āigastli *200 adj aastaline, aastane ▫ gadus vecs - Ma si’z vȯ’ļ set nēļa āigastli. Ma olin siis ainult neljaaastane. ▫ Es tad biju tikai četrus gadus vecs. VS36
|
ǟrkiļ *240 s koonlavarras, koonal ▫ ērkulis (etn.) - pakkõld|ǟrkiļ takukoonlavarras ▫ pakulu ērkulis
- Ǟrkiļ vȯ’ļ mingizt nēļakimdõ tsentimētõrt pitkā või amād vīžkimdõ ka, ja si’z tä’mmõn vȯ’ļtõ seļļizt rāikad si’zzõl ī’edtõd nēļa kaņț pǟl, algõ pakkõld sadāgõd mǭ’zõ. Koonlavarras oli mõned nelikümmend sentimeetrit pikk või kõik viiskümmend ja siis talle olid sellised sälgud sisse lõigatud nelja kandi peale, ärgu takud kukkugu maha. ▫ Ērkulis bija kādus četrdesmit centimetrus garš vai pat visus piecdesmit, un tad tam bija tādi iegriezumi iegriezti četrās malās, lai pakulas nekrīt zemē. 86a18
|
ištīm *154 s
(a) iste, istekoht ▫ sēdeklis, sēdvieta - ištīmõks rattõd istmega vanker ▫ rati ar sēdekli
- Võtā eņtšõn ištīm! Võta enesele istekoht! ▫ Apsēdies [~ Ieņem sēdvietu]! Ta āndiz mi’nnõn ištīmt. Ta andis mulle istet. ▫ Viņš iedeva man sēdvietu. Ra’jjõn u’m ištīm, nēļa jalgõ ja sǟlga tagān knõ’bbiļ. Toolil on iste, neli jalga ja selja taga seljatugi. ▫ Krēslam ir sēdvieta, četras kājas un aiz muguras atzveltne. 151.1
|
jālga *34 s jalg ▫ kāja - kīņḑõl|jālga küünlajalg ▫ svečturis; tikā|jālga pläru (omakeeratud suits) ▫ kazaskāja (paštīta cigarete)
- jālgad alā sǭdõ jalad alla saada ▫ nostāties uz kājām; jālgad alā lǟ’dõ jalgade alla sattuda ▫ paskriet zem kājām; jālgad allõ vȱlda jalgade all olla ▫ būt pa kājām; jālga pǟl sǭdõ jalgu alla saada ▫ tikt uz kājām; jālgad pǟl vȱlda liikvel olla ~ tagajalgadel olla ~ ärevil või vihane olla ▫ būt kustībā ~ būt uz kājām ~ būt satrauktam; jalgõ je’ddõ pānda jalga ette panna ▫ aizlikt kāju priekšā; jalgõ vȯidõ jalga hoida, kaitsta ▫ saudzēt kāju; jaļgi alā võttõ jalgu alla võtta ▫ celties kājās; ä’b võta jaļgi alā ei võta jalgu alla ▫ neceļas kājās; jaļgi kengõ jalgu kängitseda ▫ aut kājas; jaļgi pie’zzõ jalgu pesta ▫ mazgāt kājas; jaļgi pästõ jalgu lahti võtta ▫ noaut kājas; jaļgi (~ tagān) vie’ddõ jalgu (~ järele) vedada ▫ vilkt kājas; jaļgi vāldiņ pānda jalga lasta ▫ ņemt kājas pār pleciem; kõ’urõd jālgad ne’i ku kūokõd (~ raņtpūd) kõverad jalad nagu konksud (~ rangid) ▫ līkas kājas kā āķi (~ sakas); pīentõd jālgad ne’i ku štorkõn peenikesed jalad nagu toonekurel ▫ tievas kājas kā stārķim; sūŗ jālga ne’i ku ibīzõn suur jalg nagu hobusel ▫ liela kāja kā zirgam KK78a20
- Jālgad īebõd ku pūkabāld. Jalad muutuvad nagu puutükkideks. ▫ Kājas kļūst kā koka gabali. Jālgad ä’b kāndatõ – si’z ne ä’b ūotõ tierrõd. Jalad ei kanna – siis need ei ole terved. ▫ Kājas nenes – tad tās nav veselas. Ma tī’eb jālgad vāldiņ. Ma võtan jalad lahti. ▫ Es noauju kājas. Jālgad lǟ’bõd rištä’bbiz, sa ūod jarā jūobõn. Jalad lähevad risti, sa oled joobnud. ▫ Kājas iet šķērsām, tu esi iereibis. Ä’b või jālga je’ddõ pānda, tulīnõz sadāb! Ei või jalga ette panna, kohe kukub! ▫ Nevar likt kāju priekšā, tūlīt nokrīt! Pidā ibīz jalgõ! Pea hobuse jalga! ▫ Turi zirga kāju! I’bbi vȱidab jalgõ, jālga pȯdūb. Hobune hoiab jalga, jalg valutab. ▫ Zirgs saudzē kāju, kāja sāp. Mi’n u’m tä’m jaļgi paijõmõst. Ma pean ta jalgu paitama. ▫ Man ir jāglauda viņam kājas. I’bbi pȯtkāstõb jālgaks. Hobune lööb jalaga. ▫ Zirgs sper ar kāju. Ma lǟ’b jālgiņ (~ eņtš jālgadõks). Ma lähen jala (~ omil jalul). ▫ Es eju kājām (~ savām kājām). Jālgad ne’i smagād, ne’iku vȯlkstõ svināst tǟdõd. Jalad nii rasked nagu oleksid tina täis. ▫ Kājas tik smagas, it kā būtu pilnas svina. Ta pa’ņ jālgad vāldiņ. Ta laskis jalga. ▫ Viņš ņēma kājas pār pleciem. Ta võtāb jālgad sälgõ – ku ta ne’i kierdõ lǟ’b. Ta võtab jalad selga – kui ta nii nobedalt läheb. ▫ Viņš ņem kājas pār pleciem – ja viņš tā ātri iet. Mis sa jelād amād nēļa jālgaks lovāl! Mis sa aeled [~ elad] kõigi nelja jalaga voodil! ▫ Ko tu dzīvojies ar visām četrām kājām pa gultu! KK77a
|
lī’ed|pūoļi *199 adj leheküljeline ▫ lappušu- - nēļa lī’edpūoļi ulzandõks neljaleheküljeline väljaanne ▫ četru lappušu izdevums K87
|
nēļa *43 num neli ▫ četri - nēļa sīlma allõ nelja silma all ▫ zem četrām acīm
|
pi’ddõ 1 ¤24 vt
(a) pidada ▫ turēt - ēņtšta i’llõ pi’ddõ end üleval pidada ▫ labi uzvesties, pienācīgi izturēties; gru’mmõ pi’ddõ viha pidada, viha kanda ▫ turēt naidu; je’ddõlu’ggimizt pi’ddõ loengut pidada ▫ nolasīt [~ noturēt] priekšlasījumu; le’brõkāndimiži pi’ddõ läbirääkimisi pidada ▫ veikt pārrunas; lektsijõ pi’ddõ loengut pidada ▫ lasīt lekciju; lu’ggõ pi’ddõ lugu pidada ▫ cienīt; nõ’vvõ pi’ddõ aru pidada, nõu pidada ▫ apspriesties ~ prātot; suo’ddõ pi’ddõ sõda pidada ▫ karot; vǟ’rgidi pi’ddõ orje pidada ▫ turēt vergus; sīlmas pi’ddõ silmas pidada ▫ ievērot; sapsõ pi’ddõ rooli hoida ▫ turēt stūri; sõ’nnõ pi’ddõ sõna pidada ▫ turēt vārdu; mīelsõ pi’ddõ meeles pidada ▫ turēt prātā; kädūd ripsõ pi’ddõ käsi rüpes hoida ▫ turēt rokas klēpī; salās pi’ddõ salajas hoida ▫ turēt slepenībā; vizās pi’ddõ kinni pidada ▫ turēt ciet
- Ma pidīz maks pierāst eņtšõn rištīngt. Ma pidasin enesele maksu eest inimest. ▫ Es par maksu turēju sev cilvēku. Ma pidāb jālgad vizās, kūjad. Ma hoian jalad kinni, kuivad. ▫ Es turu kājas apautas [~ ciet], sausas. Mīez pidīz kibārt kä’dsõ. Mees hoidis mütsi käes. ▫ Vīrs turēja cepuri rokā. Ma pidāb sīe rõk eņtšõn. Ma hoian selle jutu enese teada. ▫ Es paturēšu to sakāmo pie sevis. Pidā eņtš sīlmad ja eņtš kūorad vāldiņ! Hoia oma silmad ja oma kõrvad lahti! ▫ Turi savas acis un savas ausis vaļā! Pidā eņtš sūdõ (~ kīeldõ)! Pea oma suu [kinni] (~ keel [paigal])! ▫ Turi savu muti (~ mēli)! Ta pidīz mīnda eņtš sīlmad allõ. Ta hoidis mind oma silma all. ▫ Viņš paturēja mani savā acu priekšā. Ta pidīz mī’edpūoliži, ne’i ta ke’i piekslõsõ. Ta pidas meesterahvaid, nii ta käis ringi ajades. ▫ Viņai bija vīrieši, tā viņa staigāja blandīdamās apkārt. KK78.3; 152.1/3; KK78
(b) pidada, hoida ▫ turēt, aprūpēt - nī’emõ pi’ddõ lehma pidada ▫ turēt govi; i’llõ pi’ddõ ülal pidada ▫ uzturēt
- Mēg pidīzmõ mingiz nēļa si’ggõ. Me pidasime mingit nelja siga. ▫ Mēs turējām kādas četras cūkas. Ma sīnda pidāb ne’iku lapstā. Ma hoian sind nagu last. ▫ Es rūpējos par tevi kā par bērnu. 502.2; KK78a19
(c) pidada, kanda ▫ valkāt - ǭriņi (~ kengi) pi’ddõ riideid (~ kingi) kanda ▫ drēbes (~ kurpes) valkāt; ǭ’rõnd jarā pi’ddõ riided ära kanda ▫ novalkāt drēbes
- Ta pidāb jõ’vḑi ǭ’riņi. Ta kannab häid riideid. ▫ Viņš valkā labas drēbes.
(d) pidada, käsitada ▫ uzskatīt, atzīt - õigiks pi’ddõ õigeks pidada ▫ uzskatīt par pareizu; sīlizõks pi’ddõ süüdi mõista ▫ atzīt par vainīgu; slikțõks pi’ddõ halvaks pidada ▫ uzskatīt par sliktu; vajāgõmõks pi’ddõ vajalikuks pidada ▫ uzskatīt par vajadzīgu
- Ta pidīz pietāmiz pa pattõks. Ta pidas valetamist patuks. ▫ Viņš uzskatīja melošanu par grēku. Jǭņ pidīz eņtš nāizta lāiskaks. Jǭņ pidas oma naist laisaks. ▫ Jānis uzskatīja savu sievu par slinku. KK78.3
(e) pidada, pühitseda, tähistada ▫ svinēt - Taļšpi’vḑi pi’ddõ jõule pidada ▫ svinēt Ziemassvētkus
(f) peatada ▫ apturēt - Rōda panāb ibīzõn sū’zõ, la’z tǟnda võigõ kievāmstiz pi’ddõ. Rauad pannakse hobustele suhu, et võiks teda kergesti peatada. ▫ Laužņus ieliek zirgam mutē, lai viņu varētu viegli apturēt. KK77 a
(g) taluda ▫ izturēt - vastõ pi’ddõ vastu pidada ▫ izturēt
- Paskāndiz amād kūožõd jarā, ä’b või pi’ddõ. Pasandas kõik kohad täis, ei suuda pidada. ▫ Piemēsloja visas vietas, nav izturams.'
|
ra’j *122 s tool ▫ krēsls - Ra’jjõn u’m ištīm, nēļa jalgõ ja sǟlga tagān knõ’bbiļ. Toolil on iste, neli jalga ja selja taga seljatugi. ▫ Krēslam ir sēdeklis, četras kājas un aiz muguras atzveltne. 151.1/18
|
roppõ ¤36 vi roomata, ronida ▫ rāpot, rāpties - Ropūb kädūdõks pi’ds mǭdõ või i’lzõ pū’zõ. Roomatakse käte abil mööda maad või [ronitakse] üles puu otsa. ▫ Rāpjas ar rokām pa zemi vai augšā kokā. Ta ropūb pū’zõ. Ta ronib puu otsa. ▫ Viņš rāpjas kokā. Läpš ropūb, ku ta ä’b kǟ’. Laps roomab, kui ta ei käi. ▫ Bērns rāpo, kad viņš nestaigā. Ta ropūb mi’n je’dsõ, mi’n gūngaserk alā, ropūb nēļa käpā pǟl. Ta käib käpakil mu ees, mu seeliku alla, käib roomab nelja käpa peal. ▫ Viņš rāpo man priekšā, zem kleitas, rāpo uz četrām ķepām. Bo’ŗ, kukki ropūb. Uss, putukas ronib. ▫ Tārps, kukainis rāpo. KK77 a; KK78b25; KK77 a
|
sāina *36 s sein ▫ siena - uļļi||sāina välissein ▫ ārsiena; va’ili||sāina vahesein ▫ starpsiena
- nēļa sāina va’il istõ nelja seina vahel istuda ▫ sēdēt četrās sienās; mingizt vastõ sainõ pīkstõ kedagi vastu seina suruda ▫ piespiest kādu pie sienas
- Sāina kūlõb. Sein kuuleb. ▫ Sienai ir ausis [~ siena klausās]. Alā a’il pǟkõks vastõ seina! Ära jookse peaga vastu seina! ▫ Neskrien ar galvu sienā! Ne tǭ’bõd mīnda sainõ a’jjõ, tǭ’bõd mi’nnõn slikțõ tī’edõ. Nad tahavad mind seina ajada, tahavad mulle halba teha. ▫ Viņi grib mani iedzīt sienā, grib man sliktu nodarīt. KK78; KK77 a
|
sīlma *34 s
(a) silm ▫ acs - siļmõz vaņțlõ silma vaadata ▫ skatīties acīs; siļmi pilktõ (~ piltõ) silmi pilgutada ▫ mirkšķināt acis; brūnizt, tumšizt sīlmad pruunid tumedad silmad ▫ brūnas, tumšas acis; knaššõd si’ņņizt sīlmad ilusad sinised silmad ▫ skaistas zilas acis; märgizt sīlmadõks rähmaste silmadega ▫ ar pūžņojošām acīm; vizās sīlmadõks kinnisilmi ▫ ar aizvērtām acīm; sīlmad je’dsõ un tagān silmad ees ja taga ▫ acis priekšā un aizmugurē ; sīlmad pu’nnizt nemē ǟrgan (~ särgõn) silmad punased kui härjal (~ särjel) ▫ sarkanas acis kā vērsim (~ raudai); mustād sīlmad ne’i ka tšigīņõn, ä’b tǭ’ nǟ’dõ mustad silmad nagu mustlasel, ei taha näha ▫ melnas acis kā čigānam, negrib redzēt; sūrd sīlmad ne’iku būndald suured silmad nagu võitoosid ▫ lielas acis kā sviesta ķērnes; sīlmad ne’iku kaššõn silmad nagu kassil ▫ acis kā kaķim; ve’žžizt sīlmad nemē ilgõlapsõn vesised silmad kui hülgepojal ▫ slapjas acis kā ronēnam; siļmšt sǭņi vȭlgidi silmini võlgades ▫ parādi līdz acīm; siļmi mǭ’zõ ra’bbõ silmi maha lüüa ▫ nodurt acis; siļmi kīerõ silmi jõllitada ▫ bolīt acis; siļmi la’gtõ suuri silmi teha ▫ ieplest acis; kǭ’d sīlma va’izõ jettõ kahe silma vahele jätta ▫ nepamanīt [~ atstāt starp divām acīm]; siļmi pie’zzõ silmi pesta ▫ mazgāt acis; mingiz pǟl siļmi eitõ kellelegi silma heita ▫ mest uz kādu acis; mittõ siļmšti ä’b laskõ mitte silmist lasta ▫ neizlaist no acīm; nēļa sīlma allõ nelja silma all ▫ zem četrām acīm; nemē pīrgal sīlmas nagu pind silmas ▫ kā skabarga acī; siļmiz sa’ddõ silma torgata [~ silmi sadada] ▫ durties acīs; sīlma sīlma, āmbaz ambõ vastõ silm silma, hammas hamba vastu ▫ acs pret aci, zobs pret zobu; sīlmas pi’ddõ silmas pidada ▫ ņemt vērā; sīlmad pǟl sa’ddõ silmili kukkuda ▫ nokrist uz acīm 79/5; KK77
- Sīlmad kārtabõd sieldõmtõ. Silmad kardavad valgust. ▫ Acis baidās gaismas. Sīlmad attõ īezõ vizās. Silmad on öösel kinni. ▫ Acis naktī ir ciet. Ma laskūb set sīlmad vi’zzõ. Ma lasen vaid silmad kinni. ▫ Es tik aizveru acis. Ku sa panād sīlmad vi’zzõ, si’z sa ä’d tǭ’ nǟ’dõ, pīkstõd vi’zzõ. Kui sa paned silmad kinni, siis sa ei taha näha, pigistad kinni. ▫ Ja tu aizver acis, tad tu negribi redzēt, aizmiedz acis. Si’z tulāb u’ņ, ku sīlmad lǟ’bõd vi’zzõ. Siis tuleb uni, kui silmad lähevad kinni. ▫ Tad nāk miegs, kad acis krīt ciet. Si’z ku rǟkõb, kītõb, ku sīlmad attõ vie’d si’zāl. Siis kui nutetakse, öeldakse, et silmad on vees. ▫ Tad, kad raud, saka, ka acis ir ūdenī. Vaņțõl mi’nnõn siļmiz! Vaata mulle silma! ▫ Skaties man acīs! Ta ä’b lask mīnda sīlmad aldõst ulzõ. Ta ei lase mind silma alt välja. ▫ Viņš neizlaiž mani no acīm. Ta u’m amād ro’vd sīlmad allõ. Ta on kõigi inimeste silme all. ▫ Viņš ir visu cilvēku acu priekšā. Ku pǟ pȯdūb, si’z īeb sīlmad je’dsõ mustāks, kõzāks īeb kērabizõks. Kui pea valutab, läheb silmade ees mustaks, vihaga läheb kirjuks. ▫ Ja galva sāp, tad acu priekšā sametas melns, niknumā metas raibs. Mi’nnõn u’m u’d sīlmad je’dsõ, un pu’nnizt kärmizt attõ. Mul on udu silmade ees ja on punased kärbsed. ▫ Man ir migla acu priekšā, un ir sarkanas mušas. Jedspē’ḑõn mi’n sīlmad je’dst! Ära mu silmist [~ silmade eest]! ▫ Prom no manām acīm! Se u’m mi’n sīlma pie’rrõ – knaš, mis mi’nnõn mīeldõb. See on mu silma järgi – ilus, mis mulle meeldib. ▫ Tas ir man pa prātam [~ pēc manas acs] – skaists, kas man patīk. Eņtš sīlma u’m izānd. Oma silm on kuningas [~ peremees]. ▫ Paša acis neviļ [~ paša acs ir kungs]. Sīlmad īebõd kērabizõks sīe pǟvaks (~ pǟva kä’dsõ). Silmad lähevad kirjuks selle päiksega (~ päikse käes). ▫ Acis kļūst raibas ar to sauli (~ tajā saulē). Mēg rõkāndizmõ sīlma sīlma vastõ. Me rääkisime silmitsi [~ silm silma vastu]. ▫ Mēs sarunājāmies aci pret aci. Irmõn at sūrd sīlmad. Hirmul on suured silmad. ▫ Bailēm ir lielas acis. Ta ä’b kāndat mīnda mittõ sīlma tutkāmõs. Ta ei salli mind silmaotsaski. ▫ Viņš neieredz mani ne acu galā. Ta pīkstiz sīlma vi’zzõ: si’z ne’i sieldõ ä’b nǟ. Ta pigistas silma kinni: siis nii selgesti ei näe. ▫ Viņš piemiedza aci: tad tik skaidri neredz. Sa pa’ņd sīlmad tä’mmõn pǟ’zõ – ku ta i’z nǟ, sa kītizt un ta mūoštiz. Sa panid silmad talle pähe – kui ta ei näinud, sa ütlesid ja ta mõistis. ▫ Tu parādīji viņam [~ ieliki viņam acis galvā] – ja viņš neredzēja, tu pateici, un viņš saprata. Ma ä’b usk eņtš siļmi. Ma ei usu oma silmi. ▫ Es neticu savām acīm. Sīlmadõn lǟ’b pǭ’mi pūol pǟlõ. Silmadel läheb pahupool peale. ▫ Acis izgriežas otrādi. Ta eņtš siļmi blikštiņtõb – sīlmadõks rõkāndõb. Ta pilgutab oma silmi – räägib silmadega. ▫ Viņš mirkšķina savas acis – runā ar acīm. Alā pū’gõ põrmõ siļmiz! Ära aja [~ puhu] prügi [~ tolmu] silma! ▫ Nepūt miglu [~ putekļus] acīs! Ma laskīz tä’m ulzõ siļmšti. Ma lasin ta silmist. ▫ Es izlaidu viņu no acīm. Ma si’n siļmšti jo lugīz. Ma juba lugesin sinu silmist. ▫ Es jau nolasīju no tavām acīm. Mi’n u’m jelāmõst tīedõ ja ī’d sīlmaks vakțõmõst tǟnda. Ma pean tegema tööd ja ühe silmaga valvama teda. ▫ Man jādara darbs un ar vienu aci jāpieskata viņš. KK77 a; KK77b
(b) silm, silmus, aas ▫ acs, valdziņš - sukā sīlma sukasilm ▫ zeķes valdziņš , võrgõ sīlma võrgusilm ▫ tīkla acs; sukān siļmi i’lzõ võttõ sukal silmi üles võtta ▫ uzņemt zeķei valdziņus
- U’m kuoŗŗõmõst sīlmad je’dsõ u’m pȯimõmõst sīlmad i’lzõ. Peab korjama enne silmad [vardale] ja peab võtma silmad üles. ▫ Jāsavāc vispirms valdziņi un jāuzceļ valdziņi. Sukā siļmšti arābõb ulzõ. Sukasilmad jooksevad [~ Sukk laguneb silmadest välja]. ▫ Zeķes valdziņi irst. KK78
(c) silm, tööriista varre- või niidiauk ▫ acs, caurums - kirrõ sīlma kirvesilm ▫ cirvja kāta caurums; nõ’ggõl sīlma nõelasilm ▫ adatas acs
|
viedām *157 s
(a) koorem ▫ vezums - sitā|viedām sõnnikukoorem ▫ mēslu vezums
- lǟlam viedām raske koorem ▫ smags vezums
(b) heinakoorem ▫ siena vezums = āinad|viedām- Nēļa ja vīž tupūkst võibõd vȱlda ī’dsõ viedāmsõ; ī’ds kū’js võib vǭlda nēļa-vīž viedāmt, vīž-kūž viedāmt ka võibõd vȱlda. Neli ja viis saadu võivad olla ühes koormas; ühes kuhjas võib olla neli-viis koormat, viis-kuus koormat ka võib olla. ▫ Vienā vezumā var būt četras un piecas gubas; vienā kaudzē var būt četri pieci siena vezumi, pieci seši vezumi arī var būt. PK88.9
|
zǭkõr 1 *237 s tragi ▫ žākars (mar.) - Ku võrgõd attõ touvõ kä’dsõ vȯnnõd ja jarā ka’ddõnd jadāst, si’z vȯtšõbõd zǭkõrõks. Kui võrgud on tormi käes olnud ja jadast ära kadunud, siis otsitakse tragiga. ▫ Kad tīkli ir vētrā bijuši un pazuduši no jedas, tad meklē ar žākaru. Zǭkõr u’m seļļi nemē ānkaŗ, nēļa seļļizt a’rrõ attõ, set tä’mmõn ä’b ūotõ ne ānkarkīndõd. Tragi on selline nagu ankur, nelja haruga, ainult tal ei ole neid ankruküüsi. ▫ Žākars ir tāds kā enkurs, četri tādi zari ir, tikai tam nav to enkura nagu. 86a23
|
