laskõ -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

laskõ ¤35 vt

(a) lasta ▫ laist
  • kūjaks laskõ kuivaks lasta ▫ nolaist sausu; pū’ojõ laskõ põhja lasta ▫ nolaist dibenā; si’zzõl laskõ sisse lasta ▫ ielaist iekšā; sīlmast (~ siļmšti) ulzõ laskõ silmast (~ silmist) välja lasta ▫ izlaist no acīm; vāldiņ laskõ lahti lasta ▫ palaist vaļā
  • Ne Ūdkilā jǭrad saitõ kūjaks lastõd. Need Ūžkilā järved said kuivaks lastud. ▫ Tie Jaunciema ezeri tika nosusināti [~ izlaisti sausi]. Ta laskūb pūd (~ pūḑi) mǭ’zõ. Ta laseb puud (~ puid) maha. ▫ Viņš nogāž kokus. Ta laskīz lǭja pū’ojõ. Ta lasi paadi põhja. ▫ Viņš nolaida laivu dibenā. Ta laskīz mi’n (~ mīnda) vāldiņ. Ta lasi mu (~ mind) lahti. ▫ Viņš palaida mani vaļā. KK78b49; 152.2; KK78a66
(b) lasta, lubada ▫ ļaut, likt
  • ēņtšta rištõm laskõ ennast ristida lasta ▫ likt sevi kristīt IK4
  • Izā i’z lask mīnda kuondõst ulzõ. Isa ei lasknud mind kodunt välja. ▫ Tēvs nelaida mani ārā no mājām. Ma laskīz tǟnda (~ tä’mmõn) ma’ggõ. Ma lasin teda (~ tal) magada. ▫ Es ļāvu viņam gulēt. Lask mõtlõ! Lase mõelda! ▫ Ļauj padomāt! Ä’b või laskõ tǟnda kōgaz. Ei või lasta teda kaugele. ▫ Nevar laist viņu tālu. Paldīņ mīnda laskūb lougõ kǟ’dõ. Praegu lubatakse mind aeglaselt käia. ▫ Tagad man ļauj lēni staigāt. Ta laskīz tī’edõ mi’nnõn kǟngad. Ta lasi teha mulle kingad. ▫ Viņš lika man uztaisīt kurpes. KK77 a; KK78a66; KK78a67
(c) lasta, tulistada ▫ šaut
  • mǭ’zõ laskõ maha lasta ▫ nošaut
  • Ta laskūb flintõks si’ggõ. Ta laseb püssiga siga. ▫ Viņš šauj ar šauteni cūku. Ta laskīz mi’nnõn flintõks jalgõ. Ta lasi mulle püssiga jalga. ▫ Viņš iešāva man ar šauteni kājā. KK78a66
(d) punuda, keerutada ▫ vīt
  • kīeta laskõ köit keerutada, punuda ▫ vīt virvi

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra