alāntõ 2 ¤53 vi alanduda ▫ zemoties - Alāntõ – se u’m, a’ž ta āndab ēņtšta mingizõn alā; se u’m ūdstiz tī’edõd sõnā. Alanduda – see on, kui ta annab ennast mingisugusele alla; see on uuesti tehtud sõna. ▫ Zemoties – tas ir [tad], kad viņš kādam pakļaujas; tas ir jaundarināts vārds. Tämā alāntiz mȯiznikād je’ds. Ta alandas ennast mõisnike ees. ▫ Viņš zemojās muižnieku priekšā. Līvlizt i’zt alāntõt sūr Kǭrliz je’dsõ. Liivlased ei alandunud suure Kǭrli ees. ▫ Lībieši nezemojās lielā Kārļa priekšā. Minā alāntõb krīevõdõn, lețliztõn. Mina alandun venelaste, lätlaste ees. ▫ Es zemojos krieviem, latviešiem.
|
