kutsõ -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

kutsõ ¤34 vt kutsuda ▫ saukt, aicināt
  • eņtš jū’rõ kutsõ enese juurde kutsuda ▫ aicināt pie sevis; jarā kutsõ ära kutsuda ▫ aizsaukt; ulzõ kutsõ välja kutsuda ▫ izsaukt ~ izaicināt 152.1
  • Va’nbizt kutsīzt tä’m Vǟntast kuodāj. Vanemad kutsusid ta Ventspilsist koju. ▫ Vecāki atsauca viņu mājās no Ventspils. Ma kutsīz tä’m eņtšõn pa a’blizõks. Ma kutsusin ta enesele abiliseks. ▫ Es aicināju viņu sev palīgos. Hilda kutsīz āigast pie’rrõ jarā. Hilda kutsuti aasta pärast ära [~ suri aasta pärast]. ▫ Hilda pēc gada nomira [~ tika aizsaukta]. KK78a63

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra