jarā adv
(a) ära ▫ projām, nost, no- ≈ järā; = järāndiz- jarā andõ ära anda ▫ dot projām; jarā arrõ ära arvata ▫ uzminēt; jarā eitõ hüljata ▫ atmest; jarā īndatõ hinnata, väärtust määrata ▫ novērtēt; jarā ka’ddõ ära kaduda ▫ pazust; jarā likkõ hälbida ▫ apmaldīties, nomaldīties; jarā nä’gțõ tõestada ▫ pierādīt; jarā nustõ ära tõsta ▫ nocelt nost; jarā tulkõ ära tõlkida ▫ pārtulkot; jarā tundõ ära tunda ▫ atpazīt IK5
- Tsälmõts tulāb mǭ kamār vä’ggi kievāmstiz jarā. Tsälmõtis tuleb maakamar kergesti ära. ▫ Celmupē velēna viegli nāk nost. Jālga u’m jarā pūdõn, ä’b või tä’mkõks je’llõ. Jalg on tuimaks jäänud, ei või sellega toime tulla. ▫ Kāja ir notirpusi, nevar ar to tikt galā. J14; KK78
(b) ära, läbi ▫ cauri, garām - Pūol kakš u’m jarā. Pool kaks on läbi. ▫ Ir pāri pusdiviem [~ pusdivi ir cauri]. KK77a
|
