lu’ggõ -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

lu’ggõ ¤29 vt

(a) lugeda ▫ lasīt
  • Ma lugūb rǭntõzt. Ma loen raamatut. ▫ Es lasu grāmatu. Ma lugūb rǭntidi. Ma loen raamatuid. ▫ Es lasu grāmatas.
(b) loendada, lugeda, arvata ▫ skaitīt
  • lu’ggõs ulzõ välja arvatud ▫ izņemot, neskaitot EVII
  • Sa lugūd lešti. Sa loed lesti. ▫ Tu skaiti butes. Ma lugūb, mits nī’emõ attõ. Ma loen, mitu lehma on. ▫ Es skaitu, cik govju ir. Nēḑi võib sūormõd pǟl lu’ggõ, ä’b ūo mingi pǟgiņ. Neid võib sõrmedel lugeda, ei ole mingi palju. ▫ Tos var uz pirkstiem saskaitīt, nav neko daudz. KK77b; KK78a71
ī’dtõ|lu’ggõ adv ühtelugu ▫ arvien, vienā laidā Lk21.36

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra