āibaltõ ¤53 vi ilastada ▫ siekaloties - Läpš āibaltõb. Laps ilastab. ▫ Bērns siekalojas. Lapst āibaltõbõd. Lapsed ilastavad. ▫ Bērni siekalojas.
|
āiga 1 *33 s
(a) aeg ▫ laiks (hronometriskais) - āina|āiga heinaaeg ▫ siena laiks; ēdrõm|āiga õitseaeg ▫ ziedu laiks; īe|āiga ööaeg ▫ nakts laiks; i’lzõ|nūzõmiz|āiga ülestõusmisaeg ▫ celšanās laiks; i’mtõm|āiga imetamisaeg ▫ zīdīšanas laiks; kikīd|āiga kukelaulu aeg ▫ gaiļu laiks, gaiļi; kīela | āiga kellaaeg ▫ pulksteņa laiks; kildõb|āiga külviaeg ▫ sējas laiks; kindtõb|āiga künniaeg ▫ aramais laiks; laps|kandtõb|āiga lapsekandmisaeg ▫ grūtniecības laiks; lȭinagst|āiga lõunaaeg ▫ pusdienlaiks; ma’ggõm|lǟ’dõb|āiga magamaminekuaeg ▫ gulētiešanas laiks; na’ggõrd|võttõb|āiga ~ na’ggõrd|võttõks|āiga kartulivõtuaeg ▫ kartupeļu novākšanas laiks; ȭ’dõg|āiga õhtuaeg ▫ vakara laiks; pivād|āiga pühadeaeg ▫ svētku laiks; sigā|taptõb|āiga seatapuaeg ▫ cūku kaušanas laiks; si’gž|āiga sügisaeg ▫ rudens laiks; sitā|vie’dtõb|āiga sõnnikuveo aeg ▫ mēslu vešanas laiks; sõ’v|āiga suveaeg ▫ vasaras laiks; ūomõg|āiga hommikune aeg ▫ rīta laiks; ve’jmiz|āiga püügihooaeg ▫ zvejas laiks; vešpõr|āiga videvikuaeg ▫ mijkrēšļa laiks; vīļa|āiga lõikusaeg ▫ ražas laiks; vīļa|je’ltõb|āiga viljatöödeaeg ▫ ražas novākšanas laiks
- kievādi āiga kevadine aeg ▫ pavasara laiks; si’gži āiga sügisene aeg ▫ rudens laiks; sõ’vvi āiga suvine aeg ▫ vasaras laiks; talli āiga talvine aeg ▫ ziemas laiks; obāz āiga hiline aeg ▫ vēls laiks; parāz āiga paras aeg ▫ piemērots laiks; pe’rri āiga viimane aeg ▫ pēdējais laiks; vāldiž āiga vaba aeg ▫ brīvs laiks; varāz āiga varane aeg ▫ agrs laiks; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; je’dsõ aigõ enneaegu ▫ pirms laika; kōgiņ aigõ kaua aega ▫ ilgu laiku; strēk aigõ tükk aega ▫ kādu laiku; se võtāb aigõ see võtab aega ▫ tas prasa laiku; amūst āigast ammust ajast ▫ kopš seniem laikiem; siedaig sǭņõ seni, selle ajani ▫ līdz tam laikam; sīest āigast sellest ajast ▫ kopš tā laika; mingiz āigaks mõneks ajaks ▫ uz kādu laiku; jegāl āigal igal ajal ▫ katrā laikā; kievādiz āigal kevadisel ajal ▫ pavasara laikā; kōgiņ āigal pika aja jooksul ▫ ilgā laikā; õigiz āigal õigel ajal ▫ īstā laikā; perīz āigal viimasel ajal ▫ pēdējā laikā; sīel āigal sel ajal ▫ tolaik; sīel eņtš āigal samal ajal ▫ tanī pašā laikā; tīe āigal töö ajal ▫ darba laikā; päuvõ āigis päeva ajal ▫ dienas laikā; va’ņši aigši vanasti ▫ senos laikos; aigõ pi’ds aegamööda ▫ laika gaitā; aigõ vībtõ aega viita ▫ kavēt laiku; aigõ võttõ aega võtta ▫ paņemt laiku; pitkā āiga igavus ~ igav ▫ garlaicība ~ garlaicīgi 9Ro9; E IC; D22
- Ni u’m āiga. Nüüd on aeg. ▫ Nu ir laiks. Āiga ä’b vȯ’dlõ. Aeg ei oota. ▫ Laiks negaida. Āiga u’m jūsõ. Aeg on käes. ▫ Laiks ir klāt. Tä’m āiga u’m le’bbõ. Ta aeg on läbi. ▫ Viņa laiks ir cauri. Mi’n āiga u’m täuž. Mu aeg on täis. ▫ Mans laiks ir galā [~ pilns]. Jegāī’dõn eņtš āiga. Igaühel oma aeg. ▫ Katram savs laiks. Āiga lopūb. Aeg lõppeb. ▫ Laiks beidzas. Amā āiga ta u’m sīlmad allõ. Kogu aeg on ta silma all. ▫ Visu laiku viņš ir acu priekšā. Paldītõn u’m ro’vdõn rikāz āiga. Praegu on inimestel rikas aeg. ▫ Patlaban cilvēkiem ir bagāts laiks. Ta tu’ļ riktig āigas. Ta tuli õigel ajal. ▫ Viņš atnāca īstajā laikā. Siz tä’m āigis, ku ta u’m läpš vȯnd, siz ne at kǟ’nd lambiļ Tsä’lmõts. Siis tema aegadel, kui ta on laps olnud, siis nad on käinud Tsälmõtis lambakarjas. ▫ Tad viņa laikos, kad viņš ir bijis bērns, tad viņi ir gājuši uz Celmupi ganīt aitas. Seļļi kuoŗŗimi lǭtkubūd kouți võtāb aigõ. Selline korjamine koguduste kaudu võtab aega. ▫ Tāda vākšana pa draudzēm paņem laiku. Mi’nnõn u’m pitkā āiga Mul on igav. ▫ Man ir garlaicīgi. Mi’nnõn ä’b ūo aigõ mittõ jalgõ lǟ’dõ tubāst ulzõ. Mul ei ole aega mitte jalgagi toast välja astuda [~ minna]. ▫ Man nav laika pat ne pēdu iziet ārā no istabas. KK77a; KK78; 1986/17; 152.2/9
(b) ilm ▫ laiks, laika apstākļi - bǭ’rgõ āiga kole ilm ▫ bargs laiks; ka’žži āiga märg ilm ▫ slapjš laiks; kīebi āiga palav ilm ▫ karsts laiks; kīlma āiga külm ilm ▫ auksts laiks; knaš āiga ilus ilm ▫ skaists laiks; lem āiga soe ilm ▫ silts laiks; ōḑig āiga palav, haudes ilm ▫ karsts, sutīgs laiks; sitā āiga halb [~ sitt] ilm ▫ slikts [~ sūdīgs] laiks; vī’mi āiga vihmane ilm ▫ lietains laiks
- Seļļi āiga ku mittõ pi’ņ ä’b või ulzõ lǟ’dõ. Selline ilm, et koergi ei või välja minna. ▫ Tāds laiks, ka pat suns nevar iziet ārā. Āiga kīerõb. Ilm pöörab. ▫ Laiks mainās. Tämpõ tȭitiz jõ’vvõ aigõ. Täna lubati head ilma. ▫ Šodien solīja labu laiku. Lem āigaks vȯzā rikābõb . Sooja ilmaga liha rikneb. ▫ Siltā laikā gaļa bojājas. 502.2; KK78b23
|
ațā-ațā intj adaa-adaa ▫ atā, atā - Läpš tī’eb ațā-ațā. Laps teeb adaa-adaa. ▫ Bērns māj [~ taisa] atā, atā!
|
borātõ ¤53 vi müristada ▫ rībēt - Pițki borātõb. Pikne müristab. ▫ Pērkons rībina. Ku läpš pīerslõb, kītõb: „Mis sa borātõd!” Kui laps peeretab, öeldakse: „Mis sa müristad!” ▫ Kad bērns sabojā gaisu, saka: „Ko tu rībini!” PK88.15
|
dōŗa *44 adj isemeelne, jonnakas ▫ ietiepīgs, niķīgs - dōŗa rištīng jonnakas inimene ▫ ietiepīgs cilvēks
- Ne’i doŗŗõ lapstā ä’b ūo nǟ’dõd. Nii jonnakat last ei ole nähtud. ▫ Tik niķīgs bērns nav redzēts. Läpš u’m īend dōŗaks. Laps on muutunud jonnakaks. ▫ Bērns ir kļuvis niķīgs.
|
doŗŗõ 1 ¤50 vi jonnida ▫ tiepties - Läpš doŗŗõb. Laps jonnib. ▫ Bērns tiepjas. Ne doŗŗõbõd. Nad jonnivad. ▫ Viņi tiepjas.
|
do’ŗŗõ 2 ¤29 vi viriseda ▫ īdēt - Läpš doŗūb. Laps viriseb. ▫ Bērns īd. Lapst do’ŗŗõbõd, ä’b ne itkõt, ä’b ne räukõt. Lapsed virisevad, ei nad nuta, ei nad karju. ▫ Bērni īd, ne viņi raud, ne viņi kliedz. 152.1
|
ē’ḑõ ¤57 vt riietuda, rõivastuda ▫ ģērbties - mǭ’zõ ē’ḑõ lahti riietuda ▫ noģērbties; ǭ’rõnd immõr ē’ḑõ riided vahetada ▫ pārģērbties; ǭ’rõnd sälgõ ē’ḑõ riided selga panna ▫ uzģērbt drēbes mugurā, apģērbties KK78a36
- Sūr läpš ī’ž ē’ḑõb. Suur laps riietub ise. ▫ Liels bērns pats ģērbjas. Ē’ḑõn sīndõb, ē’ḑõn kūolõb, pǭļazt matāb? Riietunult sünnib, riietunult sureb, paljast maetakse? ▫ Apģērbts piedzimst, apģērbts nomirst, pliku glabā? J15
|
e’žmi *201 num esimene ▫ pirmais - mi’n e’žmi skūol mu esimene kool ▫ mana pirmā skola
- Ta lekš e’žmizõks daņtšõm. Ta läks esimesega tantsima. ▫ Viņš gāja ar pirmo dejot. E’žmi vāški lǟ’b tarā tagān; e’žmi läpš lǟ’b ka tarā tagān. Esimene vasikas läheb aia taha; esimene laps läheb ka aia taha. ▫ Pirmais teļš ir pār žogu metams, pirmais bērns arī ir pār žogu metams. KK77a
|
grinā *39 adj pahur ▫ gražīgs - Ku läpš īeb grināks, īeb ä’bkūlizõks. Kui laps muutub pahuraks, muutub sõnakuulmatuks. ▫ Kad bērns kļūst gražīgs, kļūst nepaklausīgs. Sūr rištīng ka võib vȱlda grinā, seļļi, kis ä’b ūo tuoizkõks jõvā kuigõst. Suur inimene võib ka olla pahur, selline, kes ei ole teisega kuidagi hea. ▫ Liels cilvēks arī var būt gražīgs, tāds, kurš pret citu kaut kā nav labs. KK78a45; 86b11
|
gri’nnõ ¤29 vi jonnida ▫ niķoties - Ku läpš strīḑõb, ä’b või mīeriņtõ, si’z ta grinūb. Kui laps riidleb, ei saa [teda] rahustada, siis ta jonnib. ▫ Kad bērns strīdas, [viņu] nevar nomierināt, tad viņš niķojas. KK78a45
|
i’mmõ ¤29 vt imeda, lutsida ▫ zīst, sūkāt, zīžļāt - Läpš imūb nännõ. Laps imeb nisa. ▫ Bērns zīž pupu. Läpš (~ polākõz) imūb suormõ. Laps (~ poiss) imeb sõrme. ▫ Bērns (~ puisēns) zīžļā. Lapst i’mmõbõd ūļi. Lapsed imevad huuli. ▫ Bērni sūc lūpas. KK78a46
|
irdõ ¤47 vi harjuda ▫ pierast - si’zzõl irdõ ära harjuda ▫ aprast KK78b12
- Ma īrdiz sīekõks aššõ. Ma harjusin sellega ruttu. ▫ Es ātri pie tā pieradu. Pi’ņ u’m irdõn kaššõks, ne at kǭ’dskiņ irdõnd. Koer on harjunud kassiga, nad on kahekesi harjunud. ▫ Suns ir saradis ar kaķi, viņi abi ir saraduši. Või ta īrdõb mi’n jū’rõ? Kas ta harjub minuga? ▫ Vai viņš pieradīs pie manis? Ä’b ūo jõvā, ku läpš ī’d jūrs u’m irdõn. Ei ole hea, kui laps ühe juures on harjunud. ▫ Nav labi, ja bērns ir pieradis pie viena. Mēg ūom irdõnd sīedõ kaļdi. Me oleme harjunud sööma kalu. ▫ Mēs esam pieraduši ēst zivis. KK78a41; KK78a46
|
irm *125 s hirm ▫ bailes - irm eitõ hirm hakata ▫ mesties bail; irmsõ je’llõ hirmus elada ▫ dzīvot bailēs; irmstõ kangtõks īedõ hirmust kangeks jääda ▫ sastingt no bailēm
- Mi’nnõn u’m irm tä’mstõ. Mul on hirm tema pärast. ▫ Man ir bail par viņu. Mi’nnõn u’m irm, ku set se läpš ä’b lǟ’ ukkõ. Mul on hirm, kui vaid see laps ei lähe hukka. ▫ Man ir bail, ka tik tas bērns neaiziet postā. Irm tulāb pǟlõ. Hirm tuleb peale. ▫ Bailes nāk virsū. Tä’mmõn eitõn irm. Tal hakanud hirm. ▫ Viņam sameties bail. Ne’i je’n u’m irm, ku ibūkst attõ pistõ. Niipalju on hirm, et juuksed on püsti. ▫ Tik ļoti bail, ka mati ir [sacēlušies] stāvus. Ta āndiz mi’nnõn irmõ. Ta tekitas minus [~ andis mulle] hirmu. ▫ Viņš radīja man bailes. Ta u’m a’mši irmõ täuž. Ta on alatasa hirmu täis. ▫ Viņš vienmēr ir pilns baiļu. Bikšõd at irmstõ tǟdõd. Püksid on hirmu tõttu [~ hirmust] täis. ▫ Bikses ir pilnas no bailēm. Irmstõ võib īekõ nǭ’gõst ulzõ, un kīlmast. Hirmust võib hüpata nahast välja, ning külmast. ▫ No bailēm var izlēkt no ādas ārā, un no aukstuma. KK77a; KK78a18; 86b13; EV14
|
istõ ¤18 vi istuda ▫ sēdēt - istāb kädūd ripsõ – si’z ta ä’b tī’e tīedõ, u’m ne’iku pū kabāl istub käed rüpes – siis ta tööd ei tee, on nagu puutükk ▫ sēž rokas klēpī [salicis] – tad viņš nedara darbu, ir kā koka gabals; istāb ne’iku ki’v pǟl – ku ä’b lik istub nagu kivi peal – kui ei liigu ▫ sēž kā uz akmens – kad nekustās; istāb ne’iku nõ’ggõld pǟl – ī’dst ī’d u’m īekõmõst istub nagu nõeltel – alatasa peab hüppama ▫ sēž kā uz adatām – arvien jālēkā; istāb ne’iku pū kand – kis kūožõst ä’b lik istub kui puukänd – kes paigalt ei liigu ▫ sēž kā koka celms – kas nekustās no vietas; istāb ne’iku sidūd pǟl – ī’dst ī’d likūb istub kui süte peal – alatasa liigub ▫ sēž kā uz oglēm – aizvien kustās KK77a
- Läpš istāb mi’n si’llõ. Laps istub minu sülle. ▫ Bērns iesēžas man klēpī. Läpš istāb mi’n si’lsõ. Laps istub minu süles. ▫ Bērns sēž man klēpī. Jemā panāb lapstā istām. Ema paneb last istuma. ▫ Māte nosēdina bērnu. Ta sai pandõd istām. Ta pandi istuma [vangi]. ▫ Viņš tika iesēdināts [cietumā].
|
itkõ ¤34 vt nutta ▫ raudāt - irgõ itkõ nutma hakata ▫ sākt raudāt; läpš itkūb laps nutab ▫ bērns raud
- Ma itkūb tǟnda, u’m zǟl i’ļ tä’m. Ma nutan tema pärast [~ teda], on kahju temast. ▫ Es raudu par viņu, viņa ir žēl. KK78a47
|
i’ukšõ ¤57 vi kisendada ▫ spiegt, brēkt, kliegt - Läpš i’ukšõb, mä’rrõ tī’eb, krīukšõb. Laps kisendab, teeb lärmi, vingub. ▫ Bērns spiedz, trokšņo, kliedz. KK78a47
|
jǭ’dõn *236 adj jahtunud ▫ atdzisis - Läpš ä’b tǭ’ jǭ’dõnt sandrokkõ. Laps ei taha jahtunud putru. ▫ Bērns negrib atdzisušu putru. Jemā sīetõb lapsõn jǭ’dõnt sandrokkõ. Ema söödab lapsele jahtunud putru. ▫ Māte izbaro bērnam atdzisušu putru. Jemā sīetõb lapstā jǭ’dõn sandrokkõks. Ema söödab last jahtunud pudruga. ▫ Māte baro bērnu ar atdzisušu putru.
|
kaibõ ¤37 vt
(a) kaevata ▫ sūdzēties, sūdzēt - kū’oḑõ kaibõ kohtusse kaevata ▫ iesūdzēt tiesā
- Ma tīedab, kis mīnda kāibiz. Ma tean, kes minu peale kaebas. ▫ Es zinu, kas mani apsūdzēja. Läpš lǟ’b jemān kaibõm tuoiz pǟlõ. Laps läheb emale teise peale kaebama. ▫ Bērns iet sūdzēties mātei par otru. KK78
(b) kurta ▫ gausties - i’ļ eņtš kaibõ enese üle kurta ▫ gausties par sevi
- Kāibõb i’ļ eņtš lapst, va’ist at slikțõd lapst, agā kāibõb, ku pūoga u’m kougõn kuondõ ja ä’b tu’l vaņtlõm. Kurdetakse oma laste üle, vahel on halvad lapsed, aga kaevatakse, et poeg on kaugel ja ei tule vaatama. ▫ Gaužas par saviem bērniem, reizēm ir slikti bērni, bet gaužas, ka dēls ir tālu no mājām un nenāk apraudzīt. FŽ88.33
|
kǟ’dõ ¤5 vi
(a) käia ▫ staigāt, iet - kǟ’dõ kui sukādõks käia vaikselt [~ kui sukis] ▫ staigāt klusu [~ kā ar zeķēm]; kǟ’mõ pānda käima panna ▫ iedarbināt ~ ielikt raudzēties; kilās kǟ’dõ külas käia ▫ iet viesos; pi’ds kīeta kǟ’dõ mööda köit käia ▫ staigāt pa virvi; skūolsõ kǟ’dõ koolis käia ▫ iet skolā; tagān kǟ’dõ järgneda, järel käia ▫ sekot KK78.3; J10
- Läpš īrgõb kǟ’dõ Laps hakkab käima ▫ Bērns sāk staigāt. Ta ke’i mä’d jūs. Ta käis meil. ▫ Viņš mūs apciemoja. Ta kǟ’b kä’dstõ kä’ddõ: ikš sīnda mīļiņțõb, tuoi mīļiņțõb. Ta käib käest kätte: üks sind hellitab, teine hellitab. ▫ Viņa iet no rokas rokā: viens tevi apmīļo, otrs apmīļo. Ta kǟ’b ne’i ku kīela, ä’b kunāgõst īe paikõl. Ta käib nagu kell, kunagi ei jää paigale. ▫ Viņš iet kā pulkstenis, nekad nepaliek uz vietas. KK77a
(b) kõndida ▫ pastaigāties |
kiužiji *187 adj kiuslik ▫ ietiepīgs, spītīgs, stūrgalvīgs - kiužiji läpš kiuslik laps ▫ ietiepīgs bērns
|
kriukšõ ¤44 vi vinguda ▫ brēkt - Läpš krīukšõb. Laps vingub. ▫ Bērns brēc. KK78a47
|
kūlzi *199 adj kuulekas ▫ paklausīgs ≈ kūldzi- kūlzi läpš kuulekas laps ▫ paklausīgs bērns
|
läpš *211 s
(a) laps ▫ bērns - kūlda|läpš pailaps ▫ paibērns
- tarān aigās sǭdõd läpš vallaslaps [~ aia ääres saadud laps] ▫ sētmalē dabūts bērns KK77
- Se läpš u’m mi’n ve’r un mi’n lejā. See laps on mu veri ja ihu. ▫ Šis bērns ir mana miesa un asinis. Ta sai laps sīest kalāmī’e pȯisõst. Ta sai lapse sellelt kaluripoisilt. ▫ Viņa dabūja bērnu no tā zvejnieku puiša. KK77 a, 86a48
(b) loomapoeg ▫ dzīvnieka mazulis - Lūomõz pūoigõb, läpš tä’mmõn sīndõb. Loom poegib, tal sünnib laps. ▫ Dzīvnieks atnesas, viņam piedzimst mazulis. Rebīzõn at lapst. Rebasel on kutsikad. ▫ Lapsai ir lapsēni. KK78; KK78a5
|
lutīņtõ ¤53 vt hellitada ▫ lutināt - Lutīņtõb eņtš lapstā. Hellitatakse oma last. ▫ Lutina savu bērnu. Se läpš u’m lutīņtõd. See laps on hellitatud. ▫ Šis bērns ir izlutināts. KK78a76
|
ma’ggõ ¤29 vi
(a) magada ▫ gulēt - lovāl (~ ullõ) ma’ggõ voodis (~ väljas) magada ▫ gulēt gultā (~ ārā); ma’ggõm laškõ magama heita ▫ apgulties; ma’ggõm īedõ magama jääda ▫ iemigt, aizmigt; ma’ggõm pānda magama panna ~ magama heita ▫ apguldīt ~ apgulties; magūb ne’i ku jarā kūolõn (~ kuoț; ~ pūklutš) magab nagu surnu (~ kott; ~ puupakk) ▫ guļ kā nomiris (~ maiss; ~ bluķis) KK77 a
- Läpš magūb jemā jūsõ. Laps magab ema juures. ▫ Bērns guļ pie mātes. Sǟ’l magūb jemā lapsõks. Seal magab ema lapsega. ▫ Tur guļ māte ar bērnu. Ta magūb īed ja pǟvad le’bbõ. Ta magab ööd ja päevad läbi. ▫ Viņš guļ caurām naktīm un dienām. Ma magīz tä’m jūsõ i’ļ īe. Ma magasin ööd tema juures. ▫ Es gulēju pie viņa pa nakti. Jǭņõn vȯ’ļ āiga ma’ggõ. Jaanil oli aeg magada. ▫ Jānim bija laiks gulēt. Ma tǭ’b ma’ggõ, no’vvõmõst u’m. Ma tahan magada, peab puhkama. ▫ Es gribu gulēt, jāatpūšas. Ei ma’ggõm ne’iku piški siļk. Jäi magama nagu pisike silk. ▫ Aizmiga kā maza reņģe. KK77 a; KK77b; KK78; KK78b13
(b) magada, sugulises vahekorras olla ▫ pārgulēt, mīlēties - Pȯis magīz sīe neitstõks. Poiss magas selle tüdrukuga. ▫ Puisis pārgulēja ar to meiteni.
(c) lamada ▫ gulēt (nomodā) - rujādkuodās ma’ggõ haiglas lamada ▫ gulēt slimnīcā
- Ta magūb rujā. Ta lamab haigena. ▫ Viņš guļ slims. 86a48
|
ma’ikslõ ¤60 vi
(a) maigutada ▫ vārstīt muti - sūdõ ma’ikslõ suud maigutada ▫ vārstīt muti; ma’ikslõ sūkõks suuga maigutada ▫ vārstīt muti [~ ar muti] KK78b1
(b) matsutada ▫ čāpstināt - Läpš ma’ikslõb. Laps matsutab. ▫ Bērns čāpstina.
|
motskõ ¤34 vt
(a) mätsida ▫ viļāt - Läpš motskūb leibõ. Laps mätsib leiba. ▫ Bērns viļā maizi.
(b) tümitada ▫ dunkāt - Minā võib motskõ tūoizta, kīen ä’b ūo ne’i je’n joudõ ä’b ku mi’nnõn, si’z ma tǟnda motskūb kädūdõks, si’z tǟnda võib ne’i suotkõ. Mina võin tümitada teist, kel ei ole nii palju jõudu kui minul, siis ma teda tümitan kätega, siis teda võib nii sõtkuda. ▫ Es varu dunkāt otru, kam nav tik daudz spēka kā man, tad es viņu dunkāju ar rokām, tad viņu var tā mīcīt. 86.9
(c) sõtkuda ▫ spaidīt, mīcīt - Ǭ’rõnt võib motskõ: piezūb ja suotkūb tǟnda. Riiet võib sõtkuda, pestakse ja sõtkutakse teda. ▫ Drānu var mīcīt: to mazgā un mīca. 86.9
|
neitsõl adv neiupõlves ▫ meitas kārtā - Neitsõl vȯldsõ u’m vȯnd läpš. Neiupõlves on olnud laps. ▫ Meitas kārtā ir bijis bērns. KK78
|
pīenõstiz adv
(a) peenelt, peenutsevalt ▫ smalki, izsmalcināti ≈ pīentistiz- Mūnda ne’i pīenõstiz kītõb: Läpš pižūb. Mõni nii peenelt ütleb: Laps pissib. ▫ Cits tik smalki saka: bērns čurā.
(b) täpselt ▫ precīzi - U’m tǟnda pīenõstiz ziktõmõst. Peab teda täpselt sihtima. ▫ Jāmērķē uz viņu precīzi. KK78b39
(c) üksikasjalikult ▫ detalizēti KK78 |
pinkõ ¤47 vi jonnida ▫ niķoties - Piški läpš pīnkõb, ta strīḑõb. Väike laps jonnib, ta tülitseb. ▫ Mazs bērns niķojas, viņš strīdas. KK78b14
|
pistõ 1 ¤18 vt pista ▫ bāzt - le’bbõ pistõ läbi pista ▫ bāzt cauri; si’zzõl pistõ sisse pista ▫ bāzt iekšā; kätā kabātõ pistõ kätt tasku pista ▫ bāzt roku kabatā; lešti pistõ lesti vardasse ajada ▫ vērt butes; mingizõn rǭ’dõ pistõ kellegi pistist anda ▫ kādu piekukuļot
- Ma pistāb lēba sū’zõ. Ma pistan leiva suhu. ▫ Es bāžu maizi mutē. Läpš pistāb jernõ na’nnõ. Laps pistab herne ninna. ▫ Bērns bāž zirni degunā. Pistā nõ’ggõl kierā si’zzõl! Pista nõel kera sisse! ▫ Iebāz adatu kamolā! KK78b14
|
piukšõ ¤47 vi
(a) piuksuda ▫ čiepstēt - Lind pīukšõb – lōlab, tšīkstõb. Lind piuksub – laulab, siuksub. ▫ Putns čiepst – dzied, čivina. KK78b15
(b) piiksuda ▫ čīkstēt - Läpš pīukšõb. Laps piiksub. ▫ Bērns čīkst. KK78b15
|
pi’žžõ ¤29 vt pissida ▫ čurāt - Läpš pižūb. Laps pissib. ▫ Bērns čurā. KK78
|
plūndartõ 2 ¤53 vi sulistada, sulpsutada ▫ plunčāties - Läpš plundārtõb vie’d sizāl. Laps sulistab vees. ▫ Bērns plunčojas ūdenī. Kalā plundārtõb vie’d sizāl. Kala sulpsutab vees. ▫ Zivs plunčājas ūdenī. KK78b17
|
pǭļaz *175 adj paljas, alasti ▫ kails, pliks - pǭļaz pǟ paljas pealagi ▫ pliks galvvidus; pǭļaz ne’iku borkõn (~ ne’iku pū) paljas nagu porgand (~ nagu puu) ▫ pliks kā burkāns (~ koks); paļļõ pǟkõks palja peaga ▫ ar kailu galvu; paļļõd sīlmadõks palja silmaga ▫ ar neapbruņotu aci; paļļõd kädūdõks paljaste kätega ▫ kailām rokām; paļļõks salāndõ paljaks riisuda ▫ apzagt pliku; paļļõks tī’edõ paljastada ▫ atkailināt
- Läpš u’m pǭļaz. Laps on alasti. ▫ Bērns ir kails. Pǭļaz lū un nǭ’gõ, mū u’m rǭziņ jarā gro’uždõd. Paljas luu ja nahk, muu on vähehaaval ära näritud. ▫ Pliki kauli un āda, cits ir pamazām nograuzts. Paļļõd kädūdõks akīz kõps vi’zzõ. Paljaste kätega püüti jänes kinni. ▫ Ar plikām rokām zaķi noķēra. Ma nǟb paļļõd sīlmadõks. Ma näen palja silmaga. ▫ Es redzu ar neapbruņotu aci. Ma u’m pǭļaz ku svȯrkõz. Ma olen vaene [~ paljas] kui rott. ▫ Es esmu pliks kā žurka. KK77 a
|
pȯigõ ¤41 vi poegida ▫ atnesties, apbērnoties (par dzīvnieku) - Lūomõz pūoigõb, läpš tä’mmõn sīndõb. Loom poegib, tal sünnib laps. ▫ Dzīvnieks apbērnojas, tam piedzimst bērns. KK78b19
|
pȯtkāstõ 2 ¤53 vi lüüa, põtkata, põtkida ▫ spārdīties - I’bbi pȯtkāstõb. Hobune põtkab. ▫ Zirgs spārdās. Läpš pȯtkāstõb. Laps põtkib. ▫ Bērns spārdās.
|
pu’ļ *64 s pure, nämm ▫ biezenis, ņamma - Läpš vȯ’dlõb sū vāldiņ pu’ļļõ. Laps ootab suu laht nämmu. ▫ Bērns muti vaļā gaida ņammu. KK78
|
roppõ ¤36 vi roomata, ronida ▫ rāpot, rāpties - Ropūb kädūdõks pi’ds mǭdõ või i’lzõ pū’zõ. Roomatakse käte abil mööda maad või [ronitakse] üles puu otsa. ▫ Rāpjas ar rokām pa zemi vai augšā kokā. Ta ropūb pū’zõ. Ta ronib puu otsa. ▫ Viņš rāpjas kokā. Läpš ropūb, ku ta ä’b kǟ’. Laps roomab, kui ta ei käi. ▫ Bērns rāpo, kad viņš nestaigā. Ta ropūb mi’n je’dsõ, mi’n gūngaserk alā, ropūb nēļa käpā pǟl. Ta käib käpakil mu ees, mu seeliku alla, käib roomab nelja käpa peal. ▫ Viņš rāpo man priekšā, zem kleitas, rāpo uz četrām ķepām. Bo’ŗ, kukki ropūb. Uss, putukas ronib. ▫ Tārps, kukainis rāpo. KK77 a; KK78b25; KK77 a
|
rȭm *125 s rõõm ▫ prieks = rīem- rȭmõ tī’edõ rõõmu teha ▫ darīt prieku; amādõn rȭmõks kõikide rõõmuks ▫ visiem par prieku
- Eņtšõn vȯ’ļ rȭm nǟ’dõ. Enesel oli rõõm näha. ▫ Pašam bija prieks skatīties. Siedā ta tei rȭm pierāst. Seda tegi ta rõõmu pärast. ▫ To viņš darīja aiz prieka. Läpš tei va’nbiztõn rȭmõ. Laps tegi vanematele rõõmu. ▫ Bērns darīja vecākiem prieku. J14
|
tū’r *128 s nurk ▫ stūris, kakts > nūrka- Sūr kūoršnõg allõ jegās tū’rsõ vȯ’ļ kīetõbkūož. Suure korstna all igas nurgas oli keedukoht. ▫ Zem lielā skursteņa katrā stūrī bija vārīšanas vieta. Ku läpš ä’b kūl, si’z skūolmēstar panāb laps tū’rõ, si’z tä’mmõn u’m uid. Kui laps ei kuula, siis koolmeister paneb lapse nurka, siis tal on häbi. ▫ Ja bērns neklausa, skolmeistars ieliek bērnu kaktā, tad viņam ir kauns. KK34I1; KK78
|
uigõ ¤37 vt häbeneda ▫ kaunēties, kautrēties - Ta ūigõb, ku uid u’m. Ta häbeneb, kui on häbi. ▫ Viņš kaunas, kad ir kauns. Läpš ūigõb mi’nstõ. Laps häbeneb mind. ▫ Bērns kautrējas no manis. Alā uigõ! Ära häbene! ▫ Nekautrējies!
|
vatīļțõ ¤53 vt
(a) solgutada ▫ ņurcīt - Kaššõ vatīļțõb, ku võtāb si’llõ läpš, mūotšõb. Kassi solgutatakse, kui laps võtab sülle, piinab. ▫ Kaķi ņurca, kad bērns ņem klēpī, moka. Alā vatīļț tǟnda! Ära solguta teda! ▫ Neņurci viņu! KK78
(b) väntsutada ▫ strinkšķināt - Mis u’m seļļi ažā, missõks võib mängõ, siedā võib vatīļțõ. Mis on selline asi, millega võib mängida, seda võib väntsutada. ▫ Kas ir tāda lieta, ar kuru var spēlēt, to var strinkšķināt. KK78b52
(c) loksutada ▫ kratīt Ef4.14 |
vētsiņțõ ¤53 vt
(a) lehvitada ▫ māt - Kä’dkõks vētsiņțõb ne’iku läpš tī’eb ațā-ațā. Käega lehvitatakse, nii nagu laps teeb adaa-adaa. ▫ Ar roku māj kā bērns taisa atā, atā. Kä’dkõks vētsiņțõb tä’mmõn ne’iku nēmiz pǟl. Käega lehvitab talle nagu nägemiseni. ▫ Ar roku māj viņam it kā uz redzēšanos. KK78b52; KK78
(b) vehkida ▫ vicināt - Pi’ņ vētsiņțõb tabārõks. Koer vehib sabaga. ▫ Suns vicina asti. KK77 a
|
vōmpatõ ¤53 vi komberdada, lomberdada ▫ steberēt - Vōmpatõb lūomõläpš, kõps läpš, kis ä’b või kǟ’dõ, lǟ’b īekõs vōmpa-vōmpa. Komberdab loomapoeg, jänesepoeg, kes ei saa käia, läheb hüpates vonks-vonks. ▫ Steberē dzīvnieka mazulis, zaķēns, kurš nevar staigāt, iet lēkdams umpā, umpā. Ilgõd vōmpatõbõd. Hülged komberdavad. ▫ Roņi steberē. KK78
|
