kūldõ -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

kūldõ ¤55 vt

(a) kuulata ▫ klausīties
  • le’bbõ kūldõ üle kuulata ▫ pratināt; lōlidi kūldõ laule kuulata ▫ klausīties dziesmas; tagān kūldõ järele kuulata ▫ noklausīties
  • Sa kūldõd siedā, mis ma rõkāndõb? Sa kuulad seda, mis ma räägin? ▫ Tu klausies to, ko es runāju? Rāndas u’m kūldtõb airõd märā. Rannas on kuulda aerude kolinat [~ müra]. ▫ Krastā ir dzirdams airu troksnis. KK78a64; J20
(b) sõna kuulata ▫ klausīt
  • Lapst at umbizt – ä’b kūldõt. Lapsed on ulakad, ei kuula sõna ▫ Bērni ir palaidņi – neklausa. 85.1

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra