi kā sniegs; vālda ma’g vastõ päuvõ valge kõht vastu päikest ▫ balts vēders pret sauli KK77; J14
  • Mis u’m vālda, se u’m knaš, pū’dõz ne’iku lu’m. Mis on valge, see on ilus puhas nagu lumi. ▫ Kas ir balts, tas ir skaists, tīrs kā sniegs. KK77 a
(b) valge, valgusküllane ▫ gaišs
  • vālda pǟva valge päev ▫ gaiša diena
vi’l 2 *76 adj vilu, jahe ▫ vēss, dzestrs
  • vi’l āiga jahe ilm ▫ vēss laiks; vi’l tūļ jahe tuul ▫ dzestrs vējš
  • Vi’l tūļ pūgõb jegā pǟva. Jahe tuul puhub iga päev. ▫ Dzestrs vējš pūš katru dienu. Vi’l tūlkõks ä’b või kuoŗŗõ na’ggiŗi. Jaheda tuulega ei või kartuleid korjata. ▫ Dzestrā vējā nevar lasīt kartupeļus.
vītõ ¤53 vi närtsida, rikneda ▫ vīst > nõrkõ
  • Āina kūjõb pǟva kä’dsõ, ilmõ päuvõ set vītõb. Hein kuivab päikse käes, ilma päikseta ainult närtsib. ▫ Siens izžūst saulē, bez saules tikai novīst. Puțkõz vītõb jarā. Lill närtsib ära. ▫ Puķe novīst. KK78a63; K78b5
vizās 2 adv kinni ▫ ciet
  • vizās pi’ddõ kinni hoida ▫ turēt ciet; vizās vȱlda kinni olla ▫ būt ciet
  • Ne’i u’m kuo’ig vizās. Nii on laev kinni. ▫ Nu kuģis ir iestrēdzis. Pǟva u’m vizās. Päike on pilve taga. ▫ Saule ir aiz mākoņiem [~ ciet]. Mä’ddõn nī’emõd i’zt āndat semḑi, vȯ’ļtõ vizās. Meil lehmad ei andnud piima, olid kinni. ▫ Mums govis nedeva pienu, bija ciet. KK78; FŽ86 46
vi’zzõ adv kinni ▫ ciet, aiz-
  • vi’zzõ akkõ kinni haarata ▫ sagrābt, satvert; vi’zzõ akkõ kinni püüda ▫ noķert; vi’zzõ ē’ḑõ riidesse panna ▫ apģērbties; vi’zzõ īedõ kinni jääda ▫ aizķerties; vi’zzõ ka’zzõ kinni kasvada ▫ aizaugt; vi’zzõ kattõ kinni katta ▫ aizklāt; vi’zzõ kīerõ kinni keerata ▫ aizgriezt; vi’zzõ kilmõ kinni külmuda ▫ aizsalt; vi’zzõ laskõ (lehma) kinni jätta ▫ aizlaist ciet (govi); vi’zzõ lǟ’dõ kinni minna ▫ tikt apcietinātam; vi’zzõ pānda kinni panna ~ kinnitada ~ kinni katta ▫ aiztaisīt ~ piestiprināt ~ aizklāt; vi’zzõ pressõ kinni pressida ▫ aizpresēt; vi’zzõ si’ddõ kinni siduda ▫ sasiet, aizsiet; vi’zzõ pū’ontõ kinni tuisata ▫ aizputināt; vi’zzõ strempõ kinni trampida ▫ aizmīdīt; vi’zzõ tī’edõ kinni teha, kinni panna ▫ aiztaisīt; vi’zzõ võttõ kinni võtta ▫ apcietināt J20; KK78; 151.1/19; 152.2
  • Ta panāb sīemnāiga vi’zzõ. Ta katab söögi kinni. ▫ Viņš pārklāj ēdienu. Missõks võiks tī’edõ sīldan va’itõd vi’zzõ? Millega võiks teha sillal vahed kinni? ▫ Ar ko varētu tiltam spraugas aiztaisīt ciet? Pǟva lekš vi’zzõ. Päike läks pilve taha. ▫ Saule aizgāja aiz mākoņiem. KK78; J14; KK78b51

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra