akkõ 1 ¤36 vt püüda ▫ ķert - vi’zzõ akkõ kinni püüda, ▫ saķert, noķert
- A’ž sa tǭ’d rištīngtõ akkõ, si’nnõn u’m vakțõmõst un vērgõmõst. Kui sa tahad inimest püüda, sul tuleb valvata ja luurata. ▫ Ja tu gribi cilvēku noķert, tev ir jāvaktē un jāizlūko. Kaš akūb īr vi’zzõ. Kass püüab hiire kinni. ▫ Kaķis noķer peli. KK78; KK77a
|
i’lzõ adv
(a) üles, ülespoole ▫ augšā (virziens), augšup - i’lzõ a’jjõ üles ajada (magamast) ▫ piecelt augšā, uzmodināt; i’lzõ īekõ üles hüpata ▫ pielekt augšā; i’lzõ nūzõ üles tõusta ▫ piecelties, pamosties; i’lzõ sǭdõ üles saada (magamast) ▫ dabūt augšā ~ pamodināt; i’lzõ tī’edõ taastada ▫ atjaunot KK78; KK78a37; KK78a37; J11
- Kaš a’iliz i’lzõ pū’zõ. Kass jooksis üles puusse. ▫ Kaķis uzskrēja augšā kokā. Näntõn, kīen vȯ’ļ vizā u’ņ, ä’b või i’lzõ sǭdõ, kītiz: magūb ne’i ku kuoț. Nendest, kel oli kõva uni, ei või üles saada, öeldi: magab nagu kott. ▫ Par tiem, kuriem bija ciešs miegs, nevarēja dabūt augšā, teica: guļ kā maiss. Kū (~ pīla; ~ pițki; ~ pǟva) tulāb i’lzõ. Kuu (~ pilv; ~ äike; ~ päike) tuleb üles. ▫ Mēness (~ mākonis; ~ negaiss; ~ saule) parādās [~ nāk augšup]. KK78; KK77b
(b) üles, avamere poole, avamerele ▫ tālāk jūrā, dziļāk jūrā - Skuțkīd i’zt lǟ’tõ ne’i kōgaz i’lzõ, ku võiž vȯigõ. Tüdrukud ei läinud nii kaugele üles, et võis ujuda. ▫ Meitenes negāja tik tālu augšā, ka varēja peldēt. KK78a43
|
je’llõ 3 ¤13 vi
(a) elada ▫ dzīvot - kuo’nnõ, rāndas je’llõ kodus, rannas elada ▫ dzīvot mājās, jūrmalā
- Kǭrli jelāb Sīkrõgõl. Kǭrli elab Sīkrõgis. ▫ Kārlis dzīvo Sīkragā. Ta tuļ Sīkrõgõl jelām. Ta tuli Sīkrõgi elama. ▫ Viņš atnāca dzīvot uz Sīkragu. Tuoi suodā, mis mä’d kazām sai le’bbõ jelām, tuoi līvliztõn jemīņ vaijõ. Teine sõda, mis meie põlvkond pidi läbi elama, tõi liivlastele rohkem vaeva. ▫ Otrais karš, kurš mūsu paaudzei bija jāpiedzīvo, atnesa lībiešiem vairāk posta. Jegāī’dõn u’m jelāmõst eņtš pie’rrõ. Igaüks peab elama enese järgi. ▫ Katram ir jādzīvo pa savam. Ma jelāb ne’i ku jemā ripsõ. Ma elan nagu ema süles. ▫ Es dzīvoju kā mātes klēpī. Ku rištīng jelāb ne’i ku kik nanā pǟl, si’z ta jegāl āigal võib li’bštõ. Kui inimene elab nagu kukenoka peal, siis ta võib igal ajal libastada. ▫ Ja cilvēks dzīvo kā uz gaiļa knābja, viņš var jebkurā laikā paslīdēt. Ma ne’i ku kǭ’d tu’l va’isõ jelāb, ī’dst irm un tuoist irm. Ma elan nagu kahe tule vahel, ühest hirm ja teisest hirm. ▫ Es dzīvoju kā starp diviem uguņiem, no viena bail un no otra bail. Jelāb ne’i ku kuoț sizāl. Elab nagu kotis. ▫ Dzīvo kā maisā. Ne’i ku tu’lka’jsõ jelāb, ä’b või mõitizõks tǟnda sǭdõ. Elab nagu tulekahjus, ei või teistsuguseks teda saada. ▫ Dzīvo kā ugunsgrēkā, nevar viņu padarīt citādu. Ta jelāb ne’i ku tijā tūļ (~ ne’i ku tūl pǟl). Ta elab nagu tühi tuul (~ nagu tuule peal). ▫ Viņš dzīvo kā tukšs vējš (~ kā uz vēja). Ma jelāb ne’i ku u’ņštä’bbiz. Ma elan nagu unes. ▫ Es dzīvoju kā sapnī. Ne ne’i ku kaš pi’ņņõks jelābõd. Need elavad nagu kass koeraga. ▫ Viņi dzīvo kā kaķis ar suni. Ne jelābõd ne’i ku piņīd. Need elavad kui koerad. ▫ Viņi dzīvo kā suņi. KK77a; KK77b; KK78; VS36
(b) toime tulla ▫ tikt galā - Jālga u’m jarā pūdõn, ä’b või tä’mkõks je’llõ. Jalg on tuimaks jäänud, ei või sellega toime tulla. ▫ Kāja ir notirpusi, nevar ar to tikt galā. KK78
(c) asustada ▫ apdzīvot - līvližist i’ļļõ je’ltõd teritorij liivlaste poolt asustatud maa-ala ▫ lībiešu apdzīvotā teritorija
|
kaš *69 s kass ▫ kaķis - pǟgiņ kašīdi palju kasse ▫ daudz kaķu
- Kaš pidāb pa jumālõks. Kass peab [ennast] jumalaks. ▫ Kaķis tur [sevi] par dievu. Kaš nūolõb käpā ja käpāks ēņtšta piezūb. Kass lakub käppa ja käpaga peseb ennast. ▫ Kaķis laiza ķepu un ar ķepu sevi mazgā. Kǟ’b nemē kaš immar tuļīz sandrok. Käib nagu kass ümber palava pudru. ▫ Staigā kā kaķis ap karstu putru. Kaš mǟngab īrõks. Kass mängib hiirega. ▫ Kaķis spēlējas ar peli. Kaš piezūb siļmi, līb kilāro’vžti, ja kus pūol u’m tabār tutkām, sǟldõ pūoldõ tu’lbõd. Kass peseb silmi, tuleb külalisi, ja kus pool on sabaots, sealtpoolt tulevad. ▫ Kaķis mazgā acis, būs ciemiņi, un uz kuru pusi ir astes gals, no tās puses nāks. Kis se lǟ’b kaš pierāst ka’llõ ve’jjõm. Kes see läheb kassi jaoks kala püüdma. ▫ Kas tad ies kaķim zivis zvejot. Mä’d va’isõ u’m mustā kaš – si’z ä’b ūo jõvā mēļ ī’dtuoizõn vast ī’dttūoizta. Meie vahel on must kass – siis ei ole head meelt teineteisel teineteise vastu. ▫ Starp mums ir melns kaķis – tad nav labs prāts vienam pret otru. KK77a; KK78A19
|
kǭ’ļõ ¤51 vt
(a) katsuda, proovida ▫ mēģināt, pārbaudīt - joudõ kǭ’ļõ jõudu proovida ▫ izmēģināt spēkus; tagān kǭ’ļõ läbi katsuda ▫ pārbaudīt 1Kr3.13
- Ta kǭ’ļiz lǟ’dõ. Ta katsus minna. ▫ Viņš mēģināja iet. Kaš kǭ’ļõb eņtš kīņtšidi, või at vizād. Kass proovib oma küüsi, kas on kõvad. ▫ Kaķis izmēģina savus nagus, vai ir cieti. KK78
(b) katsuda, püüda ▫ mēģināt, censties - kǭ’ļõ midāgõst tī’edõ katsuda midagi teha ▫ censties kaut ko darīt
- Sīejūs u’m kǭ’ļdõd veitantõ lețkīel elementidi. Seejuures on püütud vähendada läti keele elemente. ▫ Turklāt ir mēģināts mazināt latviešu valodas elementus. K85
(c) katsuda, kobada, vaadata ▫ taustīt - Ta kǭ’ļõb suormõdõks. Ta katsub sõrmedega. ▫ Viņš tausta ar pirkstiem. Na’ggõrztõ kǭļõb veisõks. Kartulit katsutakse noaga. ▫ Kartupeli tausta ar nazi.
|
koukõ ¤47 vi
(a) koriseda ▫ kurkstēt - Ma’g kōkõb. Kõht koriseb. ▫ Vēders kurkst. KK77a
(b) kõõksuda ▫ elsot - Pi’ņ kōkõb, kaš ka kōkõb, si’z līb bǭ’rgõ āiga. Koer kõõksub, kass ka kõõksub, siis tuleb kole ilm. ▫ Suns elso, kaķis arī elso, tad būs slikts laiks. Kašīd, piņīd koukõbõd, si’z līb kīebi āiga. Kassid, koerad kõõksuvad, siis tuleb palav ilm. ▫ Kaķi, suņi elso, tad būs karsts laiks. KK78a61
|
krīpšõ ¤55 vt kriimustada ▫ skrāpēt - Kaš krīpšõb. Kass kriimustab. ▫ Kaķis skrāpē.
|
lakkõ 1 ¤26 vt lakkuda ▫ lakt, žūpot, tempt - kǟ’b lakkõs, jūodsõ käib lakkudes, juues ▫ staigā lakdams, dzerdams
- Kaš lakāb. Kass lakub. ▫ Kaķis lok. Mīez lakāb ēņtšta tǟdõks. Mees lakub end täis. ▫ Vīrs pielokas pilns.
|
mängõ ¤14 vi mängida ▫ spēlēties - Lapst mǟngabõd pipādõks. Lapsed mängivad nukkudega. ▫ Bērni spēlējas ar lellēm. Ta mǟngiz mi’nkõks ne’iku kaš īrkõks. Ta mängis minuga nagu kass hiirega. ▫ Viņš spēlējās ar mani kā kaķis ar peli. Alā mäng tu’lkõks! Ära mängi tulega! ▫ Nespēlējies ar uguni! KK78b4; KK77 a; KK77b
|
mǭ’zõ 1 adv
(a) maha ▫ zemē - mǭ’zõ pānda maha panna; maha matta ▫ nolikt zemē; mǭ’zõ eitõ maha heita ▫ nomesties zemē; mǭ’zõ pillõ maha pillata ▫ nosviest zemē
(b) maha, ära ▫ nost - Kibār mǭ’zõ! Müts maha! ▫ Cepuri nost! Kaš jāmstab īrjemān pǟ mǭ’zõ. Kass hammustab hiireemal pea ära. ▫ Kaķis nokož peļu mātei galvu nost. Ūoņdžõl kēngõb jālgad vi’zzõ, ȭdõn pästāb mǭ’zõ. Hommikul kängitsetakse jalad kinni, õhtul päästetakse lahti. ▫ No rīta uzauj kurpes kājā, vakarā novelk nost. KK78a55; VL 11
|
nūolõ ¤49 vt
(a) noolida, lakkuda ▫ laizīt - Nī’em nūolõb sȭrmidi. Lehm lakub sõõrmeid. ▫ Govs laiza nāsis. Pi’ņ nūolõb kätā. Koer lakub kätt. ▫ Suns laiza roku. Tu’l kīeld nūolizt tubā saiņi. Tulekeeled noolisid maja seinu. ▫ Liesmu mēles laizīja mājas sienas. Ī’ž ma tǟnda ä’b sīe, mis kaš u’m nūolõn. Ise ma seda ei söö, mida kass on noolinud. ▫ Es pats to neēdu, ko kaķis ir aplaizījis. KK78
|
ņurdõ ¤47 vi nurruda ▫ ņurrāt, murrāt - Kaš ņurdõb ņurrā-ņurrā. Kass nurrub nurr-nurr. ▫ Kaķis murrā ņur, ņur. KK78
|
pāļgaz *173 s rangipadi ▫ saku polsteris (etn.) - Kaš magīz pǟva kä’ds ne’iku pāļgaz. Kass magas päikse käes nagu rangipadi. ▫ Kaķis gulēja saulē kā saku polsteris. J14
|
pǟlõ 2 adv peale, kallale ▫ virsū (virziens) - pǟlõ a’ilõ kallale tormata ▫ uzbrukt; pǟlõ a’jjõ peale ajada ▫ plīties virsū, uzplīties; pǟlõ īedõ peale jääda ▫ gūt virsroku [~ palikt virsū]; pǟlõ pānda peale panna ▫ uzlikt; pǟlõ sa’ddõ peale tungida ▫ uzbrukt; pǟlõ tikkõ peale tikkuda ▫ uzbāzties
- Kis sūrslõb, võib kītõ: „Ma ei pǟlõ”. Kes suurustab, võib öelda: „Ma jäin peale”. ▫ Kas lielās, var teikt: „Es guvu virsroku”. Kaš vakțūb, kui võib tä’mmõn pǟlõ a’ilõ, un uzreiz sīe lūomõn pǟlõ, käpādõks pǟlõ, ambõdõks vi’zzõ. Kass valvab, kuidas võib talle kallale tormata, ja kohe sellele loomale peale, käppadega peale, hammastega kinni. ▫ Kaķis vaktē, kad varēs brukt tam virsū, un uzreiz tam dzīvniekam virsū, ar ķepām virsū, ar zobiem ciet. KK77 a; KK78aI
|
rǟkõ ¤55 vi
(a) kraaksuda ▫ ķērkt - Vaŗīkšt rǟkõbõd. Varesed kraaksuvad. ▫ Vārnas ķērc. Tämpõ mitikš vaŗīkš ä’b rǟk. Täna ei kraaksu mitte ükski vares. ▫ Šodien neviena vārna neķērc.
(b) määgida ▫ blēt - Lambõd rǟkõbõd mǟ, mǟ. Lambad määgivad mää, mää. ▫ Aitas blēj bē, bē.
(c) näuguda ▫ ņaudēt - Kaš rǟkõb uks tagān ņäu, ņäu. Kass näub ukse taga näu, näu. ▫ Kaķis ņaud aiz durvīm ņau, ņau.
|
rok *79 s
(a) puder ▫ putra - Kǟ’b neme kaš tuļīz rok padā immar. Käib nagu kass palava pudrupoti ümber. ▫ Staigā kā kaķis ap karstu putras katlu.
(b) kört, supp ▫ zupa
(c) rokk või taar (hapendatud jahujook) ▫ skābputra - appõn rok taar ▫ skābputra; jūodõb rok rokk ▫ skābputras dzēriens
|
rū’tšõ ¤57 vi
(a) toriseda ▫ ņurdēt
(b) möriseda, uriseda ▫ rūkt - Lūomõz rū’tšõb. Loom möriseb ▫ Dzīvnieks rūc. Pi’ņ ka rū’tšõb, u’rgstõb. Koer ka uriseb, uratab. ▫ Suns arī rūc, uzrūc. KK78b26
(c) nurruda ▫ murrāt - Kaš ka rū’tšõb urrā-urrā. Kass ka nurrub nurr-nurr. ▫ Kaķis arī murrā mur-mur. KK78b26
(d) põriseda ▫ dūkt - Pārmaz rū’tšõb. Parm põriseb. ▫ Dundurs dūc. KK78b26
(e) müdiseda, müriseda ▫ rūkt, drebēt - Ne a’iliztõ ne’i, ku mǭ rū’tšiz. Nad jooksid nii, et maa müdises. ▫ Viņi skrēja tā, ka zeme drebēja. Mašīnõd rū’tšõbõd. Masinad mürisevad. ▫ Mašīnas rūc. KK78a1; KK77 a
|
silāstõ 1 ¤53 vt
(a) silitada, paitada ▫ glaudīt, glāstīt - pǟdõ silāstõ pead silitada ▫ glaudīt galvu J10
- Ma silāstõb tǟnda kä’dkõks. Ma silitan teda käega. ▫ Es glāstu viņu ar roku. Kaš tǭb, la’z tǟnda silāstõg. Kass tahab, et teda silitataks. ▫ Kaķis grib, lai viņu glauda. KK78b28; LF74.24
(b) siluda, tasandada, kergelt üle libistada ▫ līdzināt, gludināt = tazātõ- ēņtšta jarā silāstõn ennast ära silunud ▫ sevi nogludinājis J15
|
sǭdõ 1 ¤8 vt saada ▫ dabūt - arū sǭdõ aru saada ▫ saprast; jõvāmt sǭdõ kasu saada ▫ gūt labumu; kä’ddõ sǭdõ kätte saada ▫ dabūt rokā; kilmõ sǭdõ külmetada ▫ saaukstēties; i’ļ pǟ (~ pi’ds pǟdõ; ~ vastõ pǟdõ) sǭdõ üle pea (~ mööda pead; ~ vastu pead) saada ▫ dabūt pa galvu; mit ku ä’b sǭ nǟ’dõ ei saa mitte nähagi ▫ nevar pat dabūt redzēt KK78b32
- Ma sai tieutõ i’ļ si’n. Ma sain teate sinu kohta. ▫ Es dabūju ziņu par tevi. Ni ma sǭb se lōz, ni sǭb se ažā. Nüüd ma saan selle loosi, nüüd saan selle asja. ▫ Tagad es dabūju to lozi, tagad dabūju to lietu. Ta sai eņtš nǭ’võ sǟ’l. Ta sai oma surma seal. ▫ Viņš dabūja tur galu [~ savu nāvi]. Ma i’z sǭ mittõ sõ’nnõ sūstõ ulzõ. Ma ei saanud mitte sõnagi suust välja. ▫ Es nedabūju ne vārdu ārā no mutes. Ma i’z sǭ mittõ ambõ alā. Ma ei saanud [midagi] hamba alla. ▫ Es nedabūju ne[ko] uz zoba. Rištīng sǭb jālgad alā. Inimene saab jalad alla. ▫ Cilvēks dabū kājas apakšā. Sa said sīe järā eņtš ka’ggõlstõ. Sa said selle oma kaelast ära. ▫ Tu dabūji to nost no sava kakla. Ma sai sīe neitst eņtš kä’ddõ. Ma sain selle neiu oma kätte. ▫ Es dabūju to meiteni savās rokās. Ku sa’lliz sǭb kä’ddõ, se u’m ve’ggi. Kui salaja saab kätte, see on vägev. ▫ Ja slepeni dabū rokā, tas ir spēks. Sa said pieksõ pi’ds suoŗmi. Sa said peksa vastu sõrmi. ▫ Tu dabūji pērienu pa pirkstiem. Ne’i veitõ, ne’i ku kaš ä’b sǭ sīedõ. Nii vähe, nii et kass ei saa süüa [~ söönuks]. ▫ Tik maz, ka kaķis nedabū paēst. Ma tǭ’b sǭdõ, la’z maksāg, mis maksõs. Ma tahan saada, maksku, mis maksab. ▫ Es gribu dabūt, lai maksā, ko maksādams. Siedā ä’b või sǭdõ, kui sa kūldaks maksākst. Seda ei või saada, kui sa [kas või] kullaga maksaksid. ▫ To nevar dabūt, [pat] ja tu ar zeltu maksātu. Ma set sai makā sū’zõ, emīņ ma i’z sǭ. Ma alles sain meki suhu, rohkem ma ei saanud. ▫ Es tikai dabūju garšu mutē, vairāk es nedabūju. Ma sai tä’m sieldõks. Ma sain selle selgeks. ▫ Es to noskaidroju. Ku sǭb lemḑi sīedõ. Kui saab sooja süüa. ▫ Kad dabū apēst siltu. Sai pitkā nanā un uid. [Ta] sai pika nina ja häbi. ▫ Dabūja garu degunu un kaunu. Said sõnā vi’zzõ. Said sõna [sabast] kinni. ▫ Neizrunājies [~ dabūji vārdu ciet]. Se u’m tarānaigās sǭdõt. See [laps] on aia ääres saadud. ▫ Tas [bērns] ir sētmalē dabūts. Kus ta u’m sǭdõt? Kus(t) ta on saadud? ▫ Kur viņš ir dabūts? A’ž sa ne’i kītõd, si’z sa sǭd dū’rõks vȯntsõ bokt! Kui sa nii ütled, siis sa saad rusikaga [hoobi] otsaette puks! ▫ Ja tu tā saki, tad tu dabū ar dūri pierē blaukš! KK; KK77a; KK78b32
|
vakțõ ¤31 vt valvata ▫ vaktēt, sargāt - Kaš vakțūb, kui võib tä’mmõn pǟlõ a’ilõ. Kass valvab, kuidas võib talle [hiirele] kallale söösta. ▫ Kaķis vaktē, kā tai [pelei] var uzbrukt. Ta vakțūb mīnda. Ta valvab mind. ▫ Viņš vaktē mani. KK 78b1; KK77 a
|
väuvõ ¤49 vi näuguda ▫ ņaudēt - Kašīd väuvõbõd. Kassid näuvad. ▫ Kaķi ņaud. Ni tu’ļ piški kaš ja väuviz. Nüüd tuli väike kass ja näugus. ▫ Nu atnāca mazs kaķēns un ņaudēja. J20
|
veitõ adv vähe ▫ maz - ne’i veitõ, ne’i ku kaš ä’b sǭ sīedõ nii vähe, nii et kass ei saa süüa ▫ tik maz, ka kaķim nav ko paēst; ne’i veitõ, ku kaš tabārõks jarā kāndab nii vähe, kui kass sabaga ära kannab ▫ tik maz, cik kaķis uz astes var aiznest; ne’i veitõ kui kaš tabār pǟlõ nii vähe kui kassi saba peale ▫ tik maz kā kaķim uz astes KK77 a
- Se u’m veitõ. Seda on vähe. ▫ Tas ir maz. Ka’ļdi vȯ’ļ ne’i veitõ, ku sūormõd pǟl võiž jarā lu’ggõ. Kalu oli nii vähe, et sõrmedel võis ära lugeda. ▫ Zivju bija tik maz, ka uz pirkstiem varēja izskaitīt. KK77b; J7
|
vektõ ¤31 vt varitseda ▫ uzglūnēt, vaktēt - Kaš vektūb īridi, vektõmõt ä’b või kä’ddõ sǭdõ. Kass varitseb hiiri, varitsemata ei või kätte saada. ▫ Kaķis uzglūn pelēm, bez uzglūnēšanas nevar dabūt rokā.
|
vergõ ¤37 vt
(a) piiluda, luurata ▫ lūkot, vaktēt - Kaš vērgõb īri. Kass luurab hiiri. ▫ Kaķis lūko peles. KK78b52
(b) luurata ▫ izlūkot |
