kangti *199 adj
(a) kange, jäik ▫ stīvs, sastindzis - kangti ǭ’rõn jäik riie ▫ stīva drēbe
- Mǭ u’m kangti. Maa on kahutanud. ▫ Zeme ir sastingusi. KK77b
(b) kange, tugev ▫ stiprs, spēcīgs - kangti õvā tugev vool ▫ stipra straume
- Mūnda kõrd vȯ’ļ ne’i kangti õvā, ku vȯ’ļ vä’ggi lǟlam vie’ddõ va’ddõ. Mõnikord oli nii tugev vool, et oli väga raske vedada noota. ▫ Reizēm bija tik stipra straume, ka bija ļoti grūti vilkt vadu. D10
(c) kange, järeleandmatu ▫ neatlaidīgs | = kangtõ- kangti rištīng kange inimene ▫ neatlaidīgs cilvēks
|
