astõ -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

astõ ¤18 vi

(a) astuda, ronida ▫ kāpt, rāpties
  • i’lzõ astõ üles ronida ▫ uzkāpt; i’ļļõ astõ üle astuda ▫ pārkāpt; mǭ’zõ astõ maha ronida ▫ nokāpt
  • Ta astāb strepīst i’lzõ ja mǭ’zõ. Ta astub trepist üles ja alla. ▫ Viņš kāpj pa trepēm augšā un lejā. Izā astīz laijõ. Isa astus paati. ▫ Tēvs iekāpa laivā. Polākõd vȯļt astõnd tarā pǟl. Poisid olid roninud tara peale. ▫ Zēni bija uzkāpuši uz žoga. Minā astīz ǭbõ i’lzõ. Mina ronisin haavapuu otsa. ▫ Es uzkāpu apsē. Pī’egiļnikād astīzt i’bbizt sälgõ. Õitsilised ronisid hobuste selga. ▫ Pieguļnieki uzkāpa zirgiem mugurā. Astīz varbõ pǟlõ, la’z ta vȯlkõ tīedaji. Astuti varba peale, et ta teaks [~ olgu teadja]. ▫ Uzkāpa uz kājas pirksta, lai viņš zinātu [~ būtu zinātājs]. Ma astāb si’n jālgad pǟlõ, la’z vȯlkõ daņtšõmõst. Ma astun su jalgadele, et peaks tantsima. ▫ Es kāpju tev uz kājām, lai būtu jādejo. KK77b; LF74.16; KK77a
(b) astuda, kõndida ▫ kāpties, stāties, iet
  • jū’rõ astõ juurde astuda ▫ pieiet klāt; kilgõ astõ kõrvale hoida ▫ pakāpties malā; si’zzõl astõ sisse astuda ▫ iestāties; vastõ astõ vastu astuda, vastu hakata ▫ stāties pretī 86a4; 2Tm3.5
  • Ma astāb kuodāj. Ma kõnnin koju. ▫ Es eju mājās. Mȯ’lmõd astābõd sūrd samūdõks randõ . Mõlemad astuvad suurte sammudega randa. ▫ Abi lieliem soļiem iet uz krastu. Pūoga astāb izā vastõ. Poeg astub isa vastu. ▫ Dēls nostājas pret tēvu.

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra