kuolm -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

ētam *156 s

(a) heide, vise ▫ metiens
  • Ētam tabīz lä’bbõ. Vise tabas aknasse. ▫ Metiens trāpīja logā.
(b) heide (mõõt) ▫ metiens (mērs)
  • Kuolm ka’llõ u’m ikš ētam. Kolm kala on üks heide. ▫ Trīs zivis ir viens metiens. Kǭ’lsõ u’m kim ētamt. Kahlus on kümme heidet. ▫ Kālā ir desmit metieni.
fermdēļ *132 s veerand ▫ ceturksnis
  • ikš fermdēļ stuņdstõ veerand tundi ▫ stundas ceturksnis; kuolm fermdēļtõ kolm veerandit ▫ trīs ceturkšņi KK78a25
ikš 1 *217 num üks ▫ viens
  • Kalešõd je’ddõ pa’ņ ī’dst kuolm ibīzt pǭŗ sǭņõ. Kalesside ette pandi ühest kolme hobusepaarini. ▫ Kalešās iejūdza no viena līdz trijiem zirgu pāriem. E IE
ja’gdõks *208 s

(a) jaotus ▫ sadalījums

(b) jagatis ▫ dalījums (mat.)
  • Kūd ja kuolm ja’gdõks u’m kakš. Kuue ja kolme jagatis on kaks. ▫ Seši un trīs dalījums ir divi.
kēratõb|mašīn *157 s kirjutusmasin ▫ rakstāmmašīna
  • kuolm tīedõ, mis āt kēratõbmašīnõks pǟgiņțõd kolm tööd, mis on kirjutusmasinaga paljundatud ▫ trīs darbi, kas ir pavairoti ar rakstāmmašīnu K83
kǭ’l *128 s kahl ▫ kāls (etn.)
  • Ikš kǭ’l – kim ētamt; ikš ētam – kuolm kabālt, lugūb kuolm ka’llõ ī’d kõrd; kim kõrd u’m kǭ’l. Üks kahl – kümme heidet, üks heide – kolm tükki, loetakse kolm kala üks kord, kümme korda on kahl. ▫ Viens kāls – desmit metieni, viens metiens – trīs gabali, skaita trīs zivis vienreiz; desmit reizes ir kāls. 152.1
kuolm *125 num kolm ▫ trīs
  • kuolm āigastõ nūoŗim kolm aastat noorem ▫ trīs gadus jaunāks; kuolm āigastõ vanā kolm aastat vana ▫ trīs gadus vecs; kuolm āigastõks kolmeks aastaks ▫ uz trim gadiem; kuolms e’žmižis lu’gdõbrǭntiš kolmes esimeses lugemikus ▫ trijās pirmajās lasāmgrāmatās K86
motōr|lǭja *23 s mootorpaat ▫ motorlaiva
  • E’žmõks Sīkrõgõl motōrlaijḑi vȯ’ļ veiti. Enne oli Sīkrõgis mootorpaate vähe. ▫ Sākumā Sīkragā bija maz motorlaivu. Pizās vȯ’ļ kuolm motōrlaijõ. Pizās oli kolm mootorpaati. ▫ Miķeļtornī bija trīs motorlaivas.
oudõ 1 ¤48 vt haududa, mune soojendada ▫ perēt
  • Kanā tǭ’b oudõ. Kana tahab haududa. ▫ Vista grib perēt. Kanā ōdõb kaņkiži kuolm nädīļt, amād sǭbõd ulzõ oudtõd. Kana haub kanapoegi kolm nädalat, kõik saavad välja hautud. ▫ Vista perē cāļus trīs nedēļas, visi tiek izperēti. KK78b9
pǟgiņtõ ¤53 vt paljundada ▫ pavairot
  • kuolm tīedõ, mis āt kēratõbmašīnõks pǟgiņtõd kolm tööd, mis on kirjutusmasinaga paljundatud ▫ trīs darbi, kas pavairoti ar rakstāmmašīnu
pūol 2 *216 num pool ▫ puse
  • pūol protsentõ pool protsenti ▫ puse procenta; pūol āigastõ pool aastat ▫ puse gada
  • Ānda mi’nnõn pūol umārzt! Anna mulle pool õuna! ▫ Dod man pusi ābola! Kīela u’m pūol kuolm. Kell on pool kolm. ▫ Pulkstenis ir pustrīs.
sīemn|āiga *33 s

(a) söök, söögipoolis ▫ ēdiens, pārtika
  • sigā (~ sigād) sīemnāiga seasöök ▫ cūkēdiens KK78
  • Sīemnāiga lopīz. Söök sai otsa. ▫ Ēdiens beidzās. Seļļi sīemnāiga ä’b lǟ kurkstõ mǭ’zõ. Selline söök ei lähe kurgust alla. ▫ Tāds ēdiens neiet pa rīkli lejā. Sigā sīemnāiga u’m švakkõ: se set u’m seļļi sigād sīemnāiga. Seasöök on vilets: see on vaid selline seasöök. ▫ Cūkēdiens ir slikts: tas ir tikai tāds cūku ēdiens. Ma panāb sīemnāiga vi’zzõ, algõ kärmizt läkkõd si’zzõl. Ma katan söögi kinni, ärgu kärbsed mingu sisse. ▫ Es pārklāju ēdienu, lai mušas neiet iekšā. KK78; KK78a70
(b) roog, toit ▫ ēdiens, ēdienreize
  • ma’gḑi sīemnāiga magustoit ▫ saldais ēdiens 86a2
  • Tämpõ lȭinastāigal vȯ’ļtõ kuolm sīemnaigõ. Täna lõunal oli kolm rooga. ▫ Šodien pusdienās bija trīs ēdieni.
tǭla|reiz *135 s talvereis ▫ ziemas reiss
  • Ta vȯ’ļ kuolm āigastõ tǭlareizõs jarā pasouļõs. Ta oli kolm aastat ära talvereisil maailmas. ▫ Viņš bija trīs gadus projām ziemas reisā pasaulē. KK34I1
u’mmiznikā *41 s omanik ▫ īpašnieks
  • Lǭja u’mmiznikā ētiz kuolm vȭrta. Paadi omanik heitis kolm võrku. ▫ Laivas īpašnieks meta trīs tīklus. E ID
va’it 1 *142 s

(a) vahe ▫ starpa, atstarpe, sprauga
  • dūobõd va’it peenarde vahe ▫ dobju atstarpe; vagūd va’it vaovahe ▫ vagu atstarpe
  • Mašīn kǟ’b Vǟnta ja Kūolka va’itõ. Masin käib Ventspilsi ja Kūolka vahet. ▫ Mašīna braukā starp Ventspili un Kolku. Paldiņ lekštõ lambõdõn jālgad va’itist le’bbõ. Praegu läksid lammastel jalad vahedest läbi. ▫ Tagad aitām kājas gāja cauri spraugām. KK78, K85
(b) erinevus ▫ atšķirība
  • Se nä’gțõb kvalitēt va’itõ. See näitab kvaliteedi erinevust. ▫ Tās parāda kvalitātes atšķirību. Ne ä’b tīetõ va’itõ jemīņ sīest. Need ei tee enam selle vahet. ▫ Viņi vairs neatšķir to. 152.2/16
(c) vahe ▫ starpība
  • Vīž mīnus kuolm va’it u’m kakš. Viis miinus kolme vahe on kaks. ▫ Pieci mīnus trīs starpība ir divi.
(d) vahe, ahtrus ▫ pārtraukums, ālavība
  • lī’ti va’it lühike ahtrus ▫ īsa ālavība; pitkā va’it pikk ahtrus ▫ gara ālavība
  • Nī’emõn u’m pitkā va’it. Lehmal on pikk ahtrus. ▫ Govij ir gara ālavība.
vannõ 2 ¤50 vt vanduda, vannet anda ▫ zvērēt
  • Ta vannõb siz, ku tä’mmõn u’m kītõmõst, se u’m tuo’d, ja nustāb kuolm suormõ i’lzõ ja kītõb. Ta vannub siis, kui ta peab ütlema, [et] see on tõde, ning tõstab kolm sõrme üles ja ütleb. ▫ Viņš zvēr tad, kad viņam jāsaka, [ka] tā ir taisnība, un viņš paceļ trīs pirkstus augšā un saka.
veršt *94 s verst (1,0668 km) ▫ verste (1,0668 km)
  • Ikš veršt – vīžsadā sildõ – kuolm tū’ontõ vīžsadā tī’edõzt. Üks verst – viisada sülda – kolm tuhat viissada jalga. ▫ Viena verste – piecsimt asu – trīs tūkstoši piecsimt pēdu. *156.1/2

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra