arābõ ¤49 vi
(a) hargneda, katki minna ▫ irt - Sukā arābõb. Sukk hargneb. ▫ Zeķe irst.
(b) laguneda ▫ izjukt - Tarā arābiz jarā. Aed lagunes ära. ▫ Sēta izjuka.
(c) kokku variseda ▫ sabrukt - ku’bbõ arābõ kokku variseda ~ kokku kukkuda ▫ sabrukt ~ sagāzties
- Je’l arābõb. Elamu laguneb. ▫ Ēka sabrūk. Ta arābõb ku’bbõ. Ta variseb kokku. ▫ Viņš sabrūk. KK78a52
(d) lahti minna ▫ atraisīties (par sējumu, mezglu) - Suoļm arābõb. Sõlm läheb lahti. ▫ Mezgls atraisās.
(e) sünnitada ▫ dzemdēt - Nai arābõb. Naine sünnitab. ▫ Sieviete dzemdē. Nai arābiz jarā, laps kandtõb āiga le’bbõ. Naine sünnitas ära, lapsekandmisaeg läbi. ▫ Sieviete piedzemdēja, grūtniecības laiks beidzās. KK78a52
|
ä’b|kõlbzi *199 adj ebasobiv ▫ nepiemērots - Se sukā u’m mi’nnõn ä’bkõlbzi. See sukk on mulle ebasobiv. ▫ Šī zeķe ir man nepiemērota.
|
ibūks *205 s juus ▫ mats - Ibūkst attõ pistõ jālga pǟl, ku kõ’zzi ūod. Juuksed on [~ jala peal] püsti, kui vihane oled. ▫ Mati ir stāvus [~ uz kājas], kad esi nikns. Ibūkst at ulzõ kīstõd amā jūrdkõks. Juuksed on välja kistud kõigi juurtega. ▫ Mati ir izrauti ar visām saknēm. Ibūkst nūzõbõd i’lzõ – irmstõ ve’l ne’i ä’b nūzõtõ ne’iku kõzāst. Juuksed tõusevad turri [~ üles] – hirmust veel nii ei tõuse nagu vihast. ▫ Mati ceļas gaisā – no bailēm vēl tā neceļas kā no niknuma. Ibūkst ä’b kūlõtõ – siļmis ī’dtõkabāl. Juuksed ei kuule – ühtlugu silmis. ▫ Mati neklausa – arvien [lien] acīs. Tä’mmõn u’m ibūks ǭ’rõnd pǟl. Tal on juuksekarv riiete peal. ▫ Viņam ir mats uz drēbēm. Amādõn attõ vāldiņ ibūkst ne’iku ibīzlakād. Kõigil on lahtised juuksed nagu hobuselakk. ▫ Visiem ir izlaisti mati kā krēpes. Mī’edõn set ī’edõb ibūkst jarā. Meestel vaid lõigatakse juuksed ära. ▫ Vīriešiem tikai nogriež matus. Jemā sigūb tidārõn ibūkši. Ema soeb tütrel juukseid. ▫ Māte sukā meitai matus. Ne lekštõ ibūkšiz. Nad läksid karvupidi kokku. ▫ Viņi sagāja matos. KK77a; KK78b6; KK78b7
|
īrgandõks *207 s algus, ots, alustus ▫ sākums J22- e’žmi īrgandõks algusots ▫ iesākums; sukā (~ kindõ) īrgandõks suka (~ kinda) alustus ▫ zeķes (~ cimda) sākuma valdziņš
- Loul īrgandõks ä’b ūo õigi. Laulu algus ei ole õige. ▫ Dziesmas sākums nav pareizs. Īrgandõks jegā kõrd u’m lǟlam. Algus on iga kord raske. ▫ Sākums katru reizi ir grūts.
|
kațki 2 *194 adj katkine ▫ saplīsis, pušu - kațkizt kädūd katkised käed ▫ pušu rokas; kațki rīst katkine nõu ▫ saplīsis trauks; kațki sukā katkine sukk ▫ caura zeķe; kațkīz mȯļd jū’r īedõ katkise küna juurde jääda ▫ palikt pie sasistas siles
|
krǭ’jõ ¤51 vt koguda, korjata ▫ krāt - Krǭ’jõb eņtšõn ī’dõku’bbõ viļļõ või rǭ’dõ. Kogutakse enesele kokku vara või raha. ▫ Krāj sev kopā mantu vai naudu. Krǭ’jõb sukā si’zzõl. Kogutakse suka sisse. ▫ Krāj zeķē. KK78a62; KK78a64
|
kudāji *186 s
(a) kuduja ▫ adītājs, audējs - sukā kudāji suka kuduja ▫ zeķu adītājs; võrgõ kudāji võrgu kuduja ▫ tīklu audējs
(b) kangur ▫ audējs - kangõ kudāji kangakuduja ▫ auduma audējs
|
labā *39 s
(a) jalalaba ▫ kājas pēda (anat.) 79/5- Labā: pä’ga’lli, jālgana’lli, kūondana’lli, labāna’lli. Laba: päkaalune, võlvialune, labaalune, kannaalune. ▫ Pēda: papēža apakša, velve, papēdis, pēdas apakša. Kǟnga pīkstõb la’bbõ. King pigistab jalalaba. ▫ Kurpe spiež pēdu. Ma likīz labāks jȭgța. Ma liigutasin jalalabaga liiva. ▫ Es stūmu ar pēdu smiltis. Mi’n labān se kǟnga ä’b kõlb. Minu jalalabale see king ei kõlba. ▫ Manai pēdai šī kurpe neder.
(b) laba ▫ pēda, pamatne - airõ labā aerulaba ▫ aira lāpstiņa; ānkaŗ labā ankruküüs ▫ enkura pēda; kä’d labā käelaba ▫ plauksta; kindõ labā kindalaba ▫ cimda pamatne; kirrõ labā kirvelaba ▫ cirvja pēda; kǭj labā lusika kaha (lusika õõnes osa) ▫ karotes kauss; pīel labā masti jalg ▫ masta pēda; sukā labā sukalaba ▫ zeķes pēda
|
la’ggõ 1 ¤29 vi
(a) laguneda ▫ brukt - Kuodā lagūb. Maja laguneb. ▫ Māja brūk. Je’l lagīz jarā, u’m jarā la’ggõn ja si’zzõl sa’ddõn. Elamu lagunes ära, on lagunenud ja sisse langenud. ▫ Māja sabruka, ir sabrukusi un iegruvusi. KK78a65
(b) katki minna ▫ izirt - Sukā lagīz jarā. Sukk läks katki. ▫ Zeķe izira.
(c) lahku minna, lahutada ▫ šķirties, izšķirties - mī’estõ la’ggõ mehest lahku minna, lahutada ▫ šķirties no vīra; tuoiz jūrstõ jarā la’ggõ teise juurest ära minna ▫ šķirties no otra; jelāmõst la’ggõ elust lahkuda ▫ šķirties no dzīves KK78a65
- Ma lagīz eņtš naistõ. Ma lahutasin oma naisest. ▫ Es izšķīros no savas sievas. Ne lagīztõ. Nad lahutasid. ▫ Viņi izšķīrās. KK77a1
(d) eemale hoida, taganeda ▫ atkāpties 2Kr12.8 |
mo’utšõ ¤57 vt tõmmata, vedada ▫ maukt, vilkt > ē’ḑõ- Mo’utšõb kindõ kä’ddõ, sukā jalgõ, kibār pǟ’zõ, bikšõd jalgõ, kǟnga jalgõ. Tõmbab kinda kätte, suka jalga, kübara pähe, püksid jalga, kinga jalga. ▫ Uzmauc cimdu rokā, zeķi kājā, cepuri galvā, bikses kājā, kurpes kājā. KK78
|
ouki *197 adj auklik, auguga ▫ caurs - Lǭja vȯ’ļ ouki . Paat oli auklik. ▫ Laiva bija caura. Sukā u’m ouki, sǟ’l u’m pǟgiņ ōkidi sizāl. Sukk on auklik, seal on palju auke sees. ▫ Zeķe ir caura, tajā ir daudz caurumu. Oukõn vȯ’ļ jū’rõ pandõt seļļi ouki pū. Augu juurde oli pandud selline auguga puu. ▫ Pie cauruma bija pielikts tāds caurs koks. KK78b49; EH74.16; 151.1/20
|
rǭ’ *13 s raha ▫ nauda - papīer|rǭ paberraha ▫ papīrnauda
- pīenti rǭ’ peenraha ▫ sīknauda; smagā rǭ ränk raha ▫ pamatīga nauda; sūr rǭ suur raha ▫ liela nauda; rǭ’dõ eitõ annetada raha ▫ ziedot naudu; rǭ’dõ ta’ggõ raha lüüa ▫ kalt naudu; rǭ’dõ jarā plīțõ raha läbi lüüa ▫ izšķērdēt naudu, noplītēt naudu; rǭ’kõks tī’edõ rahaks teha ▫ pārvērst naudā; rǭ’dõ ne’iku vietā raha nagu vett ▫ naudas kā spaļu [~ ūdens] KK78; L1.1KK77 a
- Rǭ’ sulūb sūormõd va’isõ. Raha sulab sõrmede vahel. ▫ Nauda kūst pirkstos. Rǭ’ je’dst kuŗē ka dāntšõb. Raha eest ka kurat tantsib. ▫ Par naudu arī velns danco. Mi’n jemā ka pidīz sukā sizāl rǭ’. Minu ema kah hoidis suka sees raha. ▫ Mana māte arī turēja zeķē naudu. Ta āndiz rǭ’ mi’nnõn pi’vvõ. Ta andis raha mulle peo peale. ▫ Viņš iedeva man naudu saujā. Sa tǭ’d sīe rǭ’ eņtšõn kalmõ vīdõ. Sa tahad selle raha enesega hauda viia. ▫ Tu gribi to naudu paņemt sev [līdzi] kapā. Sūrslimi rǭ’dõ ä’b maksā. Suurustlemine raha ei maksa. ▫ Lielība naudu nemaksā. Vȯņ vȯlks vȯnd kä’dsõ, set pūtiz rǭ’dõ. Õnn oleks olnud käes, ainult raha puudus. ▫ Laime būtu bijusi rokā, tikai trūka naudas. Rǭ’n ä’b või pǟlõ ma’ggõ. Raha peal ei või magada. ▫ Uz naudas nevar gulēt. Jǭņ īeb bäs rǭ’tõ. Jǭņ jääb ilma rahata. ▫ Jānis paliek bez naudas. Ta te’i eņtš ǟrga rǭ’kõks. Ta tegi oma härja rahaks. ▫ Viņš pārvērta savu vērsi naudā. KK77 a; KK78; KK77b
|
si’ggõ ¤29 vt sugeda ▫ sukāt - pǟ’dõ si’ggõ pead sugeda ▫ sukāt galvu
- Li’ņḑi sigūb ǭŗaks. Linu soetakse harjaga. ▫ Linus sukā ar suku. KK78b28
|
sīlma *34 s
(a) silm ▫ acs - siļmõz vaņțlõ silma vaadata ▫ skatīties acīs; siļmi pilktõ (~ piltõ) silmi pilgutada ▫ mirkšķināt acis; brūnizt, tumšizt sīlmad pruunid tumedad silmad ▫ brūnas, tumšas acis; knaššõd si’ņņizt sīlmad ilusad sinised silmad ▫ skaistas zilas acis; märgizt sīlmadõks rähmaste silmadega ▫ ar pūžņojošām acīm; vizās sīlmadõks kinnisilmi ▫ ar aizvērtām acīm; sīlmad je’dsõ un tagān silmad ees ja taga ▫ acis priekšā un aizmugurē ; sīlmad pu’nnizt nemē ǟrgan (~ särgõn) silmad punased kui härjal (~ särjel) ▫ sarkanas acis kā vērsim (~ raudai); mustād sīlmad ne’i ka tšigīņõn, ä’b tǭ’ nǟ’dõ mustad silmad nagu mustlasel, ei taha näha ▫ melnas acis kā čigānam, negrib redzēt; sūrd sīlmad ne’iku būndald suured silmad nagu võitoosid ▫ lielas acis kā sviesta ķērnes; sīlmad ne’iku kaššõn silmad nagu kassil ▫ acis kā kaķim; ve’žžizt sīlmad nemē ilgõlapsõn vesised silmad kui hülgepojal ▫ slapjas acis kā ronēnam; siļmšt sǭņi vȭlgidi silmini võlgades ▫ parādi līdz acīm; siļmi mǭ’zõ ra’bbõ silmi maha lüüa ▫ nodurt acis; siļmi kīerõ silmi jõllitada ▫ bolīt acis; siļmi la’gtõ suuri silmi teha ▫ ieplest acis; kǭ’d sīlma va’izõ jettõ kahe silma vahele jätta ▫ nepamanīt [~ atstāt starp divām acīm]; siļmi pie’zzõ silmi pesta ▫ mazgāt acis; mingiz pǟl siļmi eitõ kellelegi silma heita ▫ mest uz kādu acis; mittõ siļmšti ä’b laskõ mitte silmist lasta ▫ neizlaist no acīm; nēļa sīlma allõ nelja silma all ▫ zem četrām acīm; nemē pīrgal sīlmas nagu pind silmas ▫ kā skabarga acī; siļmiz sa’ddõ silma torgata [~ silmi sadada] ▫ durties acīs; sīlma sīlma, āmbaz ambõ vastõ silm silma, hammas hamba vastu ▫ acs pret aci, zobs pret zobu; sīlmas pi’ddõ silmas pidada ▫ ņemt vērā; sīlmad pǟl sa’ddõ silmili kukkuda ▫ nokrist uz acīm 79/5; KK77
- Sīlmad kārtabõd sieldõmtõ. Silmad kardavad valgust. ▫ Acis baidās gaismas. Sīlmad attõ īezõ vizās. Silmad on öösel kinni. ▫ Acis naktī ir ciet. Ma laskūb set sīlmad vi’zzõ. Ma lasen vaid silmad kinni. ▫ Es tik aizveru acis. Ku sa panād sīlmad vi’zzõ, si’z sa ä’d tǭ’ nǟ’dõ, pīkstõd vi’zzõ. Kui sa paned silmad kinni, siis sa ei taha näha, pigistad kinni. ▫ Ja tu aizver acis, tad tu negribi redzēt, aizmiedz acis. Si’z tulāb u’ņ, ku sīlmad lǟ’bõd vi’zzõ. Siis tuleb uni, kui silmad lähevad kinni. ▫ Tad nāk miegs, kad acis krīt ciet. Si’z ku rǟkõb, kītõb, ku sīlmad attõ vie’d si’zāl. Siis kui nutetakse, öeldakse, et silmad on vees. ▫ Tad, kad raud, saka, ka acis ir ūdenī. Vaņțõl mi’nnõn siļmiz! Vaata mulle silma! ▫ Skaties man acīs! Ta ä’b lask mīnda sīlmad aldõst ulzõ. Ta ei lase mind silma alt välja. ▫ Viņš neizlaiž mani no acīm. Ta u’m amād ro’vd sīlmad allõ. Ta on kõigi inimeste silme all. ▫ Viņš ir visu cilvēku acu priekšā. Ku pǟ pȯdūb, si’z īeb sīlmad je’dsõ mustāks, kõzāks īeb kērabizõks. Kui pea valutab, läheb silmade ees mustaks, vihaga läheb kirjuks. ▫ Ja galva sāp, tad acu priekšā sametas melns, niknumā metas raibs. Mi’nnõn u’m u’d sīlmad je’dsõ, un pu’nnizt kärmizt attõ. Mul on udu silmade ees ja on punased kärbsed. ▫ Man ir migla acu priekšā, un ir sarkanas mušas. Jedspē’ḑõn mi’n sīlmad je’dst! Ära mu silmist [~ silmade eest]! ▫ Prom no manām acīm! Se u’m mi’n sīlma pie’rrõ – knaš, mis mi’nnõn mīeldõb. See on mu silma järgi – ilus, mis mulle meeldib. ▫ Tas ir man pa prātam [~ pēc manas acs] – skaists, kas man patīk. Eņtš sīlma u’m izānd. Oma silm on kuningas [~ peremees]. ▫ Paša acis neviļ [~ paša acs ir kungs]. Sīlmad īebõd kērabizõks sīe pǟvaks (~ pǟva kä’dsõ). Silmad lähevad kirjuks selle päiksega (~ päikse käes). ▫ Acis kļūst raibas ar to sauli (~ tajā saulē). Mēg rõkāndizmõ sīlma sīlma vastõ. Me rääkisime silmitsi [~ silm silma vastu]. ▫ Mēs sarunājāmies aci pret aci. Irmõn at sūrd sīlmad. Hirmul on suured silmad. ▫ Bailēm ir lielas acis. Ta ä’b kāndat mīnda mittõ sīlma tutkāmõs. Ta ei salli mind silmaotsaski. ▫ Viņš neieredz mani ne acu galā. Ta pīkstiz sīlma vi’zzõ: si’z ne’i sieldõ ä’b nǟ. Ta pigistas silma kinni: siis nii selgesti ei näe. ▫ Viņš piemiedza aci: tad tik skaidri neredz. Sa pa’ņd sīlmad tä’mmõn pǟ’zõ – ku ta i’z nǟ, sa kītizt un ta mūoštiz. Sa panid silmad talle pähe – kui ta ei näinud, sa ütlesid ja ta mõistis. ▫ Tu parādīji viņam [~ ieliki viņam acis galvā] – ja viņš neredzēja, tu pateici, un viņš saprata. Ma ä’b usk eņtš siļmi. Ma ei usu oma silmi. ▫ Es neticu savām acīm. Sīlmadõn lǟ’b pǭ’mi pūol pǟlõ. Silmadel läheb pahupool peale. ▫ Acis izgriežas otrādi. Ta eņtš siļmi blikštiņtõb – sīlmadõks rõkāndõb. Ta pilgutab oma silmi – räägib silmadega. ▫ Viņš mirkšķina savas acis – runā ar acīm. Alā pū’gõ põrmõ siļmiz! Ära aja [~ puhu] prügi [~ tolmu] silma! ▫ Nepūt miglu [~ putekļus] acīs! Ma laskīz tä’m ulzõ siļmšti. Ma lasin ta silmist. ▫ Es izlaidu viņu no acīm. Ma si’n siļmšti jo lugīz. Ma juba lugesin sinu silmist. ▫ Es jau nolasīju no tavām acīm. Mi’n u’m jelāmõst tīedõ ja ī’d sīlmaks vakțõmõst tǟnda. Ma pean tegema tööd ja ühe silmaga valvama teda. ▫ Man jādara darbs un ar vienu aci jāpieskata viņš. KK77 a; KK77b
(b) silm, silmus, aas ▫ acs, valdziņš - sukā sīlma sukasilm ▫ zeķes valdziņš , võrgõ sīlma võrgusilm ▫ tīkla acs; sukān siļmi i’lzõ võttõ sukal silmi üles võtta ▫ uzņemt zeķei valdziņus
- U’m kuoŗŗõmõst sīlmad je’dsõ u’m pȯimõmõst sīlmad i’lzõ. Peab korjama enne silmad [vardale] ja peab võtma silmad üles. ▫ Jāsavāc vispirms valdziņi un jāuzceļ valdziņi. Sukā siļmšti arābõb ulzõ. Sukasilmad jooksevad [~ Sukk laguneb silmadest välja]. ▫ Zeķes valdziņi irst. KK78
(c) silm, tööriista varre- või niidiauk ▫ acs, caurums - kirrõ sīlma kirvesilm ▫ cirvja kāta caurums; nõ’ggõl sīlma nõelasilm ▫ adatas acs
|
| sukā *28 s sukk ▫ zeķe |
vā’giž adv vagusi, vaikselt, tasa ▫ klusi, klusu - vā’giž ne’iku sukā vagusi kui sukk ▫ klusu kā zeķe; vā’giž pī’lõ tasa seista ▫ stāvēt klusu; vā’giž vȱlda tasa olla ▫ būt klusu KK77b
- Vā’giž! Tasa! ▫ Klusu! U’m istāmõst vā’giž. Peab istuma vagusi. ▫ Jāsēž klusu. J10
|
vīrba *46 s
(a) varras ▫ virbs, iesms, irbulis (etn.)
(b) kudumisvarras ▫ adāmadata - sukā ku’dtõb vīrba sukavarras ▫ adāmadata zeķu adīšanai
- Sukkõ kudāb vīd vīrbaks. Sukka kootakse viie vardaga. ▫ Zeķi ada ar piecām adāmadatām.
|
