a’ltõ ¤54 vt läita, süüdata ▫ aizdedzināt, iekurt - tūlda a’ltõ tuld süüdata ▫ aizdegt uguni; a’ltõb pirgkõks tu’l jū’rõ pistab pilpaga tule külge ▫ ar skalu iekur uguni KK77
- Ǭ’jõ a’ltõb palām. Ahju pannakse põlema. ▫ Iekur krāsni. Ma a’ltõb tūlda, si’z līb sieldõm. Ma süütan tule, siis on valgus. ▫ Es iedegšu uguni, tad būs gaisma. 79.12; KK77
|
je’ddõ 1 adv ette ▫ priekšā (virziens) - je’ddõ joudõ ette jõuda ▫ aizsteigties priekšā; je’ddõ kandõ ette kanda ▫ ziņot; je’ddõ kītõ ette öelda, dikteerida ▫ teikt priekšā, diktēt; je’ddõ lu’ggõ ette lugeda ▫ lasīt priekšā; je’ddõ nǟ’dõ ennustada ~ ette näha ▫ paredzēt; je’ddõ pānda ette panna, välja pakkuda ▫ likt priekšā; ibīzt je’ddõ pānda hobust ette panna (rakendada) ▫ iejūgt zirgu; je’ddõ tūlda ette tulla ▫ gadīties; je’ddõ vaņtlõ ette vaadata ▫ uzmanīties; je’ddõ võttõ ette võtta ▫ uzņemties
- Tulgid je’ddõ! Tulge ette! ▫ Nāciet priekšā!
|
kartõ 1 ¤20 vt karta, peljata ▫ baidīties - Ma kārtab. Ma kardan. ▫ Es baidos. Ma kārtab ne’i ku tūlda. Ma kardan nagu tuld. ▫ Es baidos kā no uguns. Ma kārtab tä’mstõ ne’i ku tu’lstõ. Ma kardan teda nagu tuld. ▫ Es baidos no viņa kā no uguns. Minā rǭz kārtiz sīest ēsti literatūrõst. Mina veidi kartsin seda eesti kirjandust. ▫ Es nedaudz baidījos no tās igauņu literatūras. Kunāid ä’b ūo jemīņ kārtamõst ukkõ lē’mizõst, pūtõksõst ja nǟlgast. Kunagi ei pea enam kartma hukkumist, puudust ja nälga. ▫ Nekad vairs nav jābaidās no bojā ejas, trūkuma un bada. Ta kārtab lǟ’dõ. Ta kardab minna. ▫ Viņš baidās iet. Ta kārtiz siedā tī’edõ. Ta kartis seda teha. ▫ Viņš baidījās no tā darba. KK77a; KK78a18; 152.2
|
ka’z 1 *76 s kasu ▫ labums - ka’zzõks tūlda kasuks tulla ▫ nākt labumā Hb4.2
- Sīest ä’b ūo mingizt ka’zzõ. Sellest pole mingit kasu. ▫ No tā nav nekāda labuma.
|
kistāntõ ¤53 vt kustutada ▫ dzēst - tūlda kistāntõ tuld kustutada ▫ dzēst uguni; kalkõ kistāntõ lupja kustutada ▫ dzēst kaļķus; jūomiznälgõ kistāntõ janu kustutada ▫ dzēst slāpes; u’lzõ kistāntõ ära kustutada ▫ nodzēst; võlgõ kistāntõ võlga kustutada ▫ dzēst parādu Kl2.14
- Mī’ed a’ilizt mõtsõ kistāntõm. Mehed jooksid metsa kustutama. ▫ Vīri skrēja dzēst mežu. Tu’l kistāntõb jarā vie’dkõks. Tule kustutab ära veega. ▫ Uguni nodzēš ar ūdeni. KK78a58
|
kougõnd adv kaugelt ▫ no tālienes - kougõnd tūlda kaugelt tulla ▫ nākt no tālienes
|
kõ’zzi *193 adj
(a) kuri, vihane ▫ dusmīgs - kõ’zzi rištīng kuri inimene ▫ dusmīgs cilvēks; kõ’zzi ne’i, ku la’z jumāl vȱidag kuri, nii et jumal hoidku ▫ tik dusmīgs, ka lai dievs pasargā; kõ’zzi ne’i ku su’ž kuri nagu hunt ▫ dusmīgs kā vilks KK78a20
- Kõ’zzi ke’ž, kis tuļīnõst panāb ne’i ku šläukt. Kuri käsi – kes kohe paneb nagu pläuh. ▫ Dusmīga roka – kas tūlīt liek, ka plaukš. Ta ne’i ku tūlda sīlgõb, ne’i kõ’zzi. Ta nagu sülitab tuld, nii kuri. ▫ Viņš tā kā uguni spļauj, tik dusmīgs. Rištīng u’m kõ’zzi ne’i ku su’ž. Inimene on kuri nagu hunt. ▫ Cilvēks ir dusmīgs kā vilks. Ta vaņtliz mi’n pǟlõ kõ’zzizt sīlmadõks. Ta vaatas minu peale kurjade silmadega. ▫ Viņš paraudzījās uz mani ar dusmīgām acīm. Ta sai krūz pǟlõ kõzīzõks. Ta sai kruusi peale vihaseks. ▫ Viņš sadusmojās uz krūzi. KK77 a; KK78.3; J13; KK77b
(b) tige ▫ nikns - kõ’zzi pi’ņ tige koer ▫ nikns suns; ne’i kõ’zzi ne’i ku pi’ņ nii tige kui koer ▫ tik nikns kā suns KK78a22
|
ku’bbõ 3 adv kokku ▫ kopā (virziens) - ku’bbõ a’ilõ kokku põrgata ▫ saskrieties; ku’bbõ a’jjõ kokku ajada ▫ sadzīt kopā; ku’bbõ kazātõ kokku kasvatada ▫ saaudzēt; ku’bbõ ka’zzõ kokku kasvada ▫ saaugt; ku’bbõ ki’llõ kokku kõlada ▫ saskanēt; ku’bbõ ki’ltõ kooskõlastada ▫ saskaņot; ku’bbõ kõlbõ kokku sobida ▫ saderēt kopā; ku’bbõ kuoŗŗõ kokku korjata ▫ savākt; ku’bbõ kutsõ kokku kutsuda ▫ sasaukt; ku’bbõ lieppõ kokku leppida ▫ salīgt; ku’bbõ lu’ggõ kokku lugeda, kokku liita ▫ saskaitīt; ku’bbõ pānda kokku panna ~ koostada ▫ salikt ~ sastādīt; ku’bbõ paššõ kokku sobida ▫ saderēt kopā; ku’bbõ ra’bbõ kokku lüüa ▫ sasist, saskandināt; ku’bbõ rǭibõ kokku kraapida ▫ saraust; ku’bbõ rõkāndõ kokku rääkida ▫ sarunāt, vienoties; ku’bbõ sa’ddõ kokku langeda ▫ sabrukt, sakrist; ku’bbõ sǟ’dõ kokku seada, koostada ~ kokku leppida ▫ sastādīt ~ sarunāt, vienoties; ku’bbõ si’ddõ kokku siduda ▫ sasiet; ku’bbõ sǭdõ kokku saada ▫ satikt, satikties; ku’bbõ tūlda kokku tulla, koguneda ▫ sanākt kopā; ku’bbõ vie’ddõ kokku tõmmata ▫ savilkt kopā; ku’bbõ võttõ kokku võtta ▫ saņemt kopā ~ sastādīt kopsavikumu; ne’i ku ku’bbõ lōlatõd nagu kokku laulatatud ▫ kā salaulāti KK78b25; J10; KK78.3
- Ne mǟngabõd ku’bbõ, ku ī’dsõ mīelsõ umāt. Nad mängivad kokku, kui ühel meelel on. ▫ Viņi sarunā [~ saspēlē] kopā, ka ir vienprātīgi. Ne paššõbõd ku’bbõ, attõ ī’tizt. Nad sobivad kokku, on ühesugused. ▫ Viņi sader kopā, ir vienādi. KK77 a
|
lem 1 *126 s soe, soojus ▫ siltums - lemmõz tūlda sooja tulla ▫ ienākt siltumā 865
- Sa said lemḑi, kui sa strǭḑizt. Sa said sooja, kui sa töötasid. ▫ Tu dabūji siltumu, kad tu strādāji. Ma lǟ’b pǟva kä’ddõ lemmõz. Ma lähen päikse kätte sooja. ▫ Es iešu saulē siltumā. Ma nǟrbiz pǟva kä’dsõ lemmõsõ. Ma minestasin päikse käes soojas. ▫ Es noģību saulē siltumā. Ma lǟ’b pǟva kä’dstõ lemmõstõ jarā, ku ä’b või kāndatõ. Ma lähen päikse käest soojast ära, kui ei või taluda. ▫ Es eju no saules siltuma projām, kad nevaru izturēt. Mingizt lemḑi ta sǟ’l ä’b sǭ. Mingit sooja ta seal ei saa. ▫ Nekādu siltumu viņš tur nedabūs. KK78b9; KK77b
|
madālist 1 adv madalalt ▫ no lejas - Ta īrgõb tūlda tā’giž madālist. Ta hakkab madalalt tagasi tulema [kõrgemale]. ▫ Viņš sāk no lejas nākt atpakaļ [augstāk]. KK78a37
|
mēļ *215 s
(a) meel, aru ▫ prāts, uzskats - mi’nnõn u’m jõvā mēļ mul on hea meel ▫ man ir labs prāts; mīel parāntimi meeleparandus ▫ labošanās, atgriešanās uz pareizā ceļa; mīeldõ parāntõ meelt parandada ▫ laboties, atgriezties uz pareizā ceļa; mīel pierāst meele järgi ▫ pa prātam; mingizõn mīel pie’rrõ tī’edõ kellegi meele järgi teha ▫ izdarīt kādam pa prātam; mīel pie’rrõ vȱlda meele pärast olla, meeldida ▫ būt pa prātam; mīelõ pānda meelde tuletada ▫ atgādināt; vastõ mīeldõ vȱlda vastumeelt olla ▫ būt nepatīkamam; mi’n mīelstõ minu meelest ▫ manuprāt; ä’b lǟ’ ī’dtõ mīeldõ ei lähe ühes meeles ▫ neiet vienprātīgi Jh14.26; KK78.3; Mk1.4; KK77 a; Ap2.38
(b) meel, mälu ▫ prāts, atmiņa - mīelõ īedõ meelde jääda ▫ palikt prātā; mīelõ jettõ ~ mīelõ pānda meelde jätta ▫ paturēt prātā; mīelõ tūlda ~ mīelõ rabāgõ meelde tulla ~ meelde turgatada ▫ ienākt prātā; mīelsõ pi’ddõ meeles pidada ▫ paturēt prātā; mīelsõ pī’lõ meeles seista ▫ stāvēt prātā; mīelsõ vȱlda meeles olla ▫ būt prātā; mīelstõ jarā u’nnõ meelest ära unustada ▫ aizmirst KK78.3
- Se lekš ulzõ mi’n mīelstõ. See läks mul meelest ära [~ välja mu meelest]. ▫ Tas man izgāja no prāta. Ku midāgõst set tu’ļ mīelõ, kītiz: mi’nnõn tu’ļ pǟ’zõ. Kui miski vaid tuli meelde, ütles: mulle tuli pähe. ▫ Kad kaut kas ienāca prātā, teica: man ienāca galvā. KK77 a
(c) aru, mõistus ▫ prāts, saprāts - piški mēļ lühike [~ pisike] aru ▫ mazs prāts; mīel jū’rõ tūlda mõistusele tulla ▫ nākt pie prāta; ne’iku īlma mīeldõ nagu ilma mõistuseta ▫ kā bez prāta; mīelstõ ullõ vȱlda arust ära olla ▫ būt bez prāta; mīelstõ vāldiž īedõ ~ mīelstõ vāldiž sǭdõ arust ilma jääda ▫ palikt bez prāta; pigā-tagā mīelstõ vāldiž peaaegu arust ära ▫ gandrīz bez prāta; mēļi sie’ggõ mõistust segi ajada ▫ jaukt prātus KK77 a; 14Ro1; 85/1
- Mēļ u’m jarā, ä’b ūo riktig. Mõistus on ära, ei ole korras. ▫ Prāts ir projām, nav riktīgs. Mēļ josābiz jarā. Mõistus eksis ära. ▫ Prāts apjuka. Mēļ kadūb jarā. Mõistus kaob ära. ▫ Prāts pazūd. Piški mēļ u’m sīen, kis u’m aššõ uskiji. Lühike aru on sellel, kes on kiire uskuja. ▫ Īss prāts ir tam, kurš ātri notic. Ma te’i īž eņtš mīelstõ, mitikš i’z ānda nõ’vvõ. Ma tegin ise oma aruga, ükski ei andnud nõu. ▫ Es darīju pats ar savu prātu, neviens nedeva padomu. Tä’mmõn ä’b ūo mīeldõ je’mmit. Tal ei ole enam mõistust. ▫ Viņam vairs nav prāta. Ta u’m järāndiz eņtš mīelstõ. Ta on oma arust ära. ▫ Viņš ir sajucis prātā. Ta a’ilõb ne’iku īlma mīeldõ sīe naiz tagān. Ta jookseb nagu arutu selle naise järel. ▫ Viņš skrien tai sievietei pakaļ kā bez prāta. KK77 a; 86a50
(d) meel, tuju ▫ prāts, oma - jõvā mēļ hea meel, hea tuju ▫ labs prāts, laba oma; kõ’zzi mēļ paha tuju ▫ slikta oma; mēļ ne’iku tūļ pū’gõb tuju nii, nagu tuul puhub ▫ noskaņojums tāds, kā vējš pūš
(e) meel, aisting ▫ prāts, maņa - vīž mīeldõ viis meelt ▫ piecas maņas
(f) meelsus ▫ pārliecība, uzskati - Valstõn vastūksnikā ä’b ūo sīesõ mīelsõ. Riigivastane ei ole selles meelsuses. ▫ Valsts pretinieks nav tādos uzskatos.
|
nǟ’dõbõl adv nähtavale ▫ būt redzamam - tūlda nǟ’dõbõl tulla nähtavale ▫ kļūt redzamam E IE
|
pǟva|vālda *46 s päevavalgus ▫ saulesgaisma, dienas gaisma = pǟva|va’l (b)- pǟvavaldõ tūodõ päevavalgele tuua ▫ celt gaismā; pǟvavaldõ tūlda päevavalgele tulla ▫ nākt gaismā
|
pä’zzõ ¤29 vi
(a) pääseda ▫ tikt, iekļūt, izkļūt, izglābties - le’bbõ pä’zzõ läbi pääseda ▫ tikt cauri; si’zzõl pä’zzõ sisse pääseda ▫ tikt iekšā; ulzõ pä’zzõ välja pääseda ▫ izkļūt; vāldiž pä’zzõ lahti pääseda ▫ tikt vaļā; sīlmad aldõ je’dspēḑõn pä’zzõ silma alt ära pääseda ▫ aizmukt no acīm J16
- Ma päzūb jarā si’n jūstõ. Ma pääsen ära sinu juurest. ▫ Es tieku projām no tevis. Kui set tä’mstõ vāldiņ päzūb. Kuidas vaid temast lahti saab. ▫ Ka tik no viņa tiek vaļā. Ma i’z pä’z eksam jū’r. Ma ei pääsenud eksamile. ▫ Es nepiekļuvu pie eksāmena. Kuŗŗõtēji ä’b pä’z strǭipstõ. Kurjategija ei pääse karistusest. ▫ Noziedznieks neizglābsies no soda. Ma ä’b pä’z paldīņ tūlda. Ma ei pääse praegu tulema. ▫ Es netieku patlaban atnākt. Ta päzīz jarā urgõm. Ta pääses põgenema. ▫ Viņam izdevās aizbēgt. Tämpõ ä’b pä’z sȭidam. Täna ei pääse sõudma. ▫ Šodien netiek airēt. J22; KK78b22; KK78b23
(b) sattuda ▫ nokļūt, nonākt - Kalāmī’e vīļa päzīz ūtrop vazār alā. Kaluri vara sattus oksjonihaamri alla. ▫ Zvejnieka manta nonāca zem āmura. 2L2
|
so’v *122 s
(a) suits (põlemisel tekkiv gaasisegu) ▫ dūmi - Kus so’vvõ, sǟ’l u’m tūlda. Kus suitsu, seal tuld. ▫ Kur dūmi, tur uguns.
(b) suits (sigaret vms) ▫ smēķis - Ma tī’eb ī’d so’v. Ma teen ühe suitsu. ▫ Es izsmēķēšu vienu smēķi. 79/6
|
suodāld adv sõjast ▫ no kara - suodāld tūlda sõjast tulla ▫ pārnākt no kara
|
tā’giž adv tagasi ▫ atpakaļ, at- - jedspē’ḑõn ja tā’giž edasi ja tagasi ▫ turp un atpakaļ; tā’giž andõ tagasi anda ▫ atdot; tā’giž astõ tagasi astuda ▫ atkāpties; tā’giž kutsõ tagasi kutsuda ▫ atsaukt atpakaļ; tā’giž likkõ tagasi lükata ▫ noraidīt; tā’giž maksõ tagasi maksta ▫ atmaksāt; tā’giž ra’bbõ tagasi lüüa ▫ atsist; tā’giž tūlda tagasi tulla ▫ nākt atpakaļ; tā’giž vȯidõ tagasi hoida ▫ atturēt KK77
|
tūlda ¤11 vi
(a) tulla, saabuda ▫ nākt, ierasties - a’igõ tūlda randa tulla, randa joosta ▫ nākt malā; mǭ’zõ tūlda maanduda ▫ nolaisties; tā’giž tūlda tagasi tulla ▫ atgriezties; ulzõ tūlda ilmuda ▫ iznākt; vastõ tūlda vastu tulla ▫ nākt pretī
- Se brik u’m tund Sīkrõgõl a’igõ. See prikk on jooksnud Sīkrõgis randa ▫ Tā briga ir iznākusi Sīkragā malā. Sǟ’l u’m seļļi aerodrōm, kus tu’lbõd mǭ’zõ ne helikopterõd. Seal on selline lennuväli, kus maanduvad need helikopterid. ▫ Tur ir tāds lidlauks, kur nolaižas tie helikopteri. Sa tulād ne’iku salāj īezõ. Sa tuled nagu varas öösel. ▫ Tu nāc kā zaglis naktī. Tulgid, neitsõd, vaņțlõmõ! Tulge, neiud, vaatama! ▫ Nāciet, meitas, skatīties! Ta tu’ļ ulzõ tūlõ. Ta tuli välja tuule kätte. ▫ Viņš iznāca ārā vējā. Alā tu’l mi’n sīlma alā! Ära tule mu silma alla! ▫ Nerādies man acīs. 152.2/14; J6; K83; KK77 a; 152.2/14; 152.2/17; KK77 a"
(b) tulla, liikuda ▫ nākt, kustēties - Āmbaz tulāb vāldiņ ja tulāb ulzõ. Hammas tuleb lahti ja tuleb välja. ▫ Zobs atnāk vaļā un iznāk ārā. Ukš tulāb vāldiņ. Uks tuleb lahti. ▫ Durvis veras vaļā. KK78b47
(c) tulla, sattuda ▫ nākt, uznākt - je’ddõ tūlda ette tulla, ilmneda ▫ gadīties, sanākt; ka’ggõlõ tūlda kaela tulla ▫ uznākt kaklā; pǟlõ tūlda peale tulla ▫ uznākt virsū KK77 a
- Izānd tu’ļ tä’mmõn pǟlõ. Peremees tuli talle peale. ▫ Saimnieks nāca viņam virsū. Ta tu’ļ mi’nnõn ne’iku viedām ka’ggõlõ. Ta tuli mulle nagu koorem kaela. ▫ Viņš uznāca man kā vezums kaklā. KK77 a
(d) tulla, valmida ▫ iznākt, izdoties - Sīemnāiga tulāb jõvā. Söök tuleb hea. ▫ Ēdiens izdosies labs. Sīemnāiga tulāb tõurõz. Söök tuleb kallis. ▫ Ēdiens sanāks dārgs. KK78b47
|
tu’ļ *213 s tuli ▫ uguns - a’ltõb pirgkõks tu’l jū’rõ pistab [~ süütab] pilpaga tule külge ▫ ar skalu iededzina uguni; pīkstõb tu’l i’lzõ vajutab tule põlema ▫ iededz uguni [piespiežot]; viedāb tūlda jū’rõ tõmbab tuld külge ▫ pievelk uguni; viedāb zēvõlõks tu’l i’lzõ tõmbab [tiku]väävliga tule üles ▫ ar zēveli uzšķiļ [~ uzvelk] uguni; võtāb tu’l jū’rõ võtab tule külge ▫ paņem uguni klāt; ne’iku tu’ļ tagān nagu tuli taga ▫ kā uguns pakulās [~ aizmugurē] KK78a17; KK78b61; KK78a17; KK77b
- Tä’mmõn u’m tu’ļ piergõs. Tal on tuli perses. ▫ Viņam ir uguns pakulās [~ pēcpusē]. Ta tä’mmõn tī’eb tūlda alā – seļļi, kis tūoizta slikți rõkāndõb. Ta teeb temale tule alla – selline, kes teisest halba räägib. ▫ Viņš sakur viņam uguni – tāds, kas par otru slikti runā. Ta u’m vȯnd tu’lsõ un vie’dsõ. Ta on olnud tules ja vees. ▫ Viņš ir bijis ugunī un ūdenī. KK77b
|
ulzõ adv
(a) välja ▫ ārā, laukā, iz- - ulzõ a’jjõ välja ajada ▫ izdzīt; ulzõ andõ välja anda ▫ izdot; ulzõ arrõ välja arvata ▫ atskaitīt; ulzõ astõ välja astuda ▫ izkāpt ~ izstāties; ulzõ eitõ välja heita, välja visata ▫ izmest; ulzõ ja’ggõ laiali jagada ▫ izdalīt, izplatīt; ulzõ ka’zzõ välja kasvada ▫ izaugt; ulzõ kēratõ välja kirjutada ▫ izrakstīt; ulzõ kītõ välja öelda ▫ izteikt; ulzõ klõkšõ välistada ▫ izslēgt; ulzõ kuoŗŗõ valida ▫ izvēlēties; ulzõ laskõ välja lasta ▫ izlaist; ulzõ lǟ’dõ välja minna ▫ iziet; ulzõ nǟ’dõ välja näha ▫ izskatīties; ulzõ nä’gțõ välja näidata ▫ izrādīt; ulzõ opātõ välja õpetada ▫ izmācīt; ulzõ ra’bbõ välja lüüa (lööbe kohta) ▫ izsisties (par izsitumiem); ulzõ sīedõ välja süüa ▫ izēst; ulzõ tūlda välja tulla ▫ iznākt ~ izdoties; ulzõ tūodõ välja tuua ~ esile tuua ▫ iznest ārā ~ izcelt; ulzõ vaņțlõ välja vaadata ▫ skatīties laukā; ulzõ vīdõ välja viia ▫ iznest ~ izvilkt ~ izvest; ulzõ vȯtšõ välja valida ▫ izvēlēties; ulzõ võttõ välja võtta ▫ izņemt Jh15.16; 3Ro27
- Ta tu’ļ ulzõ. Ta tuli välja. ▫ Viņš iznāca ārā. Ta pieksāb tuoiz ambõd ulzõ. Ta peksab teise hambad välja. ▫ Viņš izsit otram zobus. Ma vaņțlõb, mis sīest tīestõ ulzõ tulāb. Ma vaatan, mis sellest tööst välja tuleb. ▫ Es skatos, kas no tā darba iznāks. J6; KK77b
(b) laiali ▫ izklaidus, iz- - Bīedrõb vȯ’ļ sūr, kus viedīz vīļa ulzõ ja pūoļțiz i’bbiztõks. Rehealune oli suur, kuhu veeti vili laiali ja peksti hobustega. ▫ Piedarbs bija liels, kurā izklāja labību un kūla ar zirgiem.
|
vastõ 2 adv
(a) vastu ▫ pretī - vastõ andõ vastu anda ▫ dot pretī, atmaksāt; vastõ je’llõ vastu töötada ▫ strādāt pretī; vastõ kǟ’dõ vastu käia ▫ iziet pretī; vastõ kī’edõ põhja keeda ▫ pievārīties; vastõ ki’llõ vastu kajada ▫ atbalsoties; vastõ kuostõ vastata ▫ atbildēt; vastõ lǟ’dõ vastu minna ▫ iet pretī; vastõ nūzõ vastu hakata ▫ sacelties, pretoties; vastõ pa’llõ põhja kõrbeda ▫ piedegt; vastõ pānda vastu panna ▫ pretoties; vastõ pi’ddõ vastu pidada ▫ izturēt; vastõ pī’lõ vastu seista, vastanduda ▫ stāvēt pretī; vastõ rõkāndõ vastu rääkida, vaielda, väita ▫ runāt pretī; vastõ sǟdõ vastandada ▫ pretnostatīt; vastõ tūlda vastu tulla ▫ nākt pretī; vastõ võttõ vastu võtta ▫ pieņemt, saņemt KK78
- Ta tulāb vastõ. Ta tuleb vastu. ▫ Viņš nāk pretī. Tūļ u’m vastõ. Tuul on vastu. ▫ Vējš ir pretī. Tuoi ä’b või si’nnõn vastõ pi’ddõ. Teine ei või sulle vastu pidada. ▫ Otrs nevar turēties tev pretī. Jegāī’d tārpaliz nõ’v ma võtāb tienāndõksõks vastõ Iga kasuliku nõu ma võtan tänuga vastu. ▫ Ikvienu noderīgu padomu es ar pateicību pieņemu. KK78b62; J4; KK77b; TL78
(b) kokku ▫ kopā - vastõ pūtõ kokku puutuda ▫ saskarties
|
võidõ 2 ¤3 va
(a) võida, saada ▫ varēt, kļūt - Se võib vȱlda. See võib olla. ▫ Tas var būt. Sīedsõ vimbḑi võib sǭdõ ū’ogõ kurkõ. Vimmakalu süües võib roo kurku saada. ▫ Ēdot vimbas, var dabūt asaku rīklē. Ta võib tūlda tǟnõ, ä’b sǭ tūlda. Ta võib tulla siia, ei saa tulla. ▫ Viņš var nākt šurp, nevar nākt. J3; KK78b53
(b) võida, suuta ▫ varēt, spēt - Kui ma võiji siedā kāndatõ? Kuidas ma võivat seda välja kannatada? ▫ Kā es spējot to izturēt? KK78b60
|
