tundõ ¤47 vt
(a) tunda, teada ▫ pazīt - Ma tūndõb tǟnda. Ma tunnen teda. ▫ Es viņu pazīstu. Ta tūndõb ne’iku eņtš kätā (~ eņtš suoŗmi). Ta tunneb nagu oma kätt (~ oma sõrmi). ▫ Viņš pazīst kā savu roku (~ savus pirkstus). KK78; KK77 a
(b) tunda, aistida ▫ just, sajust - kilmõ tundõ külma tunda ▫ just aukstumu; lemḑi tundõ sooja tunda ▫ just siltumu KK78
- Kajāgõd võibõd tundõ, ku līb tōvazt. Kajakad võivad aistida, et tuleb torm. ▫ Kaijas var sajust, ka būs vētra. Tund ne’iku eņtš kuo’nnõ! Tunne nagu oma kodus! ▫ Jūties kā savās mājās! KK77 a
|