vāldiņ 2 adv
(a) lahti ▫ vaļā, at- - vāldiņ ī’edõ lahti lõigata ▫ atgriezt vaļā; vāldiņ kīerõ lahti keerata ▫ atskrūvēt; vāldiņ laskõ lahti lasta, vabaks lasta ▫ atlaist, atbrīvot; vāldiņ li’ggõ lahti liguneda ▫ atmirkt; vāldiņ lǟ’dõ lahti minna ▫ atnākt vaļā; vāldiņ pästõ lahti päästa ▫ atlaist vaļā; vāldiņ sǭdõ lahti saada ▫ atsvabināties, tikt vaļā; vāldiņ tī’edõ lahti teha, avada ▫ atvērt; mīelstõ vāldiņ arust ära ▫ sajucis prātā K86
- Ukš lǟ’b vāldiņ. Uks läheb lahti. ▫ Durvis atveras. Ni lekš rīḑlõmi vāldiņ tegīž. Nüüd läks tüli jälle lahti. ▫ Nu strīds atkal gāja vaļā. Ma sai sīestõ rǭ’stõ vāldiņ. Ma sain sellest rahast lahti. ▫ Es tiku no tās naudas vaļā. Ma ä’b sǭ tä’mstõ vāldiņ. Ma ei saa temast lahti. ▫ Es netieku no viņa vaļā. Ta tīeb mi’nnõn vǟrõd vāldiņ. Ta teeb mulle väravad lahti. ▫ Viņš atver man vārtus. Ta ä’b tī’e eņtš kä’d vāldiņ: ä’b tǭ’ rǭ’dõ andõ. Ta ei tee oma kätt lahti: ei taha raha anda. ▫ Viņš never savu roku vaļā: negrib dot naudu. J7; KK77 a; 151.1/19
(b) vaba ▫ brīvs ≈ vāldiž- vāldiņ ne’iku lind – lind ju vizās ä’b ūo vaba kui lind – lind ju kinni ei ole ▫ brīvs kā putns – putns jau nav ciet
|
