aššõ 1 *120 adj äkiline ▫ straujš, ašs - ne’i aššõ ne’iku flint nii äkiline nagu püss ▫ tik straujš kā plinte KK78a22
|
aššõ 2 adv
(a) kiiresti, kähku ▫ ātri, aši - Se tä’m jūsõ u’m aššõ ne’i ikš un kakš. See käib temal kähku nii üks ja kaks. ▫ Tas pie viņa ir aši kā viens un divi. KK78
(b) enne ▫ agri, aši |
bruņā|krupā *41 s
(a) kärnkonn ▫ krupis
(b) kilpkonn ▫ bruņurupucis >kild|kūona- Bruņākrupā, tä’mmõn ä’b sǭ ne’i aššõ nǭ’gõ jū’rõ. Kilpkonn, talle ei saa nii ruttu naha kallale. ▫ Bruņurupucis, viņam netiek tik ātri pie ādas klāt. KK78a65
|
īņõkst adv
(a) korraga ▫ reizē - Lǟ’m īņõkst! Lähme korraga! ▫ Iesim reizē! Ku kakš rištīngt lǟ’bõd ku’bbõ, ku näntõn attõ kǭzgõnd, si’z īezõ, ku nūoŗpǭŗ lǟ’b ma’ggõm, u’m lǟ’mõst īņõkst; kis lǟ’b jo aššõ, se jo aššõ kūolõb. Kui kaks inimest lähevad kokku, kui neil on pulmad, siis öösel, kui noorpaar läheb magama, peab minema korraga; kes läheb enne, see enne sureb. ▫ Kad divi cilvēki saiet kopā, kad viņiem ir kāzas, tad naktī, kad jaunais pāris iet gulēt, jāiet reizē [ar viņiem]; kas iet ātrāk, tas ātrāk nomirst. KK78
(b) (ühes)koos, seltsis ▫ kopā - Lǟ’mõ īņõkst kuodāj! Lähme seltsis koju! ▫ Iesim reizē mājup! Mēg lǟ’mõ īņõkst naizkõks. Me läheme koos naisega. ▫ Mēs ejam reizē ar sievieti. Mi’n u’m jõvā mēļ, ku sa tulād mä’dkõks īņõkst. Mul on hea meel, et sa tuled koos meiega. ▫ Man ir labs prāts, ka tu nāc kopā ar mums. KK78
(c) ühtlasi ▫ vienlaikus, pie viena 2L12 |
irdõ ¤47 vi harjuda ▫ pierast - si’zzõl irdõ ära harjuda ▫ aprast KK78b12
- Ma īrdiz sīekõks aššõ. Ma harjusin sellega ruttu. ▫ Es ātri pie tā pieradu. Pi’ņ u’m irdõn kaššõks, ne at kǭ’dskiņ irdõnd. Koer on harjunud kassiga, nad on kahekesi harjunud. ▫ Suns ir saradis ar kaķi, viņi abi ir saraduši. Või ta īrdõb mi’n jū’rõ? Kas ta harjub minuga? ▫ Vai viņš pieradīs pie manis? Ä’b ūo jõvā, ku läpš ī’d jūrs u’m irdõn. Ei ole hea, kui laps ühe juures on harjunud. ▫ Nav labi, ja bērns ir pieradis pie viena. Mēg ūom irdõnd sīedõ kaļdi. Me oleme harjunud sööma kalu. ▫ Mēs esam pieraduši ēst zivis. KK78a41; KK78a46
|
kēļ *215 s
(a) keel (kehaosa) ▫ mēle - li’bḑi kēļ libe keel ▫ gara [~ slidena] mēle; pī’emdi kēļ pehme keel ▫ mīksta mēle; pitkā kēļ pikk keel ▫ gara mēle; slikți kēļ paha keel ▫ slikta mēle; va’imi kēļ terav keel ▫ asa mēle; kēļ ne’i ku tȭla keel nagu vaalikurikas ▫ mēle kā vāle; kīeldõ kastõ keelt kasta ▫ iemērkt mēli; kīeldõ pieksõ keelt peksta ▫ kulstīt mēli; eņtš kīeldõ vǭļikšõ oma keelt valitseda ▫ pievaldīt savu mēli KK78b7; Jk1.26
- Kēļ kǟ’b aššõ – kierdõ rõkāndõb. Keel käib kiiresti, nobedasti räägib. ▫ Mēle kustas ātri – veikli runā. Kēļ kūjõb jarā rõkāndõs. Keel kuivab rääkides ära. ▫ Mēle izžūst runājot. Kēļ u’m jarā vä’zzõn. Keel on ära väsinud. ▫ Mēle ir nogurusi. Pidā eņtš kīeldõ! Pea oma keel paigal! ▫ Pievaldi savu mēli! Kēļ sõ’vlõb – pa je’nnõks rõkāndõb. Keel sügeleb – liiga palju räägib. ▫ Mēle niez – par daudz runā. Pī’emdi kēļ – rõk ä’b ūo sieldõ, ne’i ku pūoltūorõz. Pehme keel – jutt ei ole selge, nagu pooltoores. ▫ Mīksta mēle – runa nav skaidra, tāda kā pusjēla. Pitkā kēļ u’m, ku tūoizta na’grõb. Pikk keel on, kui teist välja naerdakse. ▫ Gara mēle ir, kad citu apsmej. Vȱida eņts kīel ambõd tagān! – ku u’m vȱidamõst tǟnda, algõ ta rõkāndõg. Hoia oma keel hammaste taga! – kui tuleb teda hoida, et ta ei räägiks. ▫ Turi savu mēli aiz zobiem! – ja ir viņš jāattur, lai viņš nerunā. Alā sa eņtš kīeldõ ku’ltõ! Ära sa oma keelt kuluta! ▫ Nedeldē savu mēli! Se u’m mi’n kīel pǟl – sīemnāiga või rõk. See on mu keele peal – söök või jutt. ▫ Tas ir uz manas mēles – ēdiens vai sakāmais. Se sõnā u’m mi’n kīel tutkāmõs. See sõna on mu keele otsas. ▫ Tas vārds man ir uz mēles. KK77a
(b) keel (suhtlusvahend) ▫ valoda - līvõ kēļ liivi keel ▫ lībiešu valoda
- Kēļ u’m jarā ka’ddõn. Keel on ununenud [~ kadunud]. ▫ Valoda ir aizmirsusies [~ pazudusi]. Tä’mmõn u’m saksā kēļ sūsõ. Tal on saksa keel suus. ▫ Viņš prot vācu valodu [~ viņam ir vācu valoda mutē]. Mēg i’z līedam ī’tizt kīeldõ: ä’b võimõ ku’bbõ rõkāndõ. Me ei leidnud ühist keelt: me ei või kokku leppida. ▫ Mēs neatradām kopīgu valodu: nevaram sarunāt. KK77b; KK78
(c) pillikeel ▫ stīga - kāndla kēļ kandle keel ▫ kokles stīga
(d) päästik, trikkel ▫ mēlīte - plint|kēļ püssi trikkel ▫ šautenes mēlīte
|
kievām *157 adj kerge ▫ viegls - kievām ke’ž – seļļi, kis tuoizõn ä’b ra’b kerge käsi – selline, mis teist ei löö ▫ viegla roka – tāda, kas citam nesit; kievām mēļ – kis ä’b ūo riktig kovāl, rõk lǟ’b ä’briktig kerge meel – mis ei ole õieti tark, jutt ei lähe korralikult ▫ viegls prāts – kas nav īsti gudrs, runa iet neriktīgi; kievām, sieldõ pǟ – kīen aššõ īeb pǟ’zõ kerge pea – kellel ruttu jääb pähe ▫ viegla, ātra galva – kam ātri paliek galvā; kievām, ī’dkõrdi tīe kerge, lihtne töö ▫ viegls, vienkāršs darbs; ne’i kievām ne’i ku tijā pǟki nii kerge nagu tühi viljapea ▫ tik viegls kā tukša vārpa KK78a21
|
līdõ ¤3 vt
(a) saada, tulla ▫ būt (nākotnē) - Pūoga līb aŗšt, ta opūb aŗštõks. Pojast saab arst, ta õpib arstiks. ▫ Dēls būs ārsts, viņš mācās par ārstu. Ǭ’rõn līb pu’nni, tǟnda rǭviņtõb vermkõks punīzõks. Riie tuleb punane, seda värvitakse värviga punaseks. ▫ Drāna būs sarkana, to ar krāsu krāso sarkanu. Nī’emõ līb lipšāb. Lehm tuleb lüpsma. ▫ Govs būs slaucama. Mēg līm aššõ tegīž ve’l ku’bsõ. Me oleme varsti jälle veel koos. ▫ Mēs drīz būsim atkal vēl kopā. Ka’ļdi līb amādõn. Kalu saab kõigile. ▫ Zivis būs visiem. Sīest midāgõst ä’b lī. Sellest ei tule midagi. ▫ No tā nekas nebūs. Mi’nnõn līb lē’mizt. Mul tuleb minek. ▫ Man būs jāiet. Ä’b lī mitī’dtõ līvlizt, kis ä’b mõtlõks ī’dtõ mõtkõzt: algõ līnd jemīņ suo’ddõ. Ei tule olema ühtki liivlast, kes ei mõtleks üht mõtet: ärgu tulgu enam sõda. ▫ Nebūs neviena lībieša, kas nedomātu vienu domu: lai vairs nebūtu kara. KK77 a; KK78; VS36
(b) jääda ▫ palikt - Sprīt laskūb mǭ’zõ, si’z līb pūol pūraztõ. Pirkel lastakse maha, siis jääb pool purje. ▫ Špritu nolaiž lejā, tad būs puse buras. TL78b65
|
mēļ *215 s
(a) meel, aru ▫ prāts, uzskats - mi’nnõn u’m jõvā mēļ mul on hea meel ▫ man ir labs prāts; mīel parāntimi meeleparandus ▫ labošanās, atgriešanās uz pareizā ceļa; mīeldõ parāntõ meelt parandada ▫ laboties, atgriezties uz pareizā ceļa; mīel pierāst meele järgi ▫ pa prātam; mingizõn mīel pie’rrõ tī’edõ kellegi meele järgi teha ▫ izdarīt kādam pa prātam; mīel pie’rrõ vȱlda meele pärast olla, meeldida ▫ būt pa prātam; mīelõ pānda meelde tuletada ▫ atgādināt; vastõ mīeldõ vȱlda vastumeelt olla ▫ būt nepatīkamam; mi’n mīelstõ minu meelest ▫ manuprāt; ä’b lǟ’ ī’dtõ mīeldõ ei lähe ühes meeles ▫ neiet vienprātīgi Jh14.26; KK78.3; Mk1.4; KK77 a; Ap2.38
(b) meel, mälu ▫ prāts, atmiņa - mīelõ īedõ meelde jääda ▫ palikt prātā; mīelõ jettõ ~ mīelõ pānda meelde jätta ▫ paturēt prātā; mīelõ tūlda ~ mīelõ rabāgõ meelde tulla ~ meelde turgatada ▫ ienākt prātā; mīelsõ pi’ddõ meeles pidada ▫ paturēt prātā; mīelsõ pī’lõ meeles seista ▫ stāvēt prātā; mīelsõ vȱlda meeles olla ▫ būt prātā; mīelstõ jarā u’nnõ meelest ära unustada ▫ aizmirst KK78.3
- Se lekš ulzõ mi’n mīelstõ. See läks mul meelest ära [~ välja mu meelest]. ▫ Tas man izgāja no prāta. Ku midāgõst set tu’ļ mīelõ, kītiz: mi’nnõn tu’ļ pǟ’zõ. Kui miski vaid tuli meelde, ütles: mulle tuli pähe. ▫ Kad kaut kas ienāca prātā, teica: man ienāca galvā. KK77 a
(c) aru, mõistus ▫ prāts, saprāts - piški mēļ lühike [~ pisike] aru ▫ mazs prāts; mīel jū’rõ tūlda mõistusele tulla ▫ nākt pie prāta; ne’iku īlma mīeldõ nagu ilma mõistuseta ▫ kā bez prāta; mīelstõ ullõ vȱlda arust ära olla ▫ būt bez prāta; mīelstõ vāldiž īedõ ~ mīelstõ vāldiž sǭdõ arust ilma jääda ▫ palikt bez prāta; pigā-tagā mīelstõ vāldiž peaaegu arust ära ▫ gandrīz bez prāta; mēļi sie’ggõ mõistust segi ajada ▫ jaukt prātus KK77 a; 14Ro1; 85/1
- Mēļ u’m jarā, ä’b ūo riktig. Mõistus on ära, ei ole korras. ▫ Prāts ir projām, nav riktīgs. Mēļ josābiz jarā. Mõistus eksis ära. ▫ Prāts apjuka. Mēļ kadūb jarā. Mõistus kaob ära. ▫ Prāts pazūd. Piški mēļ u’m sīen, kis u’m aššõ uskiji. Lühike aru on sellel, kes on kiire uskuja. ▫ Īss prāts ir tam, kurš ātri notic. Ma te’i īž eņtš mīelstõ, mitikš i’z ānda nõ’vvõ. Ma tegin ise oma aruga, ükski ei andnud nõu. ▫ Es darīju pats ar savu prātu, neviens nedeva padomu. Tä’mmõn ä’b ūo mīeldõ je’mmit. Tal ei ole enam mõistust. ▫ Viņam vairs nav prāta. Ta u’m järāndiz eņtš mīelstõ. Ta on oma arust ära. ▫ Viņš ir sajucis prātā. Ta a’ilõb ne’iku īlma mīeldõ sīe naiz tagān. Ta jookseb nagu arutu selle naise järel. ▫ Viņš skrien tai sievietei pakaļ kā bez prāta. KK77 a; 86a50
(d) meel, tuju ▫ prāts, oma - jõvā mēļ hea meel, hea tuju ▫ labs prāts, laba oma; kõ’zzi mēļ paha tuju ▫ slikta oma; mēļ ne’iku tūļ pū’gõb tuju nii, nagu tuul puhub ▫ noskaņojums tāds, kā vējš pūš
(e) meel, aisting ▫ prāts, maņa - vīž mīeldõ viis meelt ▫ piecas maņas
(f) meelsus ▫ pārliecība, uzskati - Valstõn vastūksnikā ä’b ūo sīesõ mīelsõ. Riigivastane ei ole selles meelsuses. ▫ Valsts pretinieks nav tādos uzskatos.
|
ratstõ ¤18 vt
(a) ratsutada ▫ jāt - Ratstāb ibīztõ, lǟ’b ibīzõks ratsõl. Ratsutatakse hobust, minnakse hobusega ratsa. ▫ Jāj zirgu, dodas ar zirgu jāšus. Ratstāb ibīzõks, si’z aššõ võib lǟ’dõ. Ratsutatakse hobusega, siis võib kiiresti minna. ▫ Jāj ar zirgu, tad ātri var doties. KK78b23
(b) sugutada ▫ jāt (par dzimumattiecībām) |
ri’jjõ ¤29 vt õgida ▫ rīt - si’zzõl ri’jjõ kugistada, sisse ahmida ▫ ierīt
- Ta ne’i aššõ rijūb sīemnāiga eņtšõn si’zzõl. Ta nii ruttu õgib söögi enesele sisse. ▫ Viņš tik ātri ierij ēdienu. Ta ri’jjõks tikkiž jarā. Ta õgiks kõik ära. ▫ Viņš aprītu visu. KK78b25
|
tõmbõ ¤37 vt
(a) tõmmata ▫ vilkt - i’lzõ tõmbõ üles tõmmata ▫ vilkt augšā; jarā tõmbõ ära tõmmata ▫ aizvilkt projām; ku’bbõ tõmbõ kokku tõmmata ▫ savilkt kopā; mǭ’zõ tõmbõ maha tõmmata ▫ novilkt; ulzõ tõmbõ välja tõmmata ▫ izvilkt ~ izraut; vi’zzõ tõmbõ kinni tõmmata ▫ aizvilkt; kīeta tõmbõ köit tõmmata ▫ vilkt virvi
- Ta u’m tõmbdõb un liktõb. Ta on tõmmatav ja lükatav. ▫ Viņš ir velkams un stumjams. Ta lǟ’b ja tȭmbõb tä’m mǭ’zõ. Ta läheb ja tõmbab ta maha. ▫ Viņš iet un novelk viņu zemē. Ve’ž tȭmbõb ulzõ sīe sūoliz. Vesi tõmbab välja selle soolase. ▫ Ūdens izvelk ārā to sāļumu. KK77b; KK78b42; KK78a68
(b) kiskuda, rebida ▫ raut, plēstkațki tõmbõkatki rebida
(c) ahnitseda, tõmmata ▫ raust - viļļõ tõmbõ varandust tõmmata ▫ raust mantu
- Ta tȭmbõb a’mmõ, mis sǭb kä’ddõ. Ta ahnitseb kõike, mis saab kätte. ▫ Viņš rauš visu, ko dabū rokā. Mingizt a’žžõ ta tȭmbõb aššõ. Mõnd asja ta ahnitseb kähku. ▫ Kādu lietu viņš sarauš ātri. KK78b42
|
