āiga 1 *33 s
(a) aeg ▫ laiks (hronometriskais) - āina|āiga heinaaeg ▫ siena laiks; ēdrõm|āiga õitseaeg ▫ ziedu laiks; īe|āiga ööaeg ▫ nakts laiks; i’lzõ|nūzõmiz|āiga ülestõusmisaeg ▫ celšanās laiks; i’mtõm|āiga imetamisaeg ▫ zīdīšanas laiks; kikīd|āiga kukelaulu aeg ▫ gaiļu laiks, gaiļi; kīela | āiga kellaaeg ▫ pulksteņa laiks; kildõb|āiga külviaeg ▫ sējas laiks; kindtõb|āiga künniaeg ▫ aramais laiks; laps|kandtõb|āiga lapsekandmisaeg ▫ grūtniecības laiks; lȭinagst|āiga lõunaaeg ▫ pusdienlaiks; ma’ggõm|lǟ’dõb|āiga magamaminekuaeg ▫ gulētiešanas laiks; na’ggõrd|võttõb|āiga ~ na’ggõrd|võttõks|āiga kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks; ȭ’dõg|āiga õhtuaeg ▫ vakara laiks; pivād|āiga pühadeaeg ▫ svētku laiks; sigā|taptõb|āiga seatapuaeg ▫ cūku kaušanas laiks; si’gž|āiga sügisaeg ▫ rudens laiks; sitā|vie’dtõb|āiga sõnnikuveo aeg ▫ mēslu vešanas laiks; sõ’v|āiga suveaeg ▫ vasaras laiks; ūomõg|āiga hommikune aeg ▫ rīta laiks; ve’jmiz|āiga püügihooaeg ▫ zvejas laiks; vešpõr|āiga videvikuaeg ▫ mijkrēšļa laiks; vīļa|āiga lõikusaeg ▫ ražas laiks; vīļa|je’ltõb|āiga viljatöödeaeg ▫ ražas novākšanas laiks
- kievādi āiga kevadine aeg ▫ pavasara laiks; si’gži āiga sügisene aeg ▫ rudens laiks; sõ’vvi āiga suvine aeg ▫ vasaras laiks; talli āiga talvine aeg ▫ ziemas laiks; obāz āiga hiline aeg ▫ vēls laiks; parāz āiga paras aeg ▫ piemērots laiks; pe’rri āiga viimane aeg ▫ pēdējais laiks; vāldiž āiga vaba aeg ▫ brīvs laiks; varāz āiga varane aeg ▫ agrs laiks; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; je’dsõ aigõ enneaegu ▫ pirms laika; kōgiņ aigõ kaua aega ▫ ilgu laiku; strēk aigõ tükk aega ▫ kādu laiku; se võtāb aigõ see võtab aega ▫ tas prasa laiku; amūst āigast ammust ajast ▫ kopš seniem laikiem; siedaig sǭņõ seni, selle ajani ▫ līdz tam laikam; sīest āigast sellest ajast ▫ kopš tā laika; mingiz āigaks mõneks ajaks ▫ uz kādu laiku; jegāl āigal igal ajal ▫ katrā laikā; kievādiz āigal kevadisel ajal ▫ pavasara laikā; kōgiņ āigal pika aja jooksul ▫ ilgā laikā; õigiz āigal õigel ajal ▫ īstā laikā; perīz āigal viimasel ajal ▫ pēdējā laikā; sīel āigal sel ajal ▫ tolaik; sīel eņtš āigal samal ajal ▫ tanī pašā laikā; tīe āigal töö ajal ▫ darba laikā; päuvõ āigis päeva ajal ▫ dienas laikā; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; aigõ pi’ds aegamööda ▫ laika gaitā; aigõ vībtõ aega viita ▫ kavēt laiku; aigõ võttõ aega võtta ▫ paņemt laiku; pitkā āiga igavus ~ igav ▫ garlaicība ~ garlaicīgi 9Ro9; E IC; D22
- Ni u’m āiga. Nüüd on aeg. ▫ Nu ir laiks. Āiga ä’b vȯ’dlõ. Aeg ei oota. ▫ Laiks negaida. Āiga u’m jūsõ. Aeg on käes. ▫ Laiks ir klāt. Tä’m āiga u’m le’bbõ. Ta aeg on läbi. ▫ Viņa laiks ir cauri. Mi’n āiga u’m täuž. Mu aeg on täis. ▫ Mans laiks ir galā [~ pilns]. Jegāī’dõn eņtš āiga. Igaühel oma aeg. ▫ Katram savs laiks. Āiga lopūb. Aeg lõppeb. ▫ Laiks beidzas. Amā āiga ta u’m sīlmad allõ. Kogu aeg on ta silma all. ▫ Visu laiku viņš ir acu priekšā. Paldītõn u’m ro’vdõn rikāz āiga. Praegu on inimestel rikas aeg. ▫ Patlaban cilvēkiem ir bagāts laiks. Ta tu’ļ riktig āigas. Ta tuli õigel ajal. ▫ Viņš atnāca īstajā laikā. Siz tä’m āigis, ku ta u’m läpš vȯnd, siz ne at kǟ’nd lambiļ Tsä’lmõts. Siis tema aegadel, kui ta on laps olnud, siis nad on käinud Tsälmõtis lambakarjas. ▫ Tad viņa laikos, kad viņš ir bijis bērns, tad viņi ir gājuši uz Celmupi ganīt aitas. Seļļi kuoŗŗimi lǭtkubūd kouți võtāb aigõ. Selline korjamine koguduste kaudu võtab aega. ▫ Tāda vākšana pa draudzēm paņem laiku. Mi’nnõn u’m pitkā āiga Mul on igav. ▫ Man ir garlaicīgi. Mi’nnõn ä’b ūo aigõ mittõ jalgõ lǟ’dõ tubāst ulzõ. Mul ei ole aega mitte jalgagi toast välja astuda [~ minna]. ▫ Man nav laika pat ne pēdu iziet ārā no istabas. KK77a; KK78; 1986/17; 152.2/9
(b) ilm ▫ laiks, laika apstākļi - bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; ka’žži āiga märg ilm ▫ slapjš laiks; kīebi āiga palav ilm ▫ karsts laiks; kīlma āiga külm ilm ▫ auksts laiks; knaš āiga ilus ilm ▫ skaists laiks; lem āiga soe ilm ▫ silts laiks; ōḑig āiga palav, haudes ilm ▫ karsts, sutīgs laiks; sitā āiga halb [~ sitt] ilm ▫ slikts [~ sūdīgs] laiks; vī’mi āiga vihmane ilm ▫ lietains laiks
- Seļļi āiga ku mittõ pi’ņ ä’b või ulzõ lǟ’dõ. Selline ilm, et koergi ei või välja minna. ▫ Tāds laiks, ka pat suns nevar iziet ārā. Āiga kīerõb. Ilm pöörab. ▫ Laiks mainās. Tämpõ tȭitiz jõ’vvõ aigõ. Täna lubati head ilma. ▫ Šodien solīja labu laiku. Lem āigaks vȯzā rikābõb . Sooja ilmaga liha rikneb. ▫ Siltā laikā gaļa bojājas. 502.2; KK78b23
|
aļtimi *200 s hallitus ▫ pelējums = aļtõm- Mõltsi aļtimi: e’žmõks ta u’m vālda, pie’rrõ ta īeb mõltsizõks. Rohehallitus: esmalt on ta valge, pärast läheb roheliseks. ▫ Zaļais pelējums: sākumā tas ir balts, vēlāk kļūst zaļš. PK88.12
|
aļtõ ¤53 vi hallitada ▫ pelēt - Lēba aļtõb. Leib hallitab. ▫ Maize pelē. KK77
|
| aļtõm *159 s hallitus ▫ pelējums EIIIh = aļtimi |
āndõks *206 s
(a) kink, kingitus ▫ dāvana - Taļšpivād āndõks jõulukink ▫ Ziemassvētku dāvana
- Kilāliztõn vȯ’ļ īņõ tõurõz āndõks. Külalistel oli kaasas kallis kink. ▫ Viesiem bija līdzi dārga dāvana.
(b) anne ▫ talants | = and- Tä’mmõn kīeld āndõks u’m. Tal on keelte-anne. ▫ Viņam ir talants uz valodām.
|
bal *126 s ball ▫ balle - Nūoŗd lekštõ bal pǟl. Noored läksid ballile. ▫ Jaunie aizgāja uz balli.
|
bǭņ *132 s suur hall vihma- või lumepilv ▫ liels lietus vai sniega mākonis - Bǭņõd nūzõbõd. Suured hallid vihmapilved tõusevad. ▫ Negaisa mākoņi ceļas.
|
| i’bbizt|taļ *104 s hobusetall -i ▫ zirgu stallis |
īndatõ ¤53 vt
(a) hinnata ▫ vērtēt - jarā īndatõ väärtust leida, väärtust määrata ▫ novērtēt
- Se ažā u’m vä’ggi tõurõks īndatõd. See asi on väga kalliks hinnatud. ▫ Šī lieta ir novērtēta ļoti dārgi. Ne īndatõbõd kōpõ. Nad hindavad kaupa ▫ Viņi vērtē preces.
(b) hinnangut anda ▫ dot vērtējumu |
kāndatõ 1 ¤53 vt
(a) kannatada, kogeda ▫ ciest - va’llõ kāndatõ valu kannatada ▫ ciest sāpes
- Tä’m ka’ggõl kāndatõb. Ta kael kannab. ▫ Viņa kakls cieš. KK77a
(b) kannatada, sallida ▫ ieredzēt, ciest - Ma ä’b või tǟnda sīlma tutkāmõs kandatõ. Ma ei või teda silma otsas sallida. ▫ Es nevaru viņu ieredzēt ne acu galā. Ta ä’b kāndat mīnda. Ta ei salli mind. ▫ Viņš mani necieš.
(c) taluda ▫ paciest, izturēt - Ma ä’b või kāndatõ siedā nēmiztõ. Ma ei või kannatada selle nägemist. ▫ Es nevaru paciest to skatu. Ma ä’b või siedā kāndatõ. Ma ei või seda taluda. ▫ Es nevaru to paciest. Kui ma võiji siedā kāndatõ? Kuidas ma võivat seda välja kannatada? ▫ Kā es varot to izturēt? KK78b60
|
kāngar *234 s seljandik (Läänemere varasemate arengustaadiumite luite- ja rannavallid Põhja-Kuramaal) ▫ kangars (garens jūrai paralēls paugurs Ziemeļkurzemē, jūras tuvumā) ≈ kāngaŗ- Kāngar nukā pǟl u’m jelūd. Seljandiku otsa peal on majad. ▫ Kangara galā ir mājas. 152.2
|
| kie’v|mǭŗa|pū *12 s lodjapuu, lumepallipõõsas ▫ irbene (Viburnum opulus) EIIIf |
| knīp|lōka *48 s küüslauk ▫ ķiploks (Allium sativum) |
kū’oḑõni *202 adj otsene ▫ tiešs - kū’oḑõni e’ḑḑimīez otsene ülemus ▫ tiešais priekšnieks; kū’oḑõni rõk otsene kõne ▫ tiešā runa; kū’oḑõnizt maksūd otsesed maksud ▫ tiešie nodokļi; kū’oḑõnõst ovātst otsesest allikast ▫ no pirmavota
|
kupšā *51 s ülesostja ▫ uzpircējs, kupcis - Līvõ randõ Tallinõst tu’ļtõ kupšād. Liivi randa tulid Tallinnast ülesostjad. ▫ Lībiešu jūrmalā no Tallinas ieradās kupči. E ID
|
| lälīkšõ ¤55 vi lailata ▫ lallināt |
| lirīkšõ ¤55 vi lõõritada ▫ trallināt |
| metālizīertõ ¤53 vt metalliseerida ▫ metalizēt |
| metālli *200 adj metalne, metalliline ▫ metāla-, metālisks |
| metāl|sulātõb|ǭ’j *124 s metallisulatusahi ▫ metālkausētava |
| metāl|sulātõks *207 s metallisulam ▫ metālu sakausējums |
| metāl|valām *157 s metallivalu ▫ metāla lējums |
ǭ’gi *201 adj hall ▫ pelēks - ǭ’gi ǭ’rõn hall riie ▫ pelēka drēbe; ǭ’gi pǟva hall päev ▫ pelēka diena; ǭ’gizt pīlad hallid pilved ▫ pelēki mākoņi
|
ovāt *129 s läte, allikas ▫ avots - rǭ’ ovāt rahaallikas ▫ naudas avots L
- Būdnikā mäg kaņtš u’m ovāt. Būdnika mäe ääres on allikas. ▫ Būdenes kalna malā ir avots.
|
o’v|vǟrtli *199 adj auväärne ▫ godājams - o’vvǟrtliz zirmiz pǟkõks mīez auväärse halli peaga mees ▫ vīrs ar godājamu sirmu galvu IK4
|
| õ’ldzõ|ki’v *59 s kalliskivi ▫ dārgakmens |
pǟl pop
(a) peal ▫ uz (vieta) - lǭda pǟl laua peal ▫ uz galda; sidām pǟl südame peal ▫ uz sirds; eņtš kä’d pǟl oma käe peal ▫ uz savu roku
- Ne at jarā lē’miz pǟl. Nad on ära minemas. ▫ Viņi ir uz promiešanu. 502.2
(b) peale, ajaks ▫ uz (laiks) - Minā jõvā mīelkõks nädīļ pǟl lǟ’ks Tallinnõ. Mina läheksin hea meelega nädalaks ajaks Tallinna. ▫ Es labprāt uz nedēļu dotos uz Tallinu.
(c) kallal ▫ virsū - Ta u’m mi’n pǟl ne’iku u’ņ. Ta on mu kallal [~ peal] nagu uni. ▫ Viņš ir man pielipis [~ man virsū] kā miegs. KK77 a
|
pițkīz|ka’briki *202 s tikutaja ▫ mērkaziņa, pērkonkaza (Gallinago gallinago) - Pițkīzka’briki nūzõb i’lzõ tik-tik-tik, a’ilõb a’ŗtiz mǭ’zõ mǟgõs; sīe ta tēji tabārõks. Tikutaja tõuseb üles tik-tik-tik, sööstab kaldu maha määgides; seda ta tegevat sabaga. ▫ Mērkaziņa ceļas augšā tik-tik-tik, traucas slīpi lejā blējot; to viņa darot ar asti. 85/1
|
| purōv *224 s porrulauk ▫ puravs (Allium ampeloprasum var. porrum) EIIIg |
| silāstõ 2 ¤53 vt kallistada, süleleda ▫ apskaut |
| silāstõm *159 s hellitus, kallistus ▫ apskāviens |
sīlma *34 s
(a) silm ▫ acs - siļmõz vaņțlõ silma vaadata ▫ skatīties acīs; siļmi pilktõ (~ piltõ) silmi pilgutada ▫ mirkšķināt acis; brūnizt, tumšizt sīlmad pruunid tumedad silmad ▫ brūnas, tumšas acis; knaššõd si’ņņizt sīlmad ilusad sinised silmad ▫ skaistas zilas acis; märgizt sīlmadõks rähmaste silmadega ▫ ar pūžņojošām acīm; vizās sīlmadõks kinnisilmi ▫ ar aizvērtām acīm; sīlmad je’dsõ un tagān silmad ees ja taga ▫ acis priekšā un aizmugurē ; sīlmad pu’nnizt nemē ǟrgan (~ särgõn) silmad punased kui härjal (~ särjel) ▫ sarkanas acis kā vērsim (~ raudai); mustād sīlmad ne’i ka tšigīņõn, ä’b tǭ’ nǟ’dõ mustad silmad nagu mustlasel, ei taha näha ▫ melnas acis kā čigānam, negrib redzēt; sūrd sīlmad ne’iku būndald suured silmad nagu võitoosid ▫ lielas acis kā sviesta ķērnes; sīlmad ne’iku kaššõn silmad nagu kassil ▫ acis kā kaķim; ve’žžizt sīlmad nemē ilgõlapsõn vesised silmad kui hülgepojal ▫ slapjas acis kā ronēnam; siļmšt sǭņi vȭlgidi silmini võlgades ▫ parādi līdz acīm; siļmi mǭ’zõ ra’bbõ silmi maha lüüa ▫ nodurt acis; siļmi kīerõ silmi jõllitada ▫ bolīt acis; siļmi la’gtõ suuri silmi teha ▫ ieplest acis; kǭ’d sīlma va’izõ jettõ kahe silma vahele jätta ▫ nepamanīt [~ atstāt starp divām acīm]; siļmi pie’zzõ silmi pesta ▫ mazgāt acis; mingiz pǟl siļmi eitõ kellelegi silma heita ▫ mest uz kādu acis; mittõ siļmšti ä’b laskõ mitte silmist lasta ▫ neizlaist no acīm; nēļa sīlma allõ nelja silma all ▫ zem četrām acīm; nemē pīrgal sīlmas nagu pind silmas ▫ kā skabarga acī; siļmiz sa’ddõ silma torgata [~ silmi sadada] ▫ durties acīs; sīlma sīlma, āmbaz ambõ vastõ silm silma, hammas hamba vastu ▫ acs pret aci, zobs pret zobu; sīlmas pi’ddõ silmas pidada ▫ ņemt vērā; sīlmad pǟl sa’ddõ silmili kukkuda ▫ nokrist uz acīm 79/5; KK77
- Sīlmad kārtabõd sieldõmtõ. Silmad kardavad valgust. ▫ Acis baidās gaismas. Sīlmad attõ īezõ vizās. Silmad on öösel kinni. ▫ Acis naktī ir ciet. Ma laskūb set sīlmad vi’zzõ. Ma lasen vaid silmad kinni. ▫ Es tik aizveru acis. Ku sa panād sīlmad vi’zzõ, si’z sa ä’d tǭ’ nǟ’dõ, pīkstõd vi’zzõ. Kui sa paned silmad kinni, siis sa ei taha näha, pigistad kinni. ▫ Ja tu aizver acis, tad tu negribi redzēt, aizmiedz acis. Si’z tulāb u’ņ, ku sīlmad lǟ’bõd vi’zzõ. Siis tuleb uni, kui silmad lähevad kinni. ▫ Tad nāk miegs, kad acis krīt ciet. Si’z ku rǟkõb, kītõb, ku sīlmad attõ vie’d si’zāl. Siis kui nutetakse, öeldakse, et silmad on vees. ▫ Tad, kad raud, saka, ka acis ir ūdenī. Vaņțõl mi’nnõn siļmiz! Vaata mulle silma! ▫ Skaties man acīs! Ta ä’b lask mīnda sīlmad aldõst ulzõ. Ta ei lase mind silma alt välja. ▫ Viņš neizlaiž mani no acīm. Ta u’m amād ro’vd sīlmad allõ. Ta on kõigi inimeste silme all. ▫ Viņš ir visu cilvēku acu priekšā. Ku pǟ pȯdūb, si’z īeb sīlmad je’dsõ mustāks, kõzāks īeb kērabizõks. Kui pea valutab, läheb silmade ees mustaks, vihaga läheb kirjuks. ▫ Ja galva sāp, tad acu priekšā sametas melns, niknumā metas raibs. Mi’nnõn u’m u’d sīlmad je’dsõ, un pu’nnizt kärmizt attõ. Mul on udu silmade ees ja on punased kärbsed. ▫ Man ir migla acu priekšā, un ir sarkanas mušas. Jedspē’ḑõn mi’n sīlmad je’dst! Ära mu silmist [~ silmade eest]! ▫ Prom no manām acīm! Se u’m mi’n sīlma pie’rrõ – knaš, mis mi’nnõn mīeldõb. See on mu silma järgi – ilus, mis mulle meeldib. ▫ Tas ir man pa prātam [~ pēc manas acs] – skaists, kas man patīk. Eņtš sīlma u’m izānd. Oma silm on kuningas [~ peremees]. ▫ Paša acis neviļ [~ paša acs ir kungs]. Sīlmad īebõd kērabizõks sīe pǟvaks (~ pǟva kä’dsõ). Silmad lähevad kirjuks selle päiksega (~ päikse käes). ▫ Acis kļūst raibas ar to sauli (~ tajā saulē). Mēg rõkāndizmõ sīlma sīlma vastõ. Me rääkisime silmitsi [~ silm silma vastu]. ▫ Mēs sarunājāmies aci pret aci. Irmõn at sūrd sīlmad. Hirmul on suured silmad. ▫ Bailēm ir lielas acis. Ta ä’b kāndat mīnda mittõ sīlma tutkāmõs. Ta ei salli mind silmaotsaski. ▫ Viņš neieredz mani ne acu galā. Ta pīkstiz sīlma vi’zzõ: si’z ne’i sieldõ ä’b nǟ. Ta pigistas silma kinni: siis nii selgesti ei näe. ▫ Viņš piemiedza aci: tad tik skaidri neredz. Sa pa’ņd sīlmad tä’mmõn pǟ’zõ – ku ta i’z nǟ, sa kītizt un ta mūoštiz. Sa panid silmad talle pähe – kui ta ei näinud, sa ütlesid ja ta mõistis. ▫ Tu parādīji viņam [~ ieliki viņam acis galvā] – ja viņš neredzēja, tu pateici, un viņš saprata. Ma ä’b usk eņtš siļmi. Ma ei usu oma silmi. ▫ Es neticu savām acīm. Sīlmadõn lǟ’b pǭ’mi pūol pǟlõ. Silmadel läheb pahupool peale. ▫ Acis izgriežas otrādi. Ta eņtš siļmi blikštiņtõb – sīlmadõks rõkāndõb. Ta pilgutab oma silmi – räägib silmadega. ▫ Viņš mirkšķina savas acis – runā ar acīm. Alā pū’gõ põrmõ siļmiz! Ära aja [~ puhu] prügi [~ tolmu] silma! ▫ Nepūt miglu [~ putekļus] acīs! Ma laskīz tä’m ulzõ siļmšti. Ma lasin ta silmist. ▫ Es izlaidu viņu no acīm. Ma si’n siļmšti jo lugīz. Ma juba lugesin sinu silmist. ▫ Es jau nolasīju no tavām acīm. Mi’n u’m jelāmõst tīedõ ja ī’d sīlmaks vakțõmõst tǟnda. Ma pean tegema tööd ja ühe silmaga valvama teda. ▫ Man jādara darbs un ar vienu aci jāpieskata viņš. KK77 a; KK77b
(b) silm, silmus, aas ▫ acs, valdziņš - sukā sīlma sukasilm ▫ zeķes valdziņš , võrgõ sīlma võrgusilm ▫ tīkla acs; sukān siļmi i’lzõ võttõ sukal silmi üles võtta ▫ uzņemt zeķei valdziņus
- U’m kuoŗŗõmõst sīlmad je’dsõ u’m pȯimõmõst sīlmad i’lzõ. Peab korjama enne silmad [vardale] ja peab võtma silmad üles. ▫ Jāsavāc vispirms valdziņi un jāuzceļ valdziņi. Sukā siļmšti arābõb ulzõ. Sukasilmad jooksevad [~ Sukk laguneb silmadest välja]. ▫ Zeķes valdziņi irst. KK78
(c) silm, tööriista varre- või niidiauk ▫ acs, caurums - kirrõ sīlma kirvesilm ▫ cirvja kāta caurums; nõ’ggõl sīlma nõelasilm ▫ adatas acs
|
sīpõl *235 s sibul ▫ sīpols (Allium cepa) - Ta kazātõb sīpõļi (~ sīpiļi). Ta kasvatab sibulaid. ▫ Viņš audzē sīpolus. Sīpõld kazābõd. Sibulad kasvavad. ▫ Sīpoli aug.
|
si’zzõl|tu’lmiz|maks *80 s tulumaks ▫ ienākuma nodoklis - si’zzõltu’lmizmaks ovāt tulumaksuallikas ▫ ienākuma nodokļa avots
|
| si’zzõl|tu’lmiz|ovāt *129 s tuluallikas ▫ ienākumu avots |
taļ *104 s laut, tall ▫ kūts, stallis - nī’emõd|taļ lehmalaut ▫ govju kūts; sigā|taļ sealaut ▫ cūku kūts
- Lōrm tǭļõd palīzt. Lōrmi laudad põlesid. ▫ Lorumu kūtis dega. Ta te’i taļštõ tubā. Ta tegi laudast maja. ▫ Viņš no kūts uztaisīja māju. KK78
|
| tõurim *159 adj kallim ▫ dārgāks |
| tõurimtõ ¤53 vi kallineda ▫ sadārdzināties |
tõuristiz adv kallilt ▫ dārgi - tõuristiz vȯstõd kallilt ostetud ▫ dārgi pirkts 1Kr7.23
|
| tõurit *140 s kallidus ▫ dārdzība |
| tõurõz *179 adj kallis ▫ dārgs |
| tsīpõl *235 s sibul ▫ sīpols (Allium cepa) > sīpõl |
tūlda ¤11 vi
(a) tulla, saabuda ▫ nākt, ierasties - a’igõ tūlda randa tulla, randa joosta ▫ nākt malā; mǭ’zõ tūlda maanduda ▫ nolaisties; tā’giž tūlda tagasi tulla ▫ atgriezties; ulzõ tūlda ilmuda ▫ iznākt; vastõ tūlda vastu tulla ▫ nākt pretī
- Se brik u’m tund Sīkrõgõl a’igõ. See prikk on jooksnud Sīkrõgis randa ▫ Tā briga ir iznākusi Sīkragā malā. Sǟ’l u’m seļļi aerodrōm, kus tu’lbõd mǭ’zõ ne helikopterõd. Seal on selline lennuväli, kus maanduvad need helikopterid. ▫ Tur ir tāds lidlauks, kur nolaižas tie helikopteri. Sa tulād ne’iku salāj īezõ. Sa tuled nagu varas öösel. ▫ Tu nāc kā zaglis naktī. Tulgid, neitsõd, vaņțlõmõ! Tulge, neiud, vaatama! ▫ Nāciet, meitas, skatīties! Ta tu’ļ ulzõ tūlõ. Ta tuli välja tuule kätte. ▫ Viņš iznāca ārā vējā. Alā tu’l mi’n sīlma alā! Ära tule mu silma alla! ▫ Nerādies man acīs. 152.2/14; J6; K83; KK77 a; 152.2/14; 152.2/17; KK77 a"
(b) tulla, liikuda ▫ nākt, kustēties - Āmbaz tulāb vāldiņ ja tulāb ulzõ. Hammas tuleb lahti ja tuleb välja. ▫ Zobs atnāk vaļā un iznāk ārā. Ukš tulāb vāldiņ. Uks tuleb lahti. ▫ Durvis veras vaļā. KK78b47
(c) tulla, sattuda ▫ nākt, uznākt - je’ddõ tūlda ette tulla, ilmneda ▫ gadīties, sanākt; ka’ggõlõ tūlda kaela tulla ▫ uznākt kaklā; pǟlõ tūlda peale tulla ▫ uznākt virsū KK77 a
- Izānd tu’ļ tä’mmõn pǟlõ. Peremees tuli talle peale. ▫ Saimnieks nāca viņam virsū. Ta tu’ļ mi’nnõn ne’iku viedām ka’ggõlõ. Ta tuli mulle nagu koorem kaela. ▫ Viņš uznāca man kā vezums kaklā. KK77 a
(d) tulla, valmida ▫ iznākt, izdoties - Sīemnāiga tulāb jõvā. Söök tuleb hea. ▫ Ēdiens izdosies labs. Sīemnāiga tulāb tõurõz. Söök tuleb kallis. ▫ Ēdiens sanāks dārgs. KK78b47
|
| tulūm *157 s tuluallikas ▫ ienākumu avots E I |
| ūrma|ovāt *129 s vooluallikas ▫ strāvas avots |
ve’ž *88 s vesi ▫ ūdens - jūokšiji ve’ž vooluvesi ▫ tekošs ūdens; pī’liji ve’ž seisuvesi ▫ stāvošs ūdens; vietā laskõ vett lasta ▫ nolaist ūdeni E3 a
- Ve’ž jūokšiz ne’iku ovāt. Vesi jooksis nagu allikas. ▫ Ūdens tecēja kā avots. Ve’ž u’m bikšõs: si’z ä’b pidā je’mmitõt kuztā, ku tulāb, si’z jūokšõb. Vesi on püksis: siis ei pea enam kust, kui tuleb, siis jookseb. ▫ Ūdens ir biksēs: tad vairs nesatur čuras, kā nāk, tā tek. KK77 a; KK77b
|
| vigā 2 *19 s piklik soostunud org (luite- ja rannavallide vahel Põhja-Kuramaal) ▫ viga (šaura, garena un mitra ieplaka Ziemeļkurzemē) |
vȯidõ 1 ¤27 vt
(a) hoida ▫ turēt - vizās vȯidõ kinni hoida ▫ turēt ciet
- Sa vȱida ēņtšta mi’n riekstõ. Sa hoia ennast mu teelt eemale. ▫ Tu turies no mana ceļa [pa gabalu]. Ta vȱidab ēņtšta ne’iku ambõdõks vizās. Ta hoiab ennast nagu hammastega kinni. ▫ Viņš turas kā ar zobiem ciet. J7; KK77 a
(b) hoida ▫ glabāt, pieskatīt, aprūpēt - lapstā vȯidõ last hoida ▫ pieskatīt bērnu
- Ma vȱidiz ī’dt a’mḑi: kil ūonpȯigi, kil pi’ņņõ. Ma hoidsin ühtviisi kõiki: küll lambatalli, küll koera. ▫ Es visus pieskatīju vienādi: gan jērus, gan suni. KK78
(c) hoida, säästa, halastada ▫ saudzēt - Vȱida eņtš siļmi! Hoia oma silmi! ▫ Saudzē savas acis! 2Kr13.2
|
vȭlga *46 s võlg ▫ parāds - võlgõ īedõ võlgu jääda ▫ palikt parādā; vȭlgas vȱlda võlgu olla ▫ būt parādā; siļmšti sǭņi vȭlgidi silmini võlgades ▫ parādi līdz acīm
- Vȭlga u’m kūorad sǭņi. Võlg on kõrvuni. ▫ Parāds ir līdz ausīm. Ku lǟ’b sittõm, lǟ’b zīḑõn vȭlgidi maksām. Kui minnakse sittuma, minnakse juudile võlgu maksma. ▫ Kad iet kakāt, iet žīdam parādus maksāt. Vȭlga pǟl võttõd kōp vȯ’ļ maksāmõst tõuŗim. Võlgu võetud kauba [eest] pidi maksma kallimalt. ▫ Par uz parāda ņemtām precēm bija jāmaksā dārgāk. Mi’nnõn u’m võlgõ i’ļ pǟ. Mul on võlga üle pea. ▫ Man ir parādu pāri galvai. Zūonkõ sai mīdõd jarā vȭlgad pierāst. Zūonkõ müüdi ära võlgade pärast. ▫ Žonaki tika pārdoti parādu dēļ. KK77b; KK77 a; E ID; 86a14
|
zirmi *199 adj hall ▫ sirms, pelēks - zirmiz pǟkõks mīez halli peaga mees ▫ vīrs ar sirmu galvu; ne’i zirmi, ku vālda krīzdag pǟsõ nii hall kui valge rätt peas ▫ gan pelēks, gan balts lakats galvā IK4
- Mu’rkõks võib i’ļ kim minūt zirmizõks īedõ. Murega võib kümne minutiga halliks minna. ▫ Raizēs desmit minūtēs var kļūt sirms.
|
| Tallin *140 Tallinn ▫ Tallina (loc.) |
