umbi -- Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz

riek *79 s tee ▫ ceļš
  • riekkõ kīerõ teed anda ▫ griezt ceļu; riekūd lǭ’gõm teelahe ▫ ceļu sazarojums; umbi riek umbtee, eksitee ▫ strupceļš IK4
  • Kus pūol se riek lǟ’b? Kuhupoole see tee läheb? ▫ Uz kuru pusi tas ceļš iet? Se riek lǟ’b kõlāks. See tee läheb kaarega. ▫ Šis ceļš iet ar līkumu. Kus se riek vīb mīnda? Kuhu see tee mind viib? ▫ Kur šis ceļš mani aizved? Se riek tuoi (~ tu’ļ) tǟnõ. See tee tõi (~ tuli) siia. ▫ Šis ceļš atveda (~ atnāca) šurp. Alā vī tūoizta li’bḑiz (~ slikțiz) riek pǟlõ! Ära vii teist libedale (~ halvale) teele! ▫ Nenoved citu uz slidena (~ slikta) ceļa. Ta u’m īend pūol riek pǟlõ. Ta on jäänud poolele teele. ▫ Viņš ir palicis pusceļā. Ta u’m mi’nnõn riek pǟl. Ta on mul tee peal [ees]. ▫ Viņš ir man ceļā. Jõ’vvõ riekkõ! Head teed! ▫ Laimīgu [~ labu] ceļu! Ta lǟ’b eņtš riekkõ. Ta läheb oma teed. ▫ Viņš iet savu ceļu. Ma āndab si’nnõn riekkõ, u’m astāmõst riek a’igõ. Ma annan sulle teed, peab astuma tee äärde. ▫ Es dodu tev ceļu, jāpakāpjas ceļa malā. Si’z ä’b lǟ’ ī’dsõ rieksõ, mēg ūomõ ī’dtuoiz jūst jarā ka’ddõnd. Siis ei minda sama teed, me oleme üksteise juurest ära kadunud. ▫ Tad neiet vienu ceļu, mēs esam viens otram pazuduši. Ta u’m riktig riek pǟl. Ta on õigel teel. ▫ Viņš ir uz pareiza ceļa. Ta ä’b ūo riktig rieksõ. Ta ei ole korras [~ ei ole õige tee peal]. ▫ Viņš nav uz pareiza ceļa. KK77b; KK77 a; KK78b9; PK88.4
umbi *199 adj

(a) pealiskaudne, räpakas ▫ paviršs

(b) segi, sõge ▫ jucis
  • Mingi rištīng ka u’m umbi; pigā-tagā mīelstõ vāldiž. Mõni inimene kah on segi; peaaegu arulage. ▫ Kāds cilvēks arī ir jucis; gandrīz bez prāta.
(c) tõrges ▫ spītīgs
  • Lapst at umbizt – ä’b kūldõt. Lapsed on tõrksad – ei kuula sõna ▫ Bērni ir spītīgi – neklausa. 85/1
(d) umbne ▫ strups
  • umbiz riek pǟl vȯ’ļļijid umbtee peal olijad ▫ strupceļā nonākušie IK4

 

 

EsileheleUz galveno lapu


LIV  ET  LV  Kogu tekst / Viss teksts

 

 

 


Līvo kultūr sidām       Universitas Tartuensis     Latviešu valodas aģentūra