āmbaz *173 s hammas ▫ zobs - kovālõz|āmbaz tarkushammas ▫ gudrības zobs; pȯsk|āmbaz purihammas ▫ dzeroklis; sēmḑa|āmbaz piimahammas ▫ piena zobs; sīedõb|āmbaz purihammas ▫ dzeroklis; sīlma|āmbaz silmahammas ▫ acu zobs; tõ’v|āmbaz pärishammas ▫ pastāvīgais zobs; eḑḑi||āmbaz lõikehammas ▫ priekšzobs EA3
- zǭig ambõd saehambad ▫ zāģa zobi; ambõ pǟl võttõ pilgata ▫ vilkt uz zoba; ambõd irrõnõks a’jjõ hambaid irevile ajada ▫ atņirgt zobus; ambidi kīerõ hambaid kiristada ▫ griezt zobus; ambidi nä’gțõ hambaid näidata ▫ rādīt zobus; ambõd ne’iku su’ddõn hambad nagu hundil ▫ zobi kā vilkam KK78a22; Mt22.13
- Ambõd ä’b akkõt pǟlõ, ne’i vizā u’m. Hambad ei hakka peale, nii kõva on. ▫ Zobi netiek galā, tik ciets ir. Ambõd dõ’ržõbõd sūsõ, ku u’m kīlma; ku u’m irm, si’z ka. Hambad tärisevad suus, kui on külm; kui on hirm, siis kah. ▫ Zobi klab mutē, kad ir auksts; kad bail, tad arī. Ma i’z sǭ mittõ ambõd alā. Ma ei saanud [midagi] hamba alla. ▫ Es nedabūju ne[ko] uz zoba [liekamu]. Mi’n izā kūoliz jarā, ambõd sūsõ ne’iku kivīd. Mu isa suri ära, hambad suus kui kivid. ▫ Mans tēvs nomira, zobi mutē kā akmeņi. La’z ta karīņtõg ambõd va’igõ! Las ta riputab hambad varna! ▫ Lai viņš kar zobus vadzī! Ma u’m tuoizõn ambõd va’isõ, tuoi mīnda ī’dstī’d na’grõb. Ma olen teisel hammaste vahel, teine naerab mind alatasa. ▫ Otrs zobojas par mani [~ Es esmu otram starp zobiem], otrs mani arvien apsmej. Mis sa nä’gțõd eņtš ambidi! Mis sa näitad oma hambaid! ▫ Ko tu rādi savus zobus! Sä, kerk, si’nnõn luiniz ambõ, ānda mi’nnõn tīeroudiz ambõ! Säh, kilk, sulle luine hammas, anna mulle terashammas! ▫ Še, circeni, tev kaula zobs, dod man tērauda zobu! KK77a
|
astõ ¤18 vi
(a) astuda, ronida ▫ kāpt, rāpties - i’lzõ astõ üles ronida ▫ uzkāpt; i’ļļõ astõ üle astuda ▫ pārkāpt; mǭ’zõ astõ maha ronida ▫ nokāpt
- Ta astāb strepīst i’lzõ ja mǭ’zõ. Ta astub trepist üles ja alla. ▫ Viņš kāpj pa trepēm augšā un lejā. Izā astīz laijõ. Isa astus paati. ▫ Tēvs iekāpa laivā. Polākõd vȯļt astõnd tarā pǟl. Poisid olid roninud tara peale. ▫ Zēni bija uzkāpuši uz žoga. Minā astīz ǭbõ i’lzõ. Mina ronisin haavapuu otsa. ▫ Es uzkāpu apsē. Pī’egiļnikād astīzt i’bbizt sälgõ. Õitsilised ronisid hobuste selga. ▫ Pieguļnieki uzkāpa zirgiem mugurā. Astīz varbõ pǟlõ, la’z ta vȯlkõ tīedaji. Astuti varba peale, et ta teaks [~ olgu teadja]. ▫ Uzkāpa uz kājas pirksta, lai viņš zinātu [~ būtu zinātājs]. Ma astāb si’n jālgad pǟlõ, la’z vȯlkõ daņtšõmõst. Ma astun su jalgadele, et peaks tantsima. ▫ Es kāpju tev uz kājām, lai būtu jādejo. KK77b; LF74.16; KK77a
(b) astuda, kõndida ▫ kāpties, stāties, iet - jū’rõ astõ juurde astuda ▫ pieiet klāt; kilgõ astõ kõrvale hoida ▫ pakāpties malā; si’zzõl astõ sisse astuda ▫ iestāties; vastõ astõ vastu astuda, vastu hakata ▫ stāties pretī 86a4; 2Tm3.5
- Ma astāb kuodāj. Ma kõnnin koju. ▫ Es eju mājās. Mȯ’lmõd astābõd sūrd samūdõks randõ . Mõlemad astuvad suurte sammudega randa. ▫ Abi lieliem soļiem iet uz krastu. Pūoga astāb izā vastõ. Poeg astub isa vastu. ▫ Dēls nostājas pret tēvu.
|
bǭ’rgõ *119 adj kole, kuri ▫ bargs - bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; mustād, bǭ’rgõd pīlad mustad kurjad pilved ▫ melni, bargi mākoņi KK78a34; KK77b
- Mi’n izā kītiz ne’i set, ku pițki tulāb mie’rstõ, si’z līb bǭrgõ āiga, un ja ta tulāb mǭ pūoldõstõ e’žmiztõ kõrdõ, ku si’z līb knaš āiga. Minu isa ütles nii vaid, et kui äike tuleb merest, siis tuleb kole ilm, ja kui see tuleb maa poolt esimest korda, et siis tuleb ilus ilm. ▫ Mans tēvs teica tikai tā, kad negaiss nāk no jūras, tad būs bargs laiks, un, ja tas nāk no zemes puses pirmo reizi, tad būs skaists laiks. Se rištīng u’m bǭ’rgõ, seļļi kõ’zzi. See inimene on kuri, selline vihane. ▫ Tas cilvēks ir bargs, tāds dusmīgs. KK34 4; KK77b
|
brī 2 adv jõude ▫ dīkā - Izā i’z tǭ’, ku brī pī’ļõb. Isa ei tahtnud, et jõude seisti. ▫ Tēvs negribēja, ka stāv dīkā. KK78
|
erktõ ¤53 vt ergutada ▫ uzmundrināt - Izā erktõb pȯigõ. Isa ergutab poega. ▫ Tēvs uzmundrina dēlu.
|
i’ļ 2 prp
(a) kohta, pärast, üle ▫ par - Mis ta i’ļ sīe kītiz? Mis ta selle kohta ütles? ▫ Ko viņš par to teica? I’ļ sīe ä’b ūo midēgõst tieudtõb. Selle kohta pole midagi teada. ▫ Par to nekas nav zināms. I’ļ kīen se u’m? Kelle kohta see käib? ▫ Par kuru tas ir? Ta na’grõb i’ļ eņtš izā. Ta naerab oma isa üle. ▫ Viņš smejas par savu tēvu. I’z ūo kārtamõst i’ļ si’zzõl sadāmiz. Ei tulnud karta sissekukkumise pärast. ▫ Nebija jābaidās par iekrišanu. J14
(b) mööda, vastu ▫ pa - i’ļ pǟ ra’bbõ mööda pead lüüa ▫ iesist pa galvu; i’ļ sūormõd ra’bbõ mööda näppe lüüa ▫ iesist pa pirkstiem; andõ i’ļ pǟ (ka’ggõl) vastu pead (kaela) anda ▫ sadot pa galvu (kaklu)
(c) üle ▫ pāri, pār - i’ļ amā paŗīm üle kõige parem ▫ labāks par visu; i’ļ īe üle öö ▫ pa nakti KK78J10
- Mi’nnõn vȯ’ļ i’ļ tǭla vīž lāmbazt. Mul oli üle talve viis lammast. ▫ Man bija pa ziemu piecas aitas. Sa valīzt vietā i’ļ glǭz kaņț. Sa valasid vett üle klaasi serva. ▫ Tu pārlēji ūdeni pār glāzes malu. Sīest kūožõst ä’b sǭ i’ļ jo’ug. Sellest kohast ei saa üle jõe. ▫ Šajā vietā netiek pāri upei. Ta paijiz kä’dkõks i’ļ eņtš a’bbõnd. Ta paitas käega üle oma habeme. ▫ Viņš ar roku noglauda savu bārdu. Ta vǭļikšõb i’ļ kilā. Ta valitseb küla üle. ▫ Viņš valda pār ciemu. Ta vakțūb i’ļ kilā. Ta valvab küla järele. ▫ Viņš pieskata ciemu. KK78
|
izā *25 s isa ▫ tēvs - izā pie’rrõ [laps on] isasse ▫ [atsities] tēvā 79/3
- Ma neiz eņtš i’zzõ u’nsõ. Ma nägin oma isa unes. ▫ Es redzēju savu tēvu sapnī. Mēg izāks ke’imõ mie’rsõ. Me isaga käisime merel. ▫ Mēs ar tēvu gājām jūrā. Mēg mǟ’dlõm eņtš i’žḑi. Me mälestame oma isasid. ▫ Mēs pieminam savus tēvus. Ta lǟ’b eņtš izā riekkõ. Ta läheb oma isa teed. ▫ Viņš iet sava tēva ceļu. KK77a
|
jovātõ ¤53 vt jahvatada ▫ malt - jo’vḑi jovātõ jahu jahvatada ▫ malt miltus; tie’rrõ jovātõ teri jahvatada ▫ malt graudus; pīenõks jovātõ peeneks jahvatada ▫ samalt smalki
- Izā lekš vȯ’ddiri jovātõm. Isa läks otri jahvatama. ▫ Tēvs devās malt miežus.
|
jūlgastõ ¤53 vt julgustada ▫ iedrošināt - Izā jūlgastiz mīnda. Isa julgustas mind. ▫ Tēvs mani iedrošināja.
|
kīeldõ 1 ¤55 vt
(a) keelata ▫ aizliegt - Izā kīeldiz lǟ’dõ. Isa keelas minna. ▫ Tēvs aizliedza iet.
(b) eitada, salata ▫ noliegt - eņtš sīdõ (jarā) kīeldõ oma süüd salata ▫ noliegt savu vainu
|
killõ 1 ¤15 vt külvata ▫ sēt - mǭ si’zzõl killõ mulda külvata ▫ iesēt zemē 86b5
- Izā kīlab. Isa külvab. ▫ Tēvs sēj. Ma kīliz. Ma külvasin. ▫ Es sēju. Ma kīlab ka’ggiŗi nurmõ, borkini dū’obõ. Ma külvan kaera põllule, porgandeid peenrasse. ▫ Es sēju auzas laukā, burkānus dobē. KK78a57
|
laskõ ¤35 vt
(a) lasta ▫ laist - kūjaks laskõ kuivaks lasta ▫ nolaist sausu; pū’ojõ laskõ põhja lasta ▫ nolaist dibenā; si’zzõl laskõ sisse lasta ▫ ielaist iekšā; sīlmast (~ siļmšti) ulzõ laskõ silmast (~ silmist) välja lasta ▫ izlaist no acīm; vāldiņ laskõ lahti lasta ▫ palaist vaļā
- Ne Ūdkilā jǭrad saitõ kūjaks lastõd. Need Ūžkilā järved said kuivaks lastud. ▫ Tie Jaunciema ezeri tika nosusināti [~ izlaisti sausi]. Ta laskūb pūd (~ pūḑi) mǭ’zõ. Ta laseb puud (~ puid) maha. ▫ Viņš nogāž kokus. Ta laskīz lǭja pū’ojõ. Ta lasi paadi põhja. ▫ Viņš nolaida laivu dibenā. Ta laskīz mi’n (~ mīnda) vāldiņ. Ta lasi mu (~ mind) lahti. ▫ Viņš palaida mani vaļā. KK78b49; 152.2; KK78a66
(b) lasta, lubada ▫ ļaut, likt - ēņtšta rištõm laskõ ennast ristida lasta ▫ likt sevi kristīt IK4
- Izā i’z lask mīnda kuondõst ulzõ. Isa ei lasknud mind kodunt välja. ▫ Tēvs nelaida mani ārā no mājām. Ma laskīz tǟnda (~ tä’mmõn) ma’ggõ. Ma lasin teda (~ tal) magada. ▫ Es ļāvu viņam gulēt. Lask mõtlõ! Lase mõelda! ▫ Ļauj padomāt! Ä’b või laskõ tǟnda kōgaz. Ei või lasta teda kaugele. ▫ Nevar laist viņu tālu. Paldīņ mīnda laskūb lougõ kǟ’dõ. Praegu lubatakse mind aeglaselt käia. ▫ Tagad man ļauj lēni staigāt. Ta laskīz tī’edõ mi’nnõn kǟngad. Ta lasi teha mulle kingad. ▫ Viņš lika man uztaisīt kurpes. KK77 a; KK78a66; KK78a67
(c) lasta, tulistada ▫ šaut - mǭ’zõ laskõ maha lasta ▫ nošaut
- Ta laskūb flintõks si’ggõ. Ta laseb püssiga siga. ▫ Viņš šauj ar šauteni cūku. Ta laskīz mi’nnõn flintõks jalgõ. Ta lasi mulle püssiga jalga. ▫ Viņš iešāva man ar šauteni kājā. KK78a66
(d) punuda, keerutada ▫ vīt - kīeta laskõ köit keerutada, punuda ▫ vīt virvi
|
lǭt|āiga *33 s palvetund ▫ aizlūgums - Mi’n izā pidīz lǭtāiga. Mu isa pidas palvetunni. ▫ Mans tēvs noturēja aizlūgumu.
|
mattõ ¤19 vt matta ▫ apbedīt, apglabāt - Ta matīz eņtš izā Sīkrõg kālmata’rrõ. Ta mattis oma isa Sīkrõgi kalmistule. ▫ Viņš apbedīja savu tēvu Sīkraga kapos. Ta matīz eņtš rǭ’ mǭnalā. Ta mattis oma raha maha. ▫ Viņš noglabāja savu naudu zemē.
|
pie’rri *193 adj sarnane ▫ līdzīgs - izā pie’rri isa sarnane ▫ līdzīgs tēvam; jemā pie’rri ema sarnane ▫ līdzīgs mātei KK77 a
|
pūškõ ¤55 vi
(a) susiseda, nohiseda ▫ šņākt - Gūogõ izā vie’ntõb ka’ggõl je’ddõpēḑõn ja pūškõb. Isahani sirutab kaela ettepoole ja susiseb. ▫ Zostēviņš izstiepj kaklu uz priekšu un šņāc. 79/2
(b) ähkida, puhkida ▫ pūst, elst - Rištīng agā lūomõz pūškõb. Inimene või loom ähib. ▫ Cilvēks vai lops elš. Pūškõb, lȭtstõb, laskūb jengkardõ. Puhib, lõõtsutab, puhub hingeõhku. ▫ Elš, elso, laiž elpu. KK78b22
|
pušnikā *41 s paariline, paarimees ▫ pušelnieks, pārinieks (etn.) - Izā pušnikāks ajābõd lǭja mie’rrõ. Isa paarimehega ajavad paadi merre. ▫ Tēvs ar pušelnieku dzen laivu jūrā. J20
|
rǭ’gõz 2 *183 s rangiroom, treng ▫ dzeņaukste, groži (etn.) - lītõd rǭ’gõd roomad ▫ dzeņaukstes; pitkād rǭ’gõd trengid, veorihmad ▫ groži
- Rǭ’gõd at paļgõd jūs, näntkõks panāb lūok vī’emõrd jūr. Roomad on rangide küljes, nendega kinnitatakse look aisade külge. ▫ Dzeņaukstis ir pie sakām, ar tām sastiprina loku ar ilksīm. Va’g tutkamõl lekš rǭgõz kațki. Vao lõpus läks treng katki. ▫ Vagas galā pārtrūka groži. Izā pidīz mēḑi rǭ’gõs. Isa pidas meid ohjes [~ trengides]. ▫ Tēvs turēja mūs grožos. KK77 a; E IVf
|
strīp *125 s
(a) triip, joon ▫ svītra, līnija - Ku lǭja sǭb munt strīpõ, izā āigõb vietā. Kui paat saab muude joonele, isa mõõdab vett. ▫ Kad laiva tiek vienā strīpā ar citām, tēvs mēra ūdeni. J21
|
tie’g *72 s ilme, väljanägemine, nägu ▫ sejas izteiksme, seja - knaš tie’g ilus ilme ▫ skaista sejas izteiksme; izā tie’ggõ isa nägu, isaga sarnane ▫ tēvā, līdzīgs tēvam; kū’oḑõn izā tie’ggõ otse isa nägu ▫ taisni tēvā atsities 79/3
|
vastõ 3 pop
(a) vastu ▫ pret - Istā mi’n vastõ! Istu mu vastu! ▫ Sēdies man pretī [~ pret mani]! Se āina u’m pǟpȯ’ddimiz vastõ. See rohi on peavalu vastu. ▫ Šīs zāles ir pret galvassāpēm. Pūoga astāb izā vastõ. Poeg astub isa vastu. ▫ Dēls nostājas pret tēvu. KK78a.39; KK78
(b) vastas ▫ iepretim - Sǟ’lõz attõ Ūdkilā vastõ sūod, mis sǭbõd nuttõt Nabāldõd. Seal on Ūžkilā vastas sood, mida nimetatakse Nabāld’id. ▫ Tur, iepretim Jaunciemam, ir purvi, kas tiek saukti par Nabaliem. 152.2/13
|
vie’ntõ 1 ¤54 vt
(a) venitada ▫ stiept - jarā vie’ntõ ära venitada ▫ sastiept
- Sǟlga vie’ntiz jarā. Selja venitas ära. ▫ Sastiepa muguru. Ta vie’ntiz nabā kūožõst ulzõ. Ta venitas naba paigast ära. ▫ Viņš sastiepa nabu. KK78
(b) ringutada ▫ staipīt - Ku pi’ņ nūzõb i’lzõ, si’z ta ēņtšta vie’ntõb. Kui koer tõuseb üles, siis ta venitab ennast. ▫ Kad suns pieceļas, tad viņš izstaipās. Ta nūziz i’lzõ ja kōgiņ vie’ntiz ēņtšta. Ta tõusis üles ja ringutas kaua. ▫ Viņš piecēlās un ilgi staipījās. KK78b69
(c) sirutada ▫ izstiept - kätā vie’ntõ kätt välja sirutada ▫ izstiept roku
- Si’z gūogõ izā vie’ntõb ka’ggõl je’ddõpēḑõn ja pūškõb. Siis isahani sirutab kaela ettepoole ja susiseb. ▫ Tad zostēviņš izstiepj kaklu uz priekšu un šņāc. 79/2
|
vȯļļi ¤10 va olevat ▫ esot - Mi’n tǭți nīžimiz pie’rrõ tä’m izā, mi’n vanātǭți, vȯļļi Irēld perīņ . Mu isa jutustamise järgi ta isa, minu vanaisa, olevat Irēlt pärit. ▫ Pēc mana tēva stāstītā viņa tēvs, mans vecaistēvs, esot cēlies no Mazirbes.
|
